Autobusa pieturā. Pie mums, kā jau laukos, jaunieši mēdz vakaros sēdēt autobusa pieturā, papļāpāt, uzpīpēt, iedzert. Es uz turieni aizgāju, jo bija paredzēts laist uz Rīgu ar pāris draugiem, kam tur bija šoferis un mašīna, tomēr tā pasēdēšana ievilkās, tie pāris draugi pārstāja gribēt laist uz Rīgu, šoferis iedzēra aliņu un es, kam tāda sēdēšana pieturā un dzeršana liekas trula, nikna pateicu, ka iešu mājās. Džeki pierunāja palikt un uzpīpēt pēdējo cigareti un kamēr es to pēdējo cigareti pīpēju, garām no kaut kāda baļļuka mājās gāja viņš. Biju jau labu laiku viņu pamanījusi un man viņš patika, tā kā tad, kad viņš atnāca, mani no tās pieturas neviens ārā nedabūtu bez viņa, lai cik tizli arī man neliktos tur sēdēt. Bet ilgi mēs tur nesēdējām, jo drīz vien jau mēs devāmies ļooti garā pastaigā uz pludmali, kur nosēdējām līdz 8iem rītā. Atceros, ka naktī sāka līt lietus un mēs sēdējām zem jumtiņa uz laipiņas un tik runājām, runājām... Tā vēl daudzas reizes tajā vasarā sēdējām līdz rītam ārā pļāpādami. Tas bija pirms 3 gadiem, kopā esam divus, jo sākotnēji viss neizvērtās tā, kā iecerēts.