Ko darīt ar mantām pēc bērēm?

QB- te taču puse pateiks, ka tas ir tāds pats seriāls kā Hameleonu rotaļas.

Pēc kādas trešās vai ceturtās sezonas pēc kārtas es arī tā sāku domāt. Cik redzēju vienmēr viens un tas pats scenārijs- nu kā var visas sezonas pēc kārtas pirmajā pārbaudijumā atrast cilvēku mašīnā tikai viens vai divi ekstrasensi? Un pie tam tie, kuri veic tos fenomenālos atklājumus ienāk pārbaudījumā kā beidzamie. No sākuma likās, ka tā vienkārši ir samontēts priekš skatītājiem, bet, ja ir redzama laika maiņa (diena pārvēršas par vakaru), tad tiešām vienmēr tie, kas '''jūt visa atrisinājumu'' ierodas tad, kad jau ir pienākusi nakts. Un vēl citas lietas, kas katrā sezonā atkārtojās. Varbūt tā vairs nav, bet sākuma sezonas bija diezgan vienādas, kam nebūtu jābūt, ja nepiedalās aktieri.

Man gan liekas, ka tā fotogrāfēšana bērēs notika agrāk, vai tad tagad tā vēl kāds dara?

Laukos tas notiek joprojām.

Anastasija - jā, senāk tas bija ļoti izplatīti. Tagad neesmu saskārusies ar neko tādu. ( >10 gadus)

Man laikam līdzīgi, pēdējo reizi biju bērēs, kurās tika fotogrāfēts, kad man nomira vecvectēvs, tas jau kādus 17 gadus atpakaļ, pamatskolā mācījos, pēc tam nekas tāds nav redzēts. Nezinu, kā vēl tagad pie luterāņiem. katoļiem, man visi ģimenē pareizticīgie. Bet varbūt tas no konfesijas nav atkarīgs.

Man gan liekas, ka tā fotogrāfēšana bērēs notika agrāk, vai tad tagad tā vēl kāds dara?

Laukos tas notiek joprojām.

nenotiek tikai laukos, nesen biju uz bērēm kur pat bija pieaicināts profesionāls fotogrāfs lai fotogrāfē.

Un ir tā ka 40 diensa nedrīks aiztikt mirušā mantas, pēc tam kaut sadedzini vai pats izmanto.

Mūsu pusē fotogrāfē bēres, nezinu kāda iemesla dēļ (bet skatījusies bildes es esmu,tieši tā iemesla dēļ,ka mani vecvecaki nomira,kad biju maza un vienīgās bildes,kas ir palikušas, ir no bērēm). Bet nu mums ir arī tie trakie kapusvētki, kur dančus uzrauj arī turpat netāu no kapsētas un 100 gramus vecie ar aizgājēju sadzer pie kopiņas..

Bērēs fotogrāfēt nevajadzētu, bet cik zinu citās kultūrās tā ir pieņemts.
Mirušu tuvu cilvēku mantas, kuras atstātas par piemiņu man līdz šim neko ļaunu nav nodarījušas, kā saka baidīties vajag no dzīvajiem nevis mirušajiem.
Par fotogrāfiju kāršanu pie sienas - man nekas nav pret,pašai mājās stāv dažas bildes pie sienas.

Spoguļus gan vajag laiku pa laikam attīrīt, paldies par padomu, kā pareizi to attīrīt.

Vai tad neesat skatijusas ,,Ekstrasensus,, kur viena sieviete vairakas reizes teikusi , ka mirsuso mantas paturet nedrikst !

Ekstrasensu cīņas jau nu tiesam nav tas raidījums pēc, kura vadīties savā dzīvē.

nav runa par raidijumu, bet gan par faktu kaa tadu!

Ekstrasensu cīņas jau nu tiesam nav tas raidījums pēc, kura vadīties savā dzīvē.

Pilnīgi piekrītu, mazums, ko pa TV rāda.
Un tur jau tie gadījumi arī parasti tādi, ka neviens tādā normāla veidā nav aizgājis, tur parasti kaut kāda traģēdija, nu tādos gadījumos, kad cilvēks no dzīves izrauts vardarbīgā, traģiskā veidā, varbūt arī tās mantas glabāt nevajag.

Arprac nu, ka jus te cepjaties :D
Lait nemakat vai, es teicu ka nav runa par raidijumu, bet gan par to ka iet runa, ka nedrikst glabat mirusu cilveku mantas, bet who cares!

