Labākās itāļu tradīcijas ieturot, svētdienās klasisko filmu pēcpusdienā :D
Il Postino (The Postman). Biogrāfiska, komēdija, drāma. Atainoti patiesi notikumi no Čīles dzejnieka Pablo Neruda dzīves, kurš tika izraidīts no diktatūras valdītās Čīles un nonāk Itālijā uz mazas Sicījias saliņas, pēckara periodā, kad Itālija arī atkopjas pēc postījumiem. Filma patiesi tika filmēta uz 3 salām daļēji, no kurām uz 2 esmu bijusi, tad bij interesanti, vai izdosies atpazīt. Stāsts vienkāršs, par draudzību, mīlestību, dzeju. Tagad no vīra tādas metaforas varu dzirdēt :D Patīk tā vienkāršība, vienkāršā dzīve un skaistā vietā. Emocionāli bija skatīties zinot ka tā ir Massimo Troisi pēdējā loma, kurā bija lielisks, neilgi pēc filmēšanas beigām bija infarks, sirds problēmas neizdevās atrisināt.
Filmas ietekmē pasūtiju šī dzejnieka grāmatu ar darbiem, kuri tapuši periodā Itālijā un sākotnēji tika izdota anonīmi.
Ziņkāres vadīta arī papētiju, kā turpinājās Pablo Neruda dzīve. Diezgan šokējoši, valsts apvērsuma laikā bija ievietots slimnīcā un nojautis, ka ārsts diktatora rīkojumā ir veicis nepareizu injekciju, dodas mājās un drīz vien pārtraucas viņa dzīve. Skumji ko nodarījusi diktatūra un cenzūra. Bet arī aizkustinoši kā cilvēki cinījās mērķa vārdā.
Pēdējā laikā sanācis arī diezgan dokumentālās filmas redzēt, pēc dažām liekas, labāk nebūtu skatījusies, dažkār mazāk zināt ir vieglāk dzīvei :D
Man atklājums par multeni
South Park/ Dienvidu parks, senāk brālis skatījās un arī paskatījos dažas sērijas, pasmiet varēja. Fitnesā sanāca paskatīties, tik tagad saprotu pavisam kāda šī
multenīte ir, tik precīzi un ar krietnu humora devu ataino Amerikā aktuālākās tēmas, ļoti amizanti :D
Nu jau drīz
Kannu kinofestivāls, jāpapēta kas par filmām.