Pirmā darba diena

Pavisam nedaudz bija, bet ātri pārrgāja, jo kolēgi izturējās ļoti laipni.

Man tāpat kā Annie līdz šim :)

Pirmajā darba dienā viss bija ļoti jauki. Stresiņš bija kādā trešajā darba dienā, kad kolēģe nevarēja ierasties un reāli savā vietā biju pilnīgi viena un nācās pašai atbildēt uz visiem telefona zvaniem, kārtot visus papīra jautājumus, risināt klientu problēmas u.t.t. Biju noskrējusies, bet savā ziņā arī ļoti daudz ko iemācījos tajā dienā, jo nācās izdzīvot pašai un paļauties tikai uz sevi... :D

Man vienmēr ir bijis satraukums, jo neziņa ir lielākais bieds. Man nepatīk būt nezinošai. Parasti man darbs sāk patikt tikai tad, kad es to pilnībā pārvaldu un kontrolēju situāciju. Tāpēc man nepatīk mainīt darba vietas.

Stress bija diezgan, bet kolēģe, kura mani apmācīja, izrādījās ļoti jauka. Turklāt, viņa apmācīja pamazām, nevis vnk visu sagrūda man virsū un tad lika kkā tikt ar to visu galā. Līdz ar to, kļūdas gadījās mazas un nenozīmīgas. Kā arī, es visu daudz labāk sapratu tā pamazām mācoties, nevis kad viss uzgrūsts virsū.

Vienmēr sanācis tā, ka es tai dienā neesmu vienīgā "jauniņā", tas uztraukumu drusku mazināja. Bet gadījušies atsaucīgi kolēģi, vienīgi tas, ka, kamēr vēl nezini darba specifiku un konkrēti uzdevumi nav iedoti, īsti nezini ko darīt. nepatīk vietas mainīt, jo baidos kā iejutīšos, cik ātri visu apgūšu.

uhhhm man arī diezgan drīz būs jāmaina darbs, nerunājot nemaz par to, ka nezinu, ko vēlos darīt tālāk, vēl vairāk mani biedē pirmā darba diena un apmācības laiks.

šajā darba vietā man bija viegli, jo iepriekš jau biju strādājusi, tikai pārgāju uz citu nodaļu...

Jā, mani biedē rītdiena, vispār man tā patīk rutīna, ka ir grūti saņemties to mainīt un tad, kad tas ir izdevies- pašai sākas uztraukums par to, kas gaida priekšā. Visu laiku domāju- ja nu es nebūšu gana laba darbam?

Mana pirmā darba diena bija briesmīga. Neatsaucīgi kolēģi, neviens īsti neko nevēlas paskaidrot - grozies kā gribi. Mani tādu pusapmācītu nolika pie darba - pieļāvu daudzas milzīgas kļūdas. Negribu pat domāt par nākamo...

Man ar rīt pirmā darba diena. Savu profesiju pārvaldu labi, bet uztrauc, ka viss jauns, nezinu, kur kas stāv, kāda tur sistēma.. Protams, vienmēr būs kāds, kam prasīt, ar dažiem kolēģiem jau iepazinos pie pieņšanas darbā. Bet nu bail :D

Vispār nebija, biju tikko atgriezusies no ārzemēm. Likās, ka esmu visdrošākā tajā telpā :D

ui, man bija bail un bija diezgan traki.

man uzreiz sakrāmēja pilnu galdu projektiem- strādā. Ar pamatjautājumiem vari vērsties pie šī kolēģa. Punkts. Tā nu es urbos. Bet tas ir tas, kas man palīdzēja tikt uz priekšu un jau pamazām sākt "ķert aiz astes" un panākt jau tagadējos kolēģus izpratnes ziņā.

Man vienmēr ir bijis satraukums, jo neziņa ir lielākais bieds. Man nepatīk būt nezinošai. Parasti man darbs sāk patikt tikai tad, kad es to pilnībā pārvaldu un kontrolēju situāciju. Tāpēc man nepatīk mainīt darba vietas.

+++
bet par spīti šim, pirmās dienas man vienmēr izdevušās labi un kolēģi bijuši izpalīdzīgi. Jā, ir nogurdinoši ( daudz jaunas informācijas, pienākumu), toties, darbojoties kā bitītei, laiks paiet nemanot :)

man ar rīt pirmā darba diena jaunā vietā,esmu pirms tam bijusi tik uz apmācībām,kolēģes ir tiešam jaukas,un darbs un viss pārējais man patīk,ja ir jauki kolēģi un vadība,bet ja kolēģi un vadība ir čūskas,pat labākais darbs liktos kā zobu sāpes. Galvenais,esi jauka,saprotoša un iejūties kolektīvā :)

iepriekšējā darba vietā vadība un kolēģi bija tādi čūskas un nelieši,ka pēc darba dienas vienmēr bira asaras un likās,ka būtu iztukšota iekšēji. Priecājos par jauno darbu :)

Iepriekšējā darbā pirmā darba diena bija samērā izī, jo to pavadīju iepazīstot uzņēmumu, klientus un tādas lietas, bet tad pēc trīs dienām meitene,kuras vietā uzsāku strādāt aizbrauca atvaļinājumā un tad gan priekš manis sākās elle, jo vadītāja uzskatīja visu par pašsaprotamu un lai gan laipni aicināja uzdot visus sev intresējošos jautājumus, kad tos uzdevu saņēmu samērā strupas un nelaipnas atbildes. Jutos traki neomulīgi un tā bija apmēram 3 mēnešus, kamēr pilnībā iepazinu uzņēmuma specifiku un tādas lietas. Bija arī kļūdas, kas tagad atskatoties nešķiet nemaz tik trakas, bet tajā brīdī vadītāja tā dramatizēja un es jutos tik vainīga, ka ārprāc.

Un tagad man 3dien būs pirmā diena jaunā darbā. Arī nedaudz uztraucos, bet satraukums ir patīkams :)
Veiksmi Tev!