Pašai savs žurnāls

Tīri teorētiski, izdošana kā tāda ir vieglākā daļa - maksā tipogrāfijai, viņi tev sadrukās, ko gribi.

Pārdot to avīzi/žurnālu, pārdot reklāmu avīzē/žurnālā, gūt peļņu, tā jau ir grūtā daļa, tur jāsāk domāt par saturu, cenu, mērķauditoriju, izplatīšanu...

kaut kā neticās, ka te kāda atsauksies, bet lai veicas!

Šarlote , cik es lasu, te meitenes ir tik zinošas par jebkādām tēmām! :D

Dita, visu avīžu/žurnālu sarakstus pa gadiem var uzzināt Latvijas Pastā (jo pie viņiem var abonēt VISU). Nu un tālāk skaties, cik pēdējos gados parādījušies jauni žurnāli, avīzes, un cik no tiem jaunajiem žurnāliem ir "izvilkuši" līdz šodienai.

Paldies par info :) Jābūt pozitīviem!

Mans sapnis ir izdot pašai savu žurnālu,es par tādām lietām interesējos.
Esmu bijusi savas pilsētas avīzes redakcijā,parunāju ar redaktori.
Kā jau minēja 57days,vieglākais ir tiešām tikai izdošana,bet viss avīzes saturs ir jādomā katram žurnālistam individuāli. Katram no viņiem ir uzdots par ko rakstīt,nav tā ka viens raksta par daudzām tēmām.
Diezgan interesanti man tas viss šķita. ;)

Esmu strādājusi redakcijā, bet nu nezinu, kas tevi tieši interesē, par to cik viegli/grūti izdot - nu nemācēšu korekti atbildēt, tomēr, manuprāt, paliek arvien grūtāk, jo arvien vairāk interesantas informācijas var iegūt arī e-vidē!

Sazinies ar VETO Magazine redakciju, viņi visi atsaucīgi cilvēki, ar prieku pastāstīs visu, kas interesē. Ja vajag, varu padalīties ar kontaktiem. ;)

Persephon, skatoties no mērķauditorijas. Ir, kas lasa dzelteno presi, privātās dzīves un visu ko. Parasti tie ir cilvēki gados, kas skatās TV šovus svētdienu vakaros un trešdienās lasa, ko tad Samanta Tīna atkal piestrādājusi. Vai veselības žurnāli. Vai Lilitas un Ievas stāsti. Šo izdevumu mērķauditorija ar internetu lielākoties ir uz jūs.
Tad sieviešu žurnāli, tās pašas Lilit, Santas, L'Officiel utt. Sievietēm tīri labi patīk lasīt grāmatas un kopš Kindle parādīšanās esmu novērojusi, ka ir milzīga grupa, kas ar nagiem ieķeras savā reālajā grāmatā, jo viņām vajag "kaut ko rokās" vai "pāršķirt lapu", nevis elektroniku.
Tad vēl ir viena izteikta grupa, pie kuras pieskaitu arī sevi - dizaina gīki. Tie lasīs to pašu Veto, Dazed and Confused, Deko, Id un citus žurnālus. Un kas te ir kopīgs? Lieliska fotokvalitāte un ekselenta papīra izvēle, tātad arī diezgan vizuāli un taktīli cilvēki.
Prese neizmirst, ir jāprot piedāvāt īsto informāciju īstajā formātā.
Bet kas lasa Cosmopolitan, goda vārds, nesaprotu :D

Piekrītu Samaarai par to, ka ir liela daļa cilvēku, kuri joprojām lasa žurnālus un žurnāli nekur nepazudīs, jo tas ir veids kā sasniegt lielāko daļu sabiedrības (internetā būs tikai jaunie, bet veikalos iet visi un tur arī pamanīs ko sev interesantu). :)

Mani tas vairāk interesē to juridiskās puses - cik reāli un par kādām finansēm tas notiek. Rakstnieki, fotogrāfi ir un maketētājus arī nav grūti dabūt. Šobrīd meklēju informāciju, cik maksā izdošana. Varbūt kādai zināms, kur var apskatīt statisku par nopirktajiem žurnāliem, piemēram, cik eksemplāru pa 2013. gadu nopirkts tas par Cosmo vai Deko?

man, piemēram, nepatīk lasīt internetā, un lai gan pati strādāju ziņu portālā, ziņas un jebkādus citus rakstus internetā gandrīz nelasu! patīk "taustāmais" aspekts žurnāliem, īpaši ja tie ir jauni, nešķirstīti

Nu, te gribas jautāt - iedomājies sevi Narvessena pie žurnālu stenda, un tur jauns žurnāls (sievietem, par veselību, vienalga) "Ditas pasaule", tāds, par kādu tu neesi dzirdējusi. Cik liela varbūtība, ka nopirksi?

Nu i tagad rēķini, cik tev izmaksās reklāma :)

oi jā,man arī nepatīk netā lasīt. Piemēram interneta žurnāls lilla.lv Es labprāt to pirktu kioskā!

Es piemēram jau gadiem neesmu pirkusi žurnālus - ja man kāds jautājums ir aktuāls pēkšņi, sameklēju internetā informāciju. Cik zinu, viens žurnāls maksā ap 3 eiro (?), man ko lasīt žurnālā parasti ir labi, ja minūtes 20-30 (lasu uzgaidāmajās telpās), priekš makulatūras, kas sniedz tik maz prieciņa, man naudiņas žēl.

Pievienojos tām, kas nelasa datorā.
Man patīk dīvānā zem plediņa palasīt, citreiz kaut kur gaidot kādu, vai ieiet kafejnīcā, paņemt kafiju un izlasīt kādu rakstu žurnālā.

Lasu Unu, dažreiz Santu, Lilit, Veselību.
Pretēji 57days, man žurnāla prieks ir daudz lielāks - žurnāls tiešām pietiek mēnesim, jo nespēju izlasīt visu vienā piegājienā un nemaz tā nepatīk. Patīk izlasīt interviju,aizvērt žurnālu un vēl domās klaiņot par izlasīto.

Nesenā Unā bija raksts par latvieti Londonā, kas izdod savu žurnālu - sāka ar interneta vietni. Ja sanāk varbūt izlasi interviju - viegli jau nav, bet veiksmi ;)

Nelasu žurnālus, ja iznāktu jauns - arī nelasītu. Tās dažas reizes, kad esmu nopirkusi, žurnāli vienalga ir bijuši no "veterāniem" - Lilit, Santa. Bezjēdzīga naudas izmešana, izlasu pusstundā-stundā un tad tiek nobāzts kaut kur plauktā.
Nesaprotu, ko tur var vairākos piegājienos (mēnesi!) lasīt, labi, ja pāris normāli raksti, kuri iemānīti starp kaudzi reklāmu un stila lapu :D Tie laikam ir cilvēki, kuri defoltā lasa tikai žurnālus. Man grāmata pa vakaru var aiziet.

delusion - ja ir žurnāls, kas patīk, tad ir pāris raksti, ko nelasu. Turklāt, katru dienu nav laiks, lai lasītu - nedēļā pāris dienas - lūk arī atbilde, kā var lasīt žurnālu veselu mēnesi.

Agrāk man arī šķita, ka žurnāls ir vienam vakaram, bet tagad, kad ir daudz darāmā, tā ir mana atslodzīte :)

Mazliet paceļu, ja nu parādās vēl kāds viedoklis. :)

ehh, man ir sapnītis izdod savu žurnālu :)

izdot