Forši palasīt, cik daudzas no jums gribētu būt dizaineres. Pati patlaban apgūstu apģērba dizainu - jau trešo gadu kā nožēloju, ka vispār uz ko šādu aizgāju mācīties :D Zīmēt vienmēr ir paticis un padevies, taču (vismaz mūsu konkrētajā programmā) zīmēšana un šūšana iet 50/50. Un šūt man nedz padodas, nedz patīk :D
Rakstniece. Īpaši bērnu literatūrā, dzīvotu mazā kalnu namiņā kaut kur Alpos, pati arