Kur dzīvojat kopā?

Esmu līdzīgā situācijā, bet tādam variantam nepiekristu. Divatā kaut ko īrēt vēl varētu, bet kopā ar vēl kādu pāri nevarētu izturēt ne viņu citādāko ieradumu un uzskatu dēļ, ne arī tāpēc, ka nevarētu izpausties kā sirds kāro pati savā dzīvoklī. Manuprāt, idille par laiskošanos divatā svētdienu rītos un romantiku pazudīs kā nebijusi, kašķējoties par kaimiņu netīrajiem traukiem.

mans variants.

Nu mums blakus dzīvoklī dzīvo 2 pārīši, gan jau katrs savā istabā. Sākumam, kamēr var atļauties savu atsevišķi, tas, manuprāt, ir ok variants, zinu daudzus, kas tā praktizē ;)

Annija, _eko_ - kā risināsiet situāciju?

īrējam dzīvokli caur paziņām, tāpēc varam atļauties, ir ļoti lēti. esmu cilvēks, kas var dzīvot ar draugu vai ģimeni. intravertais tips, mīlu darīt to, kas man patīk, būt tādā garastāvoklī, kāds tajā brīdī ir. dievinu vientulību, klusumu, kad noilgojos pēc ģimenes, braucu mājās uz laukiem un satiekos ar draugiem, bet pamatā ikdienas dzīvi gribu tikai ar tuvākajiem, kad pati sevi regulēju un nevienam neatskaitos. plus man ir daudz jālasa, kopējā dzīvoklī tas nebūtu iespējams.
es vienkārši nevarētu ar citiem. tas mani grautu. un attiecības ar puisi, kad dzīvoju vel ar 2-3 draugiem, diezin vai tās būtu attiecības tādā izpratnē, kādas ir tagad.
ja gribas divvientulību, kad vien iegribas, tad drīzāk iesaku koju istabiņu divatā. neviens netraucēs, nebūs ar citiem jāčupojas, tik daudz, cik virtuve apgrozīsies vēl kāds un labierīcības, dušas kopīgas. Nevienam nebūs jāatskaitās, kāpēc 5 h sēžat istabiņā, ne ar vienu nerunājat utt.
draudzene tā dzīvo - ir apmierināta, istabiņa izremontēta, nav ne vainas.

Interesanti, vai tiešām ir gadījumi, kad kojas ir labākas par dzīvokli? Blanša, tu nezini, kurās kojās viņi dzīvo? Gan jau, ka visās nemaz nepieļauj tādas lietas. Arī variants, ko var apskatīt, bet diez vai draugs piekritīs, jo kojām vienmēr nāk līdzi tāda šaubīga slava.

Visticamāk, tuvākajā laikā nekā, jo draugam svarīga karjera, man skola. Gribam īrēt kopā kaut ko vai izremontēt nopirkto dzīvokli, taču visur atduramies, jo nepietiek naudas, lai dzīvotu tā, kā gribam. Tāpēc šobrīd mētājamies pa vecāku mājām. Kad būs kur un par ko dzīvot, pievērsīsimies kopdzīvei, ģimenei... :)

Viņa dzīvo Iļģuciemā. Buļļu ielas LU kojās. LU studentiem cena par istabiņu ir 96ls (tātad jānosedz tik cilvēkiem, cik dzīvo). nestudentiem dārgak, tad jau galīgi nebūs izdevīgi, jo dzīvokļos par istabiņu ir 50-100 ls. tur ir brīvība, jo nekontrolē, kad ej, kad nāc, manuprāt (jo daudz visur apkārt nakts pasākumos). Tusēšanās arī nav tāda kā Teikas kojās, tātad mierīgāk. bet lai zinātu visu 100%, jājautā privāti. pagaidām zinu tik, cik no stāstītā.
Slava ir gan jā, tā dzīvošana ir pieticīga, jo kādas gan var būt koplietojamās telpas? bet tas gadījumam, ja svarīgāka ir divvientulība par komfortu. Jo remontēta dzīvoklī ir, protams, patīkamāk dzīvot, jo 96 tomēr nav zema cena un nevar garantēt, ka dabū tieši remontētu istabiņu, kopējās telpas izmanto maksimums 5-7 cilvēki, nevis 40. Ļoti atkarīgs no cilvēka, jo viņiem tiešām patīk, bet ilglaicīgs variants nudien nav. studentu variants.
Ja izlemtu par labu šādam variantam, laikam skatītos RTU jaunās kopmītnes vai ko tādu, bet pašai jāatzīst, es nevarētu arī kojās. Māju sajūta uzreiz mazāka par dzīvokli ar draugiem/citiem cilvēkiem.
Katram no variantiem savi plusi, savi mīnusi.