Mīlulīte, vispār jau tu to faktu diezgan sasaistīji ar to raidījumu :D

Pirmo reizi dzirdu, ka jāizmet viss.
Jā, daļu mantu sadedzina, ļoti, ļoti bieži izmet/sadedzina mirušā gultu, gultas veļu utt., bet ne jau citas mēbeles, spoguļus utt...

Ekstrasensu cīņas jau nu tiesam nav tas raidījums pēc, kura vadīties savā dzīvē.

Neviens jau nedzīvo pēc Ekstrasensu cīņu galveno varoņu standartiem, bet, ja kāds šeit ir ko vairāk redzējis, lasījis par tām pašām Ekstrasensu cīņam, tas zinās, ka daudz kas tur tiek teikts, sakrīt ar citur rakstīto, tajā skaitā, grāmatās.

Sany, iespējams,ka sakrīt, bet kāda tam nozīme? Kas ir loģiskāk? Klausīties cilvēkus, kuri var izdomāt jebko, vai saglabāt savu mīļo cilvēku lietas,kas ir vesela emocionālā vērtība un kaut kas tik īpašs?

Varbūt arī kāds smagi sasirga, jo viņam virs gultas varbūt stāvēja Ļeņina portrets. Tu droši vari apgalvot, ka nē? Es nē..

Lieliski! Mums beidzot ir atklāts noslēpums, kāpēc cilvēki mirst. Nevajag skatīties TV, jo daudzi filmās redzamie aktieri ir miruši, sieviešu žurnālus labāk neaiztikt, mūzikas veikaliem ar līkumu. Pasarg' Dies' uzskriet vēl kādai Jimmy Hendrix platei ar viņa portretu virsū. No muzejiem un vēstures grāmatām vispār pa gabalu, pieminekļus apsegt ar melnu lupatu un internetā ar labāk neiet. Ja tā jau ilgdzīvotājiem tibetiešiem nebūtu tās nolāpītās Budas figūriņas un statujas visās malās, viņi visdrīzāk dzīvotu mūžīgi, jo tur ar internetu kalnos tā pašvakāk.

Es droši varu apgalvot, ka man nav taisnība, bet vai arī Tu to vari? Ja jā, tad iespējams nonāksi pie tā paša secinājuma, kurš cilvēcei jau sen bija zināms - dzīvas būtnes mirst un saslimst bioloģisku iemeslu dēļ.

No spoguļa enerģijas var atbrīvoties to nomazgājot ar tekošu ūdeni! Tāpat arī jaunie spoguļi ir jānomazgā, jo veikalā piemēram daudzi ir skatījušies tajā un ne katram būs bijusi tā labākā enerģija!

Ja cilvēks ir nomiris savā mājas gultā vai tajā pavadījis daudz slimību mēnešus, gadus, diez vai šādu gultu vajadzētu paturēt.

piekrītu. Būtībā atbalstu ideju, ka vajag atbrīvoties no lietām, kuras varētu saglabāt negatīvu mirušā cilvēka enerģiju - piem., kur cilvēks ilgstoši slimojis. pārējās lietas var atstāt. par spoguļiem piekrītu, ka tos nevajag atstāt novārtā - vajag attīrīt, bet tā, ka mest ārā.. ne..

mēs nēsājam līdzi tā cilvēka enerģiju un visu pārējo, kas pirms tam to ir nēsājis.

nepiekrītu. sākumā jā, bet ar laiku jebkura lieta, ko nēsājam sasūcas ar mūsu pašu enerģētiku ;)

Un jā, ar fotogrāfijām mans uzskats ir tāds, ka nu nevajag tās mirušo bildes likt visu apskatei.. katra bilde izstaro kaut kādu enerģētiku. Nu kāds labums? Atcerēties un skumt? Ja arī tās tur kaut kur tuvumā, tad vismaz melnu lentīti pār stūri vajadzētu pārlikt.

Mirušo mantas ir mums visapkārt. Ja tās visas izmestu, pazustu puse pasaules mantu.

Tām, kas uzskata, ka nedrīkst paturēt mirušo mantas - Es jau vairākus gadus ikdienā nēsāju vecmammas zelta ķēdīti un gredzenu.
Ar mani nekas slikts nav noticis un nenotiks.
Nekad neesmu tās lietas uzskatījusi par tādām, kas varētu man dod sliktu enerģiju. Es nēsāju aiz cieņas un mīlestības pret savu vecmammu. Viņa tā gribēja, lai tās lietas paliek vienmēr pie manis.