Iedvesmojoties no mēnešreižu diskusijas

Jā, ar mammu varam runāt par visu, atskaitot seksu.
Kad MR sākās, nākamajā dienā bija brauciens ar grupu uz Rīgu un biju ļoti uztraukusies, jo likās, ka nu tik plūdīs kā pa straumēm.
Principā tagad varam runāt par MR un tādām lietām vairāk. Viņa mani iepazīstināja ar paketēm un tajā laikā, kad ar brāli vienā istabā gulējām- gulēju sēdus, lai nesašmucētu palagus. Varēja mani iepazīstināt ar tamponiem, bet nekas...ar tiem es iepazinos pati.
Mamma man lika nēsāt krūšturi,kamēr es vēl desoju apkārt plikiem čičiem:D kauns tagad tāds. Tad bija tādi laiki, kad klasesbiedri īpaši pievērsa uzmanību kura nēsā un kura nenēsā. Atceros,ka bija nemode likt roku uz muguras un , tā,kā pārbaudīt...
Un ja tu jau nēsāji, tad bija kauns.
Tagad padomājot, kaut kāds stulbums.

Man bija milzīgas dusmas uz savu pirmo krūšturi :D Mamma nopirka, bija glīts un piemērots, turklāt man tiešām jau nepieciešams, bet kaut kā grūti bija ar viņu samierināties, klasē arī biju viena no pirmajām.
Par visu svarīgo uzzināju no baigās grāmatas, ko mamma iedeva 7-8 gadu vecumā. Tur ar zīmējumiem un stāstiņiem bija paskaidrots, kā mainās meiteņu un zēnu ķermenis un ko viņi pieauguši var darīt savā starpā, kā rodas bērni. Tas bija ideāls variants, jo mamma man vispār nekautrējās runāt, bet es biju tā, kas sarka pie šādām tēmām. Kad pienāca mēnešreizes, es aizgāju uz Drogām un par savu kabatas naudu lepni sev pati nopirku paketes :D
Un tad 14 gados, kad gāju uz savu pirmo tusiņu ar klasesbiedriem, tiku pie sarunas par puišiem un sava pirmā prezervatīva. Atceros, ka es vēl mammai teicu, ka es taču neesmu TĀDA :D Paldies mammai par foršo audzināšanu, jo prezervatīvam lietošanas termiņš beidzās daudz ātrāk pirms man pienāca tā pirmā reize, biju baigi prātīgā.

Atceros, ka pamatskolā meitenes brīnījās, kā es ar mammu varu runāt par mēnešreizēm.
Arī par seksu vienmēr esmu runājusi. Bet, jo pieaugušāka kļuvu, jo mazāk gribēju dzirdēt viņas stāstiņus. Tētis viņai ir bijis pirmais un vienīgais, tad to stāstiņu nav daudz, taču dzirdēt tik un tā negribu. :D

Kaut kad sen, sen, biju izlasījusi, ka sievietēm ir klitors. Varētu būt, ka biju to izlasījusi vecākās māsas žurnālos, tāpēc par to vēl nezināju. Tad nu mammai jautāju, kas tas tāds ir un kur atrodas. Tā nu viņa man iskaidroja. Uz lapiņas uzzīmēja visu un paskaidroja. Grāmatās jau, protams, tas viss arī bija, taču, kad pastāsta kāds, tad labāk varēju saprast.

Man ar mammu nav nekādas siltās attiecības bijušas. ne par mēnešreizēm ne krūšturiem viņa man nestāstija.
Kad sākās mēnešreizes, es ļoti raudāju, pateicu viņai. Viņa iedeva man pakešu paku un viss, aizgāja tālāk savas lietas darīt, neko nepaskaidroja, neko. Pēc tam, kad atkal sākās, neko viņai neteicu vairs un neprasiju, pirku pa savu kabatas naudu paketes un viss.
arī par krūšturiem viņa man nestāstija. Pat tad, kad man jau bija kārtīga A, viņa neiedomājās,ka vajadzētu man. Kabatas nauda nebija tik liela, lai pati nopirktu, tad man māsīca iedeva vienu no saviem vecajiem.

Nedaudz pabrīnījos... Tā kaunēties no sarunas ar mammu? :|

Laikam esmu dīvaina, taču man ir bijušas sarunas ar mammu gan par mēnešreizēm, gan liekā apmatojuma likvidēšanu, gan arī kontracepciju (tas gan nedaudz vēlāk), un nekas, esmu dzīva, un pateicoties viņai daudz ko uzzināju. Tā kā interneta nebija, un man likās, ka draudzenes saprot tik pat maz, cik es, mamma bija vislabākais variants. Un labi, ka viņa nebija tik šausmīgi aizspriedumaina, un runāja ar mani par to, jo kā viņa pati stāstīja - viņas mamma esot kaunējusies par šādu runāšanu, tāpēc, kad viņai sākās tas viss, viņa bija nobijusies un nezināja kā rīkoties, un tāpēc esot gribējusi aiztaupīt savām meitām tos nezināšanas brīžus.

Jautājums visām tām, kurām šādas sarunas ar vistuvāko cilvēku liekas kaut kas nenormāls - jūs savām meitām arī neko neteiksiet? Nerunāsiet par to, vispār nepieminēsiet? Cerēsiet uz to, ka meita kko meklēs internetā vai jautās draudzenēm, kuras bieži vien pašas neko nezin?

Lasot šos stāstus, kur mammas ar savām meitām nav stāstījušas par MR, secinu, ka es tāda nevēlos būt. Man ģimenē tas pats bija, es īsti mammai nejautāju, bet mamma nepacentās arī iepazīstināt ar tādām lietām, kā MR, kur nu vēl bērna radīšana un sekss/izsargāšanās. Sekss mūsu mājās bija tabu tēma. Ne par to runāja, pilnīgi neko. Un, ja vakaros gāja kaut vai amerikāņu pīrāgs, tad mamma šausminājās, ka tik agri rāda tādas filmas. Tā kā es visu uzzināju no grāmatām, veselības mācības stundām un no audzināšanas stundām, tad es to vēlējos dzirdēt no mammas. Un es zinu, ka tētis brāļiem arī nav novadījis kādas audzināšanas stundas par seksu un izsargāšanos. Un es pēc tā secinu, ka vēlos saviem bērniem būt laba mamma un draudzene uzreiz. Negribu, lai mans bērns slēpj no manis, ka viņai sakušās MR vai, ka viņa nevar atnākt pie manis ar dažādiem jautājumiem, kas viņu nomoka.

Man ar mammu ir ļoti paveicies, runājām un runājam par pilnīgi visu.

Negribu, lai mans bērns slēpj no manis, ka viņai sakušās MR vai, ka viņa nevar atnākt pie manis ar dažādiem jautājumiem, kas viņu nomoka.

+++

Nē paldies Dievam nekad nav bijis nekas tāds, visu pati uzzināju. :)

Galvenā informācija nāca no skolas un visādiem žurnāliem, bet ar mammu arī par tādām lietām runāju, un arī tagad nekas nav mainījies. Kas tās par attiecībām ar mammu, ka nevar viņai pateikt: man ir MR :D

Turklāt, ja mammai nepasaka, ka ir MR, tad kur dabūt paketes? :D Man, piemēram, nebija savas naudas, lai pati tās pirktu.

Vecāki taču ir dažādi - nereti konservatīvi, jo paši tā audzināti un neprot "atvērties", runājot par šādām tēmām.
Pirmo info. par MR uzzināju skolā - veselības mācības stundā, kur dalīja bukletiņus ar pakešu paraugiem. Mājās parādīju mammai, viņai pajautāja, vai man jau sākušās MR un, ja nepieciešams, jautāju viņai gan paketes, gan padomu. Ap gadiem 11-12 nopirka man grāmatu "Kas notiek ar manu ķermeni?", kur viss aprakstīts - gan par attīstību, gan seksu, gan MR. Tādas sirsnīgas čalošanas par seksiņu nekad nav bijušas, jo zinu, ka mamma nejustos ērti, jo viņa ir audzināta savādāk un arī es pati nejustos pārāk ērti. Neizjutu vajadzību pēc šādām sarunām, jo, ja man vajadzēja paketes vai krūšturi, vienkārši palūdzu, lai nopērk un nebija nekāda sašutuma vai nepatīkamu reakciju.

Ja man būs meita, ceru, ka varēsim visu izrunāt, ja viņa to pati vēlēsies. Virsū ar labākajām seksa pozām nebāzīšos, jo katrs cilvēks ir savādāks - citam patīk aprunāties, citam - nemaz. Bet es būšu atvērta un gatava sarunām! :)

nekad neesmu izjutusi diskomfortu runāt ar mammu par sieviešu lietām.

