Tas viss ir ļoti atkarīgs no baznīcas un konkrētā mācītāja. Parasti saka, ka katoļu baznīcas esot stingrāki likumi, bet ne vienmēr tā ir. Tagad pati varu teikt no pieredzes. Ziemā mans draugs kļuva par krusttēvu meitenītei, ko kristīja katoļu banzīcā, bet viņš nav ne kristīts, ne iesvētīts. Tur prasīja, lai vismaz viens no krustvecākiem būtu gan kristīts, gan iesvētīts. Krustmāte bija, tāpēc viņš varēja nebūt.
Es pati esmu kristīta luterāne un rudenī mani aicina par krustmāti meitenītei, taču tajā luterāņu baznīcā, kur kristīs, prasa, lai abi krustvecāki būtu gan kristīti, gan iesvētīti un vecākiem jābūt gan kristītiem, gan iesvētītiem, lai varētu stāvēt bērnam blakus kristību laikā. Vecāki varot arī nebūt ne kristīti, ne iesvētīti, bet attiecīgi uz kristībām un kristīšanu tad vedot krustvecāki (kuriem jebkurā gadījumā jābūt gan kristītiem, gan iesvētītiem). Var būt arī viens no vecākiem kristīts un iesvētīts, un tad tas bērniņu pavadīs pie altāra. Ja nav, tad var vienkārši skatīties kristības, kā no malas. Un tā prasa luterāņu baznīcas mācītājs.
Mani kristīja, kad biju pavisam maza, un cik atceros un zinu, ne vecāki ne krustvecāki nebija iesvētīti, visi bija tikai kristīti. Un nevienam nebija iebildumi.
Tā kā ir kā ir - jāiet uz konkrēto baznīcu, kur vēlas organizēt kristības un jārunā ar mācītāju. Tā kā, lai kļūtu par krustmāti, man jābūt iesvētītai, bet arī atrodos ārzemēs un kursus klātienē iziet nevaru, tad sazinājos ar baznīcas mācītāju, kurā esmu kristīta, un viņš man atsūtīja materiālus, kas jāizlasa un kad būšu LV, iešu ar mācītāju runāties un tad arī tuvākajā laikā mani varēs iesvētīt. Tā kā tiešām, cik daudz baznīcu un mācītāju, tik daudz variantu un noteikumu par kristīšanu.
3652
