Cik valodas un ko jus lasat?

Nerea.

Ja, ja tas ir normals akmens mana darzina, netaisos nemaz liegties. Es jutu ka man ir lielas problemas ar latviesu valodu un gribu to uzlabot. :)


becky,

:D

Lasīt vieglo literatūru ir tas pats, kas skatīties kino blokbāsterus vai entos seriālus. Toties var smalki apgalvot, cik cilvēks intelektuāls, jo taču lasa!

Mēdzu lasīt izklaides literatūru, tāpat kā mēdzu paskatīties komēdijseriālus vai action filmas - tīri, lai atpūstos. Nezinu, vai pēc garas, nogurdinošas darba dienas var un vajag lasīt Nīči. :D Tiesa, lasu arī daudz klasikas un arī pa kādai mūsdienu grāmatai, kas pēc dažādiem standartiem tiek pieskaitīta pie 'labas literatūras', pārsvarā gan angļu valodā. Lasīšanai izmantoju kindle un tam piemērotā formātā latviešu literatūru grūti atrast, tāpēc ar latviešu literatūru ir kā ir. Ja lasu latviski, tad pārsvarā latviešu klasiku vai ārzemju klasikas tulkojumus.

No vienas puses muļķīgi cepties par to, kādus sūdus lasa vai nelasa citi. No otras puses, - saprotu, jo man kā literatūras fanātam kaitina, kad kāds saka, o, jā, lasu daudz, literatūra patīk, žēl, ka cilvēki mūsdienās nelasa, bet, kad pajautāju, kāda ir pēdējā izlasītā grāmata, atbilde ir kaut kāds sasodīts 50 Shades of Gray. Tas ir tāpat kā apgalvot, ka esi kino cienītāja, bet nekas vairāk par pēdējo romantisko komēdiju nav redzēts. :D

o, jā, lasu daudz, literatūra patīk, žēl, ka cilvēki mūsdienās nelasa, bet, kad pajautāju, kāda ir pēdējā izlasītā grāmata, atbilde ir kaut kāds sasodīts 50 Shades of Gray

Vai arī piemērs. Runājam ar cilvēkiem par literatūru. Pēkšņi viens cilvēks saka: "Jūs esat lasījuši "Krēslu"?" :D

Manuprāt, ir ļoti aprobežoti domāt, ka tikai svešvalodā ir lasāma laba literatūra. Tā ir viņas izvēle pirkt lētas grāmatas un ar tik pat "lētu" saturu. Mūsdienās ir taču ir pieejamas tik daudz bibliotēkas, kurās var lasīt jebkura dārguma pakāpes grāmatas, gan ar sliktiem saturiem, gan ļoti labiem. Es nelasu svešvalodā rakstītas grāmatas, bet tas nenozīmē, ka lasu "lata romāna" tipa grāmatas. Pat visu mīlētajām Krēslām un tāda tipa grāmatām eju ar līkumu. Nesen mēģināju lasīt 50 shades of grey latviešu versiju un tālāk par 10 lapām netiku. Turpretī man ļoti patīk tādas grāmatas kā Alberta Bela"Būris", Viljama P. Janga "Būda", "Suada. Sadedzināta dzīva" u.c. Tās noteikti nevar pieskaitīt pie "lata" romāna tipa grāmatām.

Uzskatu, ja cilvēks LASA, tas jau ir labi! Ko viņš lasa, tā jau ir viņa brīva izvēle. Vienu dienu man uznāks nepārvarama vēlme ķidāt Tolstoja krājumus, pienāks rītdiena, un manās rokās iegrims kāda no grāmatu veikala skatloga "zvaigznēm".

Man šķiet, ka cilvēks dažādu faktoru ietekmē vienkārši pats izaug līdz nākamajam literatūras līmenim. Vai arī neizaug. Un arī tā ir labi.