Gribas no sabiedriskās dzīves ieslēgties mūsu mazajā pasaulītē, bet šaubos, ka tādā veidā tas sanāks.

hmm, es pārlasīju savu komentāru, izklausāmies pēc tusētāju bandas, bet tā tiešām nav :D, ballīšu nav vairāk kā būtu, ja mēs dzīvotu tikai divatā. Starp citu, šī ir pirmā dzīvesvieta, kur dzīvoju ar savu puisi. Ievācāmies pēc 3 gadu kopā būšanas. Un vienalga šis mums bija solis uz priekšu - kopīga istabas iekārtošana, katra nakts pavadīta kopā utt. Zinu, ka nākošais solis būs dzīvošana tikai divatā un man liekas, ka tā burvība nekur nepazudīs, drīzāk šķiet, ka mēs ar šo pieredzi tikai dabūjām vēl vienu "pirmo reizi" plusā. kad pārvāksimies - varbūt guļamistabu vairs neiekārtosim pirmo reizi, bet virtuvi gan. Nu es ceru, ka saprati, nemāku īsti izteikties :D Ja tas ir vienīgais variants jums, kāpēc nepamēģināt, bet arī - tam ir jābūt īslaicīgam pasākumam (mums tas ir viens gads, kas it kā ir ilgi, bet paiet tik ātri), un galvenais - vai tu redzi sevi dzīvojam tieši ar tiem cilvēkiem, ar kuriem jums tur sanāktu dzīvot? Ja nē, tad pavisam noteikti meklējiet kaut ko atsevišķi - kāds vienistabas dzīvoklis noteikti neizmaksās daudz vairāk kā tas jūsu iespējamais variants.

aaa, vēl starp tām manām neveiksmīgajām dzīkoļbiedru pieredzēm un manu dzīvošanu vienatnē bija pāris mēneši, kad dzīvojām ar draugu pie viņa vecākiem - nē nē un nē, pat ja viņa vecāki ir lieliski un mums ir labas attiecības.

Nu sanāktu jums kā seriālā ''Draugi'' :D , ja labi kaimiņi pagadās. Nesaskatu tur neko sliktu, ja vien dzīvoklis nav pārāk mazs un dzīvokļa biedri nekādi nevar sadzīvot, ņemot vērā to, ka katram ir savs dzīves stils, attieksme pret sadzīviskiem jautājumiem utt.. Kamēr neko citu nevar atļauties pagaidām tas var būt kā atspēriena punkts. Protams, nakts laikā cierēt uz ledusskapja pusi kailam laikam nebūtu ieteicams, ja dzīvo kopā ar vēl kādu pāri vai draugu/draudzeni, bet tā nesaskatu nekādas dižās neērtības. Redziet kā Demoiseile saka, ka pat ļoti patīk tā dzīvot.

Galvenais, lai paareejie dziivoklja iemiitnieki sakariigi. Ja grib buut cilveeki kopaa, tad kaada starpiiba - istabinjaa vai pilii. Pamoshanaas briidis miiljotajam blakus no taa veertiibu nezaudee. Padomju laikos komunaalajos dziivokljos pat daudzbeernu gjimenes dziivoja un taapat atrada laiku, lai pabuutu divataa un uztaisiitu naakamo beernu.

Nu pēc savas pieredzes, es tev neieteiktu. Mēs ar draugu arī īrējām istabu dzīvoklī, kur otrā istabā bija citi. Teiksim tā - šis bija tas brīdis, kad sapratām, ka mūsu draugi nemaz nav draugi. Principā parādījās reāla necieņa pret mums, blakus istabā pasēdēšanas uz urrā katrās brīvdienās (un neviens nesaprata to, kad teicām, ka mums tas reāli traucē, jo nevar pat pagulēt), koplietošanas telpas necentās nevienu reizi uzkop, pat pēc lūgumiem palīdzēt, nemaz nerunājot par savu telpu, + jārēķinas ar to, ka tiem pārējiem īrniekiem arī būs draugi, kuri nāks ciemos, un,piemēram, man tas traucēja, ka visu laiku kādam nepazīstam jāuzskrien virsū.
Bet cilvēki ir dažādi, tā ir tikai mana pieredze. Veiksmi! :)

hmm, bet es taa skatos, vairaakas meitenes sheit runaa par dziivoshanu tieshi istabaas. Mums ir dziivojamaa istaba kopaa arvirtuvi, un tur arii notiek viss action. Kad kaads grib paskatiities savus seriaalus, straadaat vai maaciities tad iet uz savu istabu. Man tas liekas jociigi, ja dziivo kopaa, bet katrs dziivo savaa istabaa. Un tieshi taa ir mana sliktaa pieredze ar ieprieksheejiem dziivoklja biedriem - mums nesaskaneeja tik ljoti, ka neviens no savas istabas aaraa neliida. mums tieshaam ir taada kaa jociiga gimenes dziive, laikam :D

Mēs īrējam.
Nekad negribētu dalīt dzīvokli ar vēl kādu..

Drīzāk katrs varētu atrast darbiņu, un īrēt pieticīgu dzīvokli, var sameklēt arī zem 200 ls ar visiem ziemas komunālajiem. Sanāktu katram 100 ls. Dzīvot ar kādu kopā būtu katram ~50-70 ls par īri+kom. ,tā ka nav tik liela starpība.~
Es nedzīvotu ar citiem kopā svingeru klubiņā, tusiņi un kaimiņu uzdzīves, sveši mati dušā, netīrā plīts nav man :D (jo reti kad paveiksies atrast tik ļoti apzinīgus, mierīgus un tīrīgus studentus, kas grib mieru un klusumu) :D
Man piespiedu kārtā šobrīd jādzīvo kopā ar radinieku, ja tu sapņo dzirdēt kā drāžas blakus istabā, ķiķinās pus nakti ar savu drušku, atstāj ledusskapī vecus produktus utt - lūdzu. + vēl ja kāds aiztiek tavas privātās mantas vai iet tavā guļamistabā.. :D

Es savulaik tādā dzīvoklī dzīvoju. Paveicās ar dzīvokļa biedriem - visi bija mēreni anarhisti un visi jēdza aiz sevis sakopt telpas. Balltites taisījām ārpus mājas. nevis iekšā. Uzņemti tika arī "dīvānsērfotāji".

Neko skumju vai "apdalītu" šādā modelī nesaskatu - ir, ko atcerēties :D Tagad šādu dzīves modeli labprātīgi neizvēlētos, bet 18 - 21 gada vecumā ir ļoti ok.

Studenta gados citas prioritātes, nevis sadzīves komforts.

Es savulaik esmu tā dzīvojusi, rezultātā pārvācāmies, jo tā situācija ir reāli tizla. Sākumā likās baigi fun, beigās riktīgi piebesīja. Nekādas privātās dzīves, visulaiku visiem kkādi draugi vilkās, ballītes..Un es biju vienīgai, kurai bija parastais darba grafiks- 8-17, tāpēc regulāri biju neizgulējusies.
Pārvācāmies uz neremontētu, lētu dzīvokli, bet vismaz divatā bijām. Arī pirms tam es biju 4 gadus kojās nodzīvojusi, varbūt tāpē man tas mūžīgais bars apkārt krita uz nerviem.

Pirmo reizi padzīvojām kopā gadu īrētā dzīvoklī, bet jāatzīst, ka vismaz man par dzīvokli palīdzēja samaksāt vecāki. Toreiz man bija minimāli ienākumi (tik, cik nepieciešams izdzīvošanai - sabiedriskais transports, pārtika, higēnas preces, retu reizi kāda izklaide...). Otro reizi sākām dzīvot kopā tikai tad, kad abi jau pilnībā varējām atļauties paši noīrēt dzīvokli.

Man noteikti nepatiktu dzīvokli dalīt ar vēl citiem. Varbūt var pameklēt kādu dzīvoklīti ar labu krāsns apkuri, ja īre tāpat savi 100-150 eur sanāks, tad vismaz komunālie pakalpojumi būs niecīgi. Ja jums nav ienākumu, tas nozīmē, ka visticamāk esiet studenti, manuprāt, studentiem ļoti piemēroti. Kurš pirmais atnāk mājās, tas iekurina. Draudzenei ir mājās yotul apkure, kura piesilda dzīvokli stundas laikā.

Kopdzīvi sākām no septembra, kad sākās studijas. Īrējam dzīvokli.
No sākuma arī uztraucāmies kā nu būs, pat pieļāvām domu īrēt kopā ar draugiem, jo viņi izteica tādu piedāvājumu. Galu galā, no viņu puses tas nebija nopietni, bet mēs jau no paša sākuma nebijām sajūsmā par šādu iespēju, jo, lai arī draugi tuvi un mīļi, tomēr gribējās atsevišķi. Tāpat, zinot gan savu, gan draugu raksturus, bija bail, ka tas tikai sabojās attiecības, jo, nu, no kaut kādiem strīdiņiem un strīdiem mēs nebūtu izbēguši.
Galā tiekam, nav tik traki! :)

Dzīvojam koā ar drauga ģimeni mājas otrajā stāvā. Kā tāds pagaidu variants, kad pašiem vēl nekā nav ir ļoti labs. Bet protams, ka gribētos dzīvot atsevišķi pašiem savā miteklī!

negribētu ar kādu vēl dalīt dzīvokli. jo vairāk cilvēku dzīvo kopā ,jo vairāk kašķu rodas. man vislabāk patika dzīvokļa biedrs,kuru redzēju 2x mēnesī.viņš visu laiku,kaut kur pazuda.
ja patrāpās sakarīgi dzīvokļa biedri,tad vēl ok,bet ne jau tādi,kuri ņem Tavas mantas (Tava mīļākā krūzīte pazūd uz nedēļu prom un tiek atrasta dzīvokļa biedrenes istabā galīgi piekaltusi), vai arī šampūna līmenis krīt un saproti,ka kāds cits vēl lieto,taču persona neatzīstas un paziņo,ka esi maz vai traka:D ,vai arī pazūd kleita par ,kuru pirms kādas nedēļas viņa jūsmoja un teica-es tādu arī gribētu:D..nemaz nerunājot par to,ka no ledusskapja pazūd produkti, vai arī kāds izdomā - mēģināšu viņai iesmērēt biešu zupu un sarunāt apēst viņas kotleti. ierašanās pēc tusiņa ar skaļu dziedāšanu, bļaušanu un vēl nakts vidū izdomā pagatavot ēst..protams,ka visas šīs darbības ir labi dzirdamas,jo mana istaba bija taisni pie virtuves:D vai arī vispār izdomā pačillot, parunāties ar draugu taisni virtuvē,kad jau visi saldi guļ...ja aizrādi,tad -jā,jā..mēs būsim klusiņi ,bet nekas kluss tur nav:D it kā nevarētu čillot savā istabā:D
vai arī tas,ka viņai atrodas nauda lupatām, tusiņiem ,kosmētikai,bet par istabas īres samaksāšanu var aizmirst, neatstāt naudu:D