Cik valodas un ko jus lasat?

Beidz, Libra, cilveki satraucas par visu ko nav slinkums. :D

Piekritīšu tai daļai, kas apgalvo, ka ir labi jau vien tas, ka lasa grāmatas. Un vienalga, vai tas ir viegls romāniņš latviešu valodā vai grāmata svešvalodā. No katras grāmatas var kaut ko iegūt, kaut vai iztēles uzlabošana, vārdu krājuma palielināšana, stresa mazināšana utt. Katram savs iemesls, kāpēc lasa grāmatas.

Bet tāpat piekritīšu, ka oriģinālvalodā grāmata ir baudāmāka, nekā tulkotā versija. Protams, tulkoto versiju nav jāmet miskastē, bet ir nianses, kuras tik labi nepārtulkojas un vērtīgāk lasīt oriģinālvalodā.

Par sevi - lasu gan latviešu, gan krievu/angļu valodā. Lai gan labu laiku neko neesmu lasījusi, jo vakaros jālasa darba literatūra. Un reizēm ir kā Zakjis* saka - gribas palasīt, ko tik vieglu, lai atslēgtos no ikdienas un papriecātos par kārtējo vieglo vasaras romāniņu grāmatas varoņu izpildījumā :)

Nu viņa lasa izklaidei, un tajā taču nav nekā slikta. Kad es vēl biju cītīga lasītāja, man pat lētās un garlaicīgās grāmatas deva lielu gandarījumu. Toreiz iesāktu grāmatu nekad malā neliku, pat ja grūti lasījās, jo man patika pats process. Un bija tiešām vienalga, ko lasīt - ka tik ir grāmata pie rokas.
Lūdzu, neliec priecīgam lasītājam justies vainīgam par savu hobiju! Un izaugsmi jau neuzspiedīsi.

Franču valodā lasu Grazia un Glamour.
Kindle lasu tikai angļu valodā, dažādu literatūru, lielākoties New York Times bestsellerus ielādēju un lasu vienu pēc otra.
Latviski vairs nepatīk lasīt, ja nu vienīgi sev mīļu autoru darbus, bet tas sāk grauzt robu vārdu krājumā.

Troy

Tiesi tapec es vinai neliku manit savu neizpratni un labak atveru temu foruma, lai nejausi neaizvainotu vinu. :)

Vispār jebkurā gadījumā inteliģents cilvēks būs spējīgs savaldīt savu snobismu, saskaroties ar cilvēkiem, kas atrodas nedaudz citādā intelektuālā līmenī. Pateikt - vot, tu esi duraks, jo nelasi Sartru, tici horoskopiem un neko nezini par baletu - tas ir gandrīz vai ļaunāk kā patiešām nelasīt to sasodītu Sartru. Tolerance, mīļie.

Es neredzeju seit nevienu kuram nebutu bijusi tolerance. Ja jau tagad pasattistibu nedrikst apspriest, lai tikai kaadu nejausi neaiskartu, tad butu jasak ar to, ka foruma adminiem ir jaaizliedz apspriest svara un apgerba izmeru temas, tur uz ecesam saiet un saliek pilnigi visus. Te tik talu ir konstruktiva diskusija.

Attīstīties var dažādi. Lai gan pati lasu gan svešvalodās, gan latviešu valodā tikai izglītojošos nolūkos, retos seriālus un filmas skatos nevis aiz īstas intereses par sižetu, bet par valodām, neuzskatu to par izaugsmes augstāko latiņu. Manā uztverē un tieši man tā būtu cītīgāka interesēšanās par politiku, vēsturi un jaunākajiem atklājumiem zinātnēs/tehnoloģijās.

Visu laikam izšķir iekšējā vajadzība pēc kaut kā. Reiz, skatoties talantu šovu, nodomāju - nu kāpēc tam čalim jāzina visi personu vārdi kalendārā, kāda tam jēga? Toties nupat nesen, kad pildīju testiņu par to, cik valstu, galvaspilsētu un cik svešvalodās varu tās nosaukt, un nebiju apmierināta ar rezultātu (ģeogrāfija bija viens no mīļākajiem priekšmetiem sen, sen atpakaļ skolā), sapratu, ka nu man uznākusi totāla vēlme un vajadzība pēc to iemācīšanās! Nevis, lai kādam kaut ko pierādītu, bet sev. Varbūt latiņas ir jāizvirza pret sevi, nevis citiem?! :)

Es lasu lielākoties latviski, patīk lasīt krieviski, mazāk angliski, bet tas ir proporcionāli bibliotēkas valodu piedāvājumam, jo nespēju lasīt grāmatas datorā vai planšetē. ļoti nogurstu, bet cenšos krievu autorus lasīt krieviski, latviešu autorus latviski. Angļu literatūra šobrīd mazāk, bet agrāk arī lasīju visvisādus lētus romāniņus, nu izaugu, tagad lasu klasiku un izglītojošo un esmu apmierināta :) Agrāk izlasīju 50 shades of grey angliski, tā skaitās latiņa augstāk? :D

Acīmredzot cilvēks lasa to, kas viņam sniedz nepieciešamo.

