Vēl nesen redzētas Wild tales un Far from the madding crowd. Pirmajā - seši stāsti par dusmošanos, to kā emocijas mūsu ikdienā saklājas cita uz citas un līdz kam tas var aizvest. Neiedomājami oriģināla un pārdomas raisoša. Skatīties gan nebija viegli un to paveicu divos piegājiemos (jo vietām tiešām nevar saprast, smieties vai raudāt, humors melnāks par melnu). Tajā pašā laikā garlaicīgi skatoties nebija it nemaz. Šo iesaku.
Otro ieteikt nevaru - skatoties gan aktieru tēlojums nepārliecināja, atstāja samākslotības iespaidu. Varbūt arī tādēļ, ka tieši pirms tam biju izlasījusi grāmatu.