pēc otrā aborta no bērniem vari atvadīties uz mūžiem.
Man tāds off topic jautājums tām, kuras bērnus negrib- kāpēc tā?
pēc otrā aborta no bērniem vari atvadīties uz mūžiem.
agrākos laikos pret abortiem sabiedrībā bija brīvāka attieksme, līdz ar to tie tikai veikti diezgan daudz, pat desmit reižu sievietei un vienalga palika stāvoklī.
Jau iepriekš rakstīju, ka abortu netaisītu, ja paliktu stāvoklī. Bet bērnus es negribu pilnīgi noteikti. Kāpēc? Man viņi tā īpaši nepatīk, ne jau tā galīgi nepatīk, bet nu man neinteresē. Un es, ja godīgi, nevaru iedomāties nevienu pietiekami lielu un svarīgu iemeslu, lai es gribētu bērnus. Nekādu vajadzību sevi atražot arī nejūtu.
Ja paliktu stāvoklī, bērnu laistu pasaulē, bet tā nebūtu manis pašas izvēle, tad tā vienkārši būtu noticis
Ak, vecie labie laiki, kad sievietes varēja izmantot abortus kā kontracepciju un viss bija kārtībā.
Par bērnu domāju, bet vairāk gan tāpēc, ka vecums spiež, nevis tādēļ, ka baigi gribētos.
Man tāds off topic jautājums tām, kuras bērnus negrib- kāpēc tā?
Ja kaut vai draudzeņu/radinieču kompānijā tiek iestiepts zīdainis, un visas sāk dūdot, kāds mīlulītis, cik viņš lielisks, un utji puķi, es vnk sastingstu un nezinu, ko iesākt
freijace, kas taa pa slimiibu, kuras deelj nevar straadaat? Un tad no kaa tu galu galaa paartiec?