Precizi nofomulets! Es nevaru pardzivot, ka cilveki negrib (vai nevar?) izaugt no kotletem ar miltu merci. :D Par cilveka garigo ne/augsanu runajot, ir diezgan smiekligi satikt bijusos klasesbiedrus pec 15 gadiem un ieraudzit ka vienigais ka cilveks ir izmainijies ir paradijusas paragras grumbas seja no tusesanas, jo smadzenu darbiba cilveks audzis nav ne par kripatinu.Nevar cilveks visu dzivi but krutakais/a 9. klases dzeks/beibei, nevar, tas ir smiekligi.

Morgan, pieņemu, ka tu zini, ko nozīmē skaitlis 95% :)

Vairums cilvēku nav inteliģentākā sabiedrības daļa! To gaidīt būtu naivi.

Pārlasīju vēl divas reizies tēmas aprakstu un laikam biju sākotnēji pārpratusi domu.

kapec cilveks negrib iet uz prieksu un kapties limeni pa limenim augstak

Es teiktu, ka tā viņa aizbēg no ikdienas, kas varbūt nav tik spoža kā gribētos, bet, lasot "lata" romāna veidīgās grāmatas, viņas var uz brīdi aizmirsties un pasapņot.

Vairums cilvēku nav inteliģentākā sabiedrības daļa! To gaidīt būtu naivi.

Nav gan, pati sevi pie surakajiem inteligeniem ari nemaz nepieskaitu, bet tomer ka tad paliek ar velmi attistities?

Es lasu visu ko. Vakar, piemeeram, pabeidzu paarlasiit Arteemija Faula graamatas (domaatas pusaudzhiem) angliski, pirms tam izlasiiju Shveiku latviski un shodien saaku lasiit Zolaa franciski (lai gan juutu, ka buus gruuti, nerunaaju tik labi franciski, lai saprastu visus siikumus, turklaat franchu valoda kopsh 19. gadsimta ir pamatiigi izmainiijusies). Pa vidu izlasiju paaris muminu graamatas :D, Game of Thrones, interesantu maaciibu graamatu par 19. gadsimta politiku no studiju laikiem, Balto Ilkni un Hunger Games. Vairaak gan lasu angliski un saliidzinoshi vieglas graamatas, jo man patiik vakaros gultaa atpuusties ar graamatu.

Es atkal paslaveeshu e-lasiitaaju, bet kopsh man taads ir, iespeejas lasiit ko veelos ir neierobezhotas. Man tagad ir taads graamatu saraksts, ka pietiks veel 5 gadiem :D

Es nedomaaju, ka lasot graamatas visu laiku buutu jaatiecas uz labaakaam, ja taa patiik. Graamatas, ko lasu, izveelos driizaak peec noskanojuma, nekaa ka tik labaak. Izlasu kaadu gudro cilveeku graamatu un atkal paarlasu Poteru :D

Morgan, manuprāt, vairums cilvēku par to vispār nedomā, bet tikai dzīvo, gūstot prieku no vieglas izklaides un naudas. Attīstīties tomēr nozīmē darbu, bet cilvēki ir slinki.

ka tad paliek ar velmi attistities?

Morgan, ne visiem tāda ir. Kā Bulgakovam "Suņa sirds" galvenajam varonim Šarikovam: Man teātris nepatīk, tur jādomā. Cirks gan man patīk!

Es teiktu, ka tā viņa aizbēg no ikdienas, kas varbūt nav tik spoža kā gribētos, bet, lasot "lata" romāna veidīgās grāmatas, viņas var uz brīdi aizmirsties un pasapņot.

Ta ir, lasot var baigi aizsapnoties un kadam varbut ari ir nepieciesamiba "aizsapnoties". Cik lidojot ar Ryanair vai Wizzair uz/no UK-LV ir sanacis ar cilvekiem parunaties, tad latviesi sajos reizos ir arkartigi depresivi un drumi attieciba uz nakotnes perspektivam. Pazina ir no "ta pasa reisa".

Mani laikam pie cosmo inteliģences nepieskaitīs, jo lielākoties es lasu grāmatas nevis lai attīstītos un izglītotos, bet gan lai atslēgtos no ikdienas un relaksētos..
Tas gan nenozīmē, ka lasu tikai vieglās grāmatas. Relaksēties var arī ar labu klasiku, piemēram..

Bet nu nelasīšu es kādu grāmatu tikai tāpēc, ka tas skaitās smalkais stils, ja mani tā grāmata neuzrunā un neaizrauj.

Es lasu tikai latviski, jo man patīk lasot atslēgties no ikdienas. Lai gan nenoliedzu, ka būtu vērtīgi lasīt svešvalodās.

nedomāju, ka cilvēkam var pārmest par to, ko viņš lasa. Arī es reizēm palasu lētu literatūru. Un varbūt pat tas ir ok, jo es esmu pamatīgi aplauzusies, paņemot bibliotēkā "labo" literatūru. Riebjas un nevaru palasīt.

Vārds vārdā mana situācija.

Es nepavadu savu dzīvi satraucoties vai nespējot pārdzīvot to, ko citi cilvēki ēd, dzer, skatās, lasa vai velk. Man gluži vienkārši ir...vienalga.
Lasu grāmatas pēc noskaņojuma un ne vienmēr tās ir no augstākajiem vai izsmalcinātākajiem plauktiņiem, bet ja es taja brīdī vēlos atslēgt smadzenes tajā lubenē, tad arī man ir vienalga, ka mana kaimiņiene vai vēl kāds nespētu to pārdzīvot.
Var jau veltīt dažādus tekstus vieglās literatūras un ''Krēslas'' kā vienīgās lasītās grāmatas, cienītājiem. Taču, man tupi liekas būt augstprātīgam un raukt degunu, jo sarunu biedrs ir izlasījis jaunāko detektīvu nevis pārgudra aizvēstures domātāja debijas sacerējumu, par kuru uz pasaules tikai daži dzirdējuši. Es esmu bijusi kompānijā, kur ir šāds cilvēks, kura seja saviebjas katru reizi, kad kāds nav gana izsmalcināts, nav lasījis gana gudras grāmatas vai redzējis gana abstraktas un neatkarīgas filmas un tajā brīdī es labprāt būtu atradusies kāda ''Krēslas'' lasītāja sabiedrībā.

Turklāt, ļoti daudzi cilvēki lasa nevis lai nepārtraukti izglītotos, bet lai vienkārši atpūstos no ikdienas, no darba, kurš iespējams, ir saspringts. Un vai tāpēc viņiem trūkst izaugsmes vai attīstības?

Kā Bulgakovam "Suņa sirds" galvenajam varonim Šarikovam: Man teātris nepatīk, tur jādomā. Cirks gan man patīk!

Sugar, labs citats. Gramata lasita jau loti sen, bija piemirsies. :)

lielākoties es lasu grāmatas nevis lai attīstītos un izglītotos, bet gan lai atslēgtos no ikdienas un relaksētos..

Apskauzu cilvekus kur prot pie gramatas atslegties. Es atslegties protu tikai skatoties serialu.

Lasot grāmatas, man ļoti spilgti strādā iztēle - acu priekšā ir gan grāmatas varoņi, gan dabas skati, notikumi, utt. Līdz ar to, tas līdzinās sava veida seriālam.

Līdz šim es tiešām nedomāju, ka kāds tik ļoti var satraukties par to, ko lasa citi.

Es lasu latviešu valodā. Man lasīšana ir atpūta un es tiešām nevēlos iespringt, lasot, piemēram, krievu valodā. Jā, es to protu, bet nejūtu pēc tā nepieciešamību. Kad lasīšana bija nepieciešama izglītībai, lasīju tikai angļu valodā, jo tikai tā varēju dabūt nepieciešamo informāciju. Tagad angļu vai krievu valodā klausos tikai audiogrāmatas. Un es patiešām nedomāju, ka būšu dumjāka vai nepilnīgāka, ka, piemēram, Meistaru un Margaritu lasu latviešu, nevis krievu valodā.