kad domāt par bērniem?

Ārsti saka ka pedejos gados tieši jaunietēm dzimstot slimi mazuļi bieži.

pieļauju, ka tām sievietēm, kurām šāds bērns piedzimst, ja būtu bērns piedzimis citā vecumā arī vabūt būtu slims un ar jaunību tur, iespejams, maz sakara. Nevaru to apgalvot, vnk diezvai tas ir arguments, kāpēc bērnu būtu jārada pēc iespējas vēlāk.Ne velti sievietei pēc 35 jau skaitās riska grūtniecība, stājoties uzskaitē.

Patiesībā: Vairāk kā 80% bērnu ar Dauna sindromu piedzims mātēm, kas ir jaunākas par 35 gadiem

protams. jo statistiski tomēr ir vairāk mātes, kurām ir bērns piedzimis līdz šiem 35 salīdzinot ar to, cik ir pēc 35 dzimuši. līdz ar to arī tie % būs vairāk.

Man ir 26 ...viŗs ieplanoja lai mazo taisam vasarā ,un ziemā piedzimst. Paslaik tikkai virs strada ,un doma ka vajag vismaz divus vai tris bernus...... bET pagaidam man bail no tas atbildibas un vai tas busu ka laba mamma ..... bet mazo gribas....

Pastastiet, ka ar gredzenu var izzilet, cik bernu bus, es ari gribu pameginat.:)

tad kad tu psti vairs neesi berns un neesi stukba tad sac domat. daudzam te cakaretajam vjg attistities :)

protams. jo statistiski tomēr ir vairāk mātes, kurām ir bērns piedzimis līdz šiem 35 salīdzinot ar to, cik ir pēc 35 dzimuši. līdz ar to arī tie % būs vairāk.

++ Tā to arī skaidro ģenētikas speciālisti! Statistika tiešām mānīga, jo tiešām lielāka iespējamība, ka bērniņam Dauna sindroms, mātēm, kas gados vecākas (tīri ģenētisku iemeslu dēļ). Bet statistika to neatspoguļo tieši tā iemesla dēļ, ka jaunākas tomēr dzemdē vairāk nekā vecākas māmiņas, tādēļ tie procenti tādi!



Bet par vecumu runājot. Manuprāt, muļķīgi spriest, kurš vecums ir vispiemērotākais- visiem vienu zīmogu neuzspiedīsi.
Katram savs laiks, kad ir pietiekami nobriedis, lai uzņemtos atbildību par bērnu.


Mans stāsts! Draugs jau gribēja bērnu kādu gadu atpakaļ - jutās gatavs! Taču es vēl nebiju gatava. Pēc gada sāku daudz domāt un sapratu, ka esmu gatava, tad nu arī beidzām izsargāties!
Jāatzīst, ka nav mums villa jūras krastā, nav divas mašīnas un milzu uzkrājumi bankā!
Taču jūtamies un zinam, ka spēsim bērnu uzturēt. Arīmusu vecākiem nebija daudznaudas, kad mūs audzināja, drēbes dabūja pateicoties slavenajam blatam utt. Taču nejūtos, ka būtu bērnībā kas trūcis!

Katram jau sava situācija jāizvērtē!