Morgan, nē tas galīgi nebija domāts attiecībā uz šo diskusiju vai šeit izteiktajiem viedokļiem, drīzāk tāda vispārīga piebilde. :)

Vispār šī diskusija ir pārsteidzoši miermīlīga un interesanta, tā kā paldies, ka aizsāki to. Es vispār reti kaut ko komentēju, jo, kā jau minēji, lielākoties pēc pāris komentāriem visi sāk lamāties un cepties par kaut kādām muļķībām.

Prieks, ka vispār lasa. Citādi tagad ir vērojama globāla disleksija. Cilvēks uztver lielas bildes ar mazu tekstu, bet garu tekstu lasīšana ir mocības un borings.

pūkuminka

Piekritu. :) Patikami lasit sis diskusijas komentarus. :)

Lasu lielākoties angliski. Iemesls - latviski lielākoties tādas grāmatas, kas mani interesē, nav tulkotas. Kopš man ir e-grāmatu lasītājs, ir zudusi vajadzība lasīt mazkvalitatīvas grāmatas (agrāk bieži lasīju vienkārši sakarīgāko no tā, kas bija bibliotēkā, veikalā vai mājās). Kādreiz lasīju arī krieviski (labāka grāmatu izvēle, nekā latviski), bet man ātrāk lasās ar latīņu alfabētu, nekā kirilicā.

Lasu non-fiction un fantasy. Fantasy man iet seriālu vietā, atslodzei. Jaunas grāmatas meklēju, lasot forumos tēmas, kur manu iecienīto autoru fani iesaka cits citam līdzīga stila grāmatas.

Jā, Ķirsīti, diemžēl mūsdienās visu pasniedz uz paplātes, ko, protams, veicina tehnoloģijas. To var redzēt arī pēc interneta rakstiņu komentāriem. Cilvēki metas komentēt rakstus, ko nav izlasījuši. Bieži tā arī raksta: "Rakstu neizlasīju, bija slinkums!"

Jūs daži aizmirstat, ka latviešu literatūrā arī ir labi darbi! Un tie, kā smejies, ir latviski! :D

Lasu latviski, krieviski, angliski, tomēr angliski parasti izvēlos ko pavieglāku. Kopumā lasu, lai izklaidētos, pārsvarā daiļliteratūru. Cik dziļu izklaidi izvēlos, atkarīgs no kopējā noskaņojuma un noguruma pakāpes.
Gaumes un uzskati jau dažādi - pazīstu puisi, kurš atzīst tikai dokumentālus, publicistiskus rakstus, jo daiļliteratūra esot izdomājums (izņēmumi - Remarka "Rietumu frontē bez pārmaiņām" viņš uzskata par labu esam ;)), lai gan arī dokumentāls darbs ir kāda cilvēka interpretācija nevis absolūtā patiesība.

Nerea, ir arī latviešu autori. Klasika jau ir izlasīta, jaunos, ja godīgi, es pat nezinu. Veikalā nepērku, jo dārgi (īstenībā, gadiem vairs nepērku neko grāmatveikalos, cenas ir neadekvātas), bibliotēkā īsti nezinu ko ņemt, jo nav apjēgas, kuri ir sakarīgi autori. Un, tā kā lasu lielākoties e-grāmatas, tad tās jau nu latviski praktiski nav dabūjamas.

Un iespringt, meklēt, interesēties, tikai tāpēc lai, lūk, lasītu tieši LATVIEŠU autorus - priekš kam? Man svarīgi, lai gramata mani uzrunā, vienalga, vai sarakstījis libānietis, luksemburgietis, lietuvietis vai latvietis.

57days, es tik tā, lai nesanāktu, ka noniecinām savējos!

jāpriecājas, ka vispār kāds vēl lasa grāmatas! lasīšana citās valodās man reizēm šķiet kā kaut kāda zīmēšanās - ko tas dod, ka spēj labi izteikties citās valodās, bet savā runā kā pa celmiem? neuzskatu, ka lasīšana angliski ir "inteliģentāka" par lasīšanu latviski, arī latviešu valodā ir daudz labu grāmatu, un, galu galā, nav jau visas jāpērk, var mainīties ar grāmatām ar citiem grāmatu tārpiem vai arī izmantot bibliotēku, kas nav nemaz tik slikts variants!

Šarlote, atļaušos nepiekrist. Es daudz lasu non-fiction par ļoti specifisku tēmu (es kādreiz to lietu studēju un mani tā interesē). Latviski par šo tēmu ir viena un diezgan apšaubāma grāmata, pie tam tulkojums no angļu valodas. Tāpēc lasīt angliski es esmu vienkārši spiesta, ar vai bez zīmēšanās.

No daiļliteratūras latviski ir iznākušas divas mana mīļākā autora grāmatas (kopā sarakstījis virs 30), pie tam diezgan vājā tulkojumā. Visādi citādi no attiecīga žanra ir tikai, atvainojos, bet "Krēslas" un "Kaulu pilsētas" līmeņa mēsli. Nu tā, pa lielam. Ko tad darīt? Lasīt Raini?

Par to, ka lasīšana angliski nav "inteliģentāka" par lasīšanu jebkura cita valodā - piekrītu. Bet ir grūti noliegt, ka pieejamības, grāmatu izvēles un pat cenu ziņā (paskatieties lietotu gramatu cenas amazonā!) ar angliski izdotajām grāmatām ir grūti konkurēt.

Ar Latvijas bibliotēku plašajiem grāmatu krājumiem gan nesmīdini.