+++
Ja kaut kas interesēja, droši jautāju. Tādas oficiālas sarunas nav bijis, bet nekad nav bijusi problēma par to runāt.
Pirmo krūšturi mamma bija nopirkusi negaidīti, vakarā vienkārši iedeva, lai pamēru. Atceros, ka tas bija vienkāršs melns A izmēra krūšturis un šķita ļoti neērts :D Bija grūti pierast ;)

El Diablo - a kas tur ko tik ljoti briiniities?? Ir tak dazhaadas mammas un tikpat dazhaadas attieciibas gimenee.
Man,piemeeram, mamma nomira kad man bija 9 gadi. tad nu vecmamma skoloja mani tajaas lietaas kaa nu maaceeja :D Nesa man ziiliiti,staastiija par meeneshreizeem, bet tajaa pashaa laikaa - sex,tas bij fuj un kauns. Man liidz 16.gadiem taa arii likaas,ka tas ir kautkas apkaunojosh utt... Lidz kameer draudzeneem nesaakaas piedziivojumi ar puishiem uc lietas, tad tikai sapratu,ka nav tas viss tik briesmiigs.

Ar draudzeni sarkdamas un bālēdamas, bet intereses vadītas un hihinādamas pirkām paketes un tamponus, preperējām tos utt.
Atceros, ka draudzene paketi bija pielipinājusi ar lipīgo malu pie miesas, jo likās, ka tā ir pareizi un burkšķēja, ka baaaigi traucējoši :D

Ar mammu sarunas nebija (dzīvoju ar tēti), pati visu uzzināju.

Mamma visu normāli izstāstīja. Ar to nav bijušas problēmas. Nē, par seksu gan nē. Vismaz neatceros, ka ko tādu būtu runājušas..

kozii, es nerunāju par to. Saprotu, ka attiecības ģimenēs ir dažādas, un ka nevienmēr var tā parunāt (kā piemēram Tavā gadījumā).

Es runāju par to dīvaino attieksmi kas dažām te ir - ''Ak Dievs, takš protams ka nē, fu!'', ''Paldies Dievam nekā tāda nav bijis!'', ''Šausmas, nē, nav bijusi tāda saruna, un labi ka tā!'' un tamlīdzīgi.

Nespēju saprast, kas tur ir tik šausmīgi nepieņemams. Nav taču par to jāruna ar onkuli vai kaimiņu, bet gan ar pašas mammu... Džīzas.

Braali veel dusmaas par spermatozoiidu nosaucu

Ak, kā es smejos. :D
Man mamma nekad neko nebija stāstījusi. Pirmo krūšturi nopirku pati. MR sākās draudzenes jubilejas ballītē. Tas gan bija krietnu laiku pēc tam, kad visām draudzenēm tās bija sākušās. Tajā laikā pat nedzīvoju kopā ar mammu, jo mācījos cita pilsētā. Tad gan bija neērti pateikt, ka ir sākušās MR, taču tagad diezgan brīvi par visu runājam. Nezinu, vai viņa man neko nestāstīja tādēļ, ka kautrējās, vai tādēļ, ka biju diezgan patstāvīga meitene.
Ā, vienīgais atceros, ka viņa man nopirka pirmos stringus. Vienā dienā vienkārši pārnesa mājās, jo bija domājusi, ka ir glīti. 6. klase, ja nemaldos.

Ūu.. nē, neko nestāstīja. Un vispār pirmo vasaru, kad bija MR, atceros kā murgu. Jo vasarā mums ar māsu reāli nedeva kabatasnaudu. Viņa, kā vecāka un prātīgāka, pa skolas gadu bija jau kaut ko iekrājusi, bet es - neko. Līdz ar to, bāc tagad to vispār atcerēties :| , bet man pat nebija par ko nopirkt paketes! Un paprasīt bija kauns, jo mūsu ģimenē, redz tāda lieta kā MR vai sekss nepastāvēja - par to nebija runāts. Šo to nočiepu no māsas atvilktnes, izlīdzējos ar WC papīru.
Ehh, pat biju aizmirsusi par šādu savu bērnības traumu :D Un tgd tik saprotu, kāpēc man dziļā būtībā varbūt ir dusma uz mammu un nav vēlēšanās ar viņu baigi komunicēt..

Pirmos krūšturus arī - tik no māsas "pārmantoju", kaut nav mūsu ģimene ne nabagi, ne kā. Bet nu, kaut kā totāla vienaldzība bija pret to, ka aug jauna sieviete ar savām vajadzībām.. Un cita izmēra krūtīm, galu galā :D
Neviens māsas krūšturis man pilnībā nederēju, pirku pati kaut kādus, bet tak no izmēriem nebija nekādas nojēgas... Skumji, bāc :D

DaYa - oo jaa, man arii sava veida trauma. Tik man tika izsniegta viena pacinja ar paketeem uz meenesi, bet man meeneshreizes bija ljoti stipras. Tad nu naacaas izliidzeeties ar lupatinjaam utt. Briesmiigi.