Bāc! Tā ir karma vai kas? Bet vienmēr esmu tādos kolektīvos, kur notiek aktīva citu aprunāšana. Nesaku, ka mani tieši aprunā. Aprunā visus, t.sk. mani! Ir vairākas reizes nācies uzskriet virsū tajā brīdī, kad aprunā. Tad kamols kaklā un visa diena sabojāta. Tāpat divas aiziet uzpīpēt, pārējās trīs tās divas aprunā iekšā, bet tās divas pārējās - ārā. Strādāju apkalpojošā sfērā, domāju, ka tas varētu būt saistīts ar to "cilvēku līmeni", jo tur ne tikai studentes strādā, bet arī sievietes 30gados. (Atvainojos visām, kas strādā apkalpojošā sfērā:D)Nu variet iedomāties! Runāju ar mammu, teicu, ka gribu citu darbu, kur nav visas tās aprunāšanas utt. Mamma pedadogs. Viņa teica, ka skolā, kur skolotājām ir augstākā izglītība, ir tieši tas pats. Es domāju, vai maz ir kāds sieviešu kolektīvs, kur nav tādas aprunāšanas un tā? :( Kā jūs spējat tikt ar to galā? Esmu pēc dabas emocionāla, ir grūti.
2542
