Ko darīt ar mantām pēc bērēm?

Vai tad neesat skatijusas ,,Ekstrasensus,, kur viena sieviete vairakas reizes teikusi , ka mirsuso mantas paturet nedrikst !

Ekstrasensu cīņās teica, ka jākar sarkanas apenes uz lampas, lai Tev vienmēr būtu nauda. Es, strādāju par privātskolotāju reizēm - diez ko skolēni padomās par manām sarkanajām apenēm uz lampas??

mirušo mantas nevajag paturēt, atdod labdarībai, tai skaitā spoguļus.

Ekstrasensu cīņās teica, ka jākar sarkanas apenes uz lampas, lai Tev vienmēr būtu nauda. Es, strādāju par privātskolotāju reizēm - diez ko skolēni padomās par manām sarkanajām apenēm uz lampas??

Labs. :D

jaunākajā Ievā tieši ir raksts par relikvijām un tur arī fen šui speciāliste stāsta, ka mirušo fotogrāfijas jāglabā albumos, skapī, nevis redzamā vietā, jo tās neizplata dzīvības pozitīvo enerģiju un uztur saikni starp šo un to pasauli, kas nav vajadzīgs.

Man ir manas vecmāmiņas gredzens, es to valkāju, man ar to gredzenu saistās daudzi manas vecmāmiņas stāsti, tas gredzens ir daudz nozīmējis viņai, tas gredzens tāpat kā citas viņas mantas palika man, un man tiešām tas gredzens daudz nozīmē, tas ir manas vecmāmiņas, kas mani ļoti mīlēja, par kuru man ir daudz skaistu atmiņu, viņa ir cilvēks, kas mani lielā mērā ir izveidojusi par to cilvēku, kas es esmu šodien.
Es ar ar to gredzenu tāpat kā viņas šalli, cimdiem un citām mantām jūtos labi, jo tās ir lietas no cilvēka, kas man bijis ļoti tuvs. Un es tur nesaskatu nekādu vilkmi uz mirušo pasauli vai vēl nez ko!

Jūs kāda varat paskaidrot loģisku, racionālu iemeslu, kāpēc mantas nevajag paturēt?
Un "tante ekstrasensu cīņās teica" nav racionāls iemesls.

:D :D :D

Ja liekas nepieņemami turēt aizgājēja mantas, tad no tām ir jāatbrīvojas, ja grib turēt, tad arī tur!
Vienīgi uzskatu, ka pārragro aizgājēju bildes nevajadzētu pirmajā laikā turēt pārāk redzamā vietā. Ne dēļ tā, ka kāds gars izlīdīs vai kaut kas slikts notiks, bet tādēļ, ka lielākoties tas kavē palicēju samierināšanos ar zaudējumu.
No personīgās pieredzes - daudzas opīša mantas joprojām mājās ir un tiek lietotas, tās lietojot vienmēr atceros cik jautri ar opīti bija un parasti uzreiz arī noskaņojums uzlabojas. Tomēr no dvīņu brāļa man ir palicis tikai viņa zelta krustiņš, kuru nu jau pati nēsāju, bet pārējās viņa mantas liku iznīcināt, jo nevarēju izturēt, ka kāds lieto viņa mantas.
Tāpēc tiešām uzskatu, ka viss ir atkarīgs no paša uzskatiem un vēlmēm!

Un ja jau tu tam tik ļoti tici - spoguļi neglābs, pa mājām tāpat vien viņa staigās, visu dzīvi tur nodzīvojusi!

Par tām mantām - daudzas vecmāmiņas mantas paturējām, bet piem. rotas stāv kastītē, būtu varbūt pat kaut kas, ko varētu valkāt, bet kaut kas attur, bet domāju, ka tas ir ļoti individuāli, lai gan domāju, ka spoguļus gan nepaturētu.
Un par fotogrāfēšanu bērēs - man tas liekas pilnīgs sviests, agrāk tā īpaši bija tāda mode, daudz omītes albumā esmu redzējusi bildes, kur mirušais priekšā vaļējā zārkā un visi bērinieki sastājuši apkārt, lai tādu kā kopbildi varētu uztaisīt, drausmas.

Agatha, viena mana tante joprojām ar mani nerunā pēc brāļa bērēm, jo es neatļāvu kopbildi taisīt! :D Mums bērēs bija aizvērts zārks, kad tikām līdz ierakšanai zemē šama izvelk fotoaparātu un pasaka, ka vajadzētu gan kopbildi, gan zārku atvērt - piemiņai kā nekā! Lieki pieblists, ka biju gatava viņu krustā uzdurt un brāļa vietā ierakt! :D

Es arī ieteiktu izlasīt šīs nedēļas Ievu ! Vērtīgi padomi un interesanti stāsti par ģimenes relikvijām, aizgājēju bildēm, u.tml. :)
Pati vienu nomirušās tantiņas spoguli noliku pie atkritumiem, ja nu kādam vajag, lai savāc. Vēlāk, izmetot citas lietas, redzēju, ka spogulis ir saplēsts. Vējš vai vietējie bērni, kas to vairs zina. Saplēst spoguli man liekas vēl lielāka nelaime, taču tādā skatīties arī negribēju. Nejutos labi, kad nācās pat garām paiet, pagriezu pret sienu sākumā.

Par tām bildēm ar mirušiem cilvēkiem skatoties tos pašus Ekstrasensu cīņas,viņi piekodina novākt tās bildes tiem kuri nevar atlaist mirušos,visu laiku raud un bilde pa rokām...Nu kautkā tā.
Bet neuzskatu ka ir kas slikts ja patur mantas,man pašai vīra tēvs nomira pāris mēn.atpakaļ,mīļākā nodarbe bija
fotogrāfēt,fotoaparāti tika mazbērniem par ko man prieks,jo viņš tā gribēja!
Arī domājam attīstīt viņa darbus un likt pie sienas,daba,ziedi u.c skaisti.
Tāpat no gredzena nekas ļauns nevar būt ja tas ir no mīlošas vecmammas,
trakāk ja tas ir no sveša ...