Sveikas.
Nezinu vai tās ir pašvērtējuma problēmas vai kas, bet nu jā, ir pagājuši jau nu kādi trīs, četri gadi, kopš es savu gultu nedalu ar to puisi. Mēs nebijām kopā, mēs tikai gulējām piektdienas vakaros kopā, bet es nespēju nerast emocionālu pieķeršanos un saikni ar šo cilvēku, tāpēc jutu ka viņā slīgstu ar vien dziļāk. Bet toreiz viņš man pateica apmēram ko tādu: "Tu neesi pelnījusi būt laimīga, mīlestību vai izdevušās attiecības. Neiemīlies manī, jo es nekad nespētu mīlēt tādu kā Tu. Tu neesi nekam derīga". un Nu jau pēc vairākiem gadiem es netieku ar to galā, jo tik tiešām jūtos nekam nederīga gandrīz katru savas dzīves dienu, jūtu, kā bēgu no dzīves, mīlestības, ģimenes, jo domāju, ka viņi ir pelnījuši ko daudz labāku. Tā pat arī darbā. Un tā visur. Man vienkārši kaut kas nav kārtībā,
Kā lai ar to tiek galā? pēc tik daudz gadiem es tomēr gribu sākt dzīvot un uz sevi skatīties savādāk, nekā tagad.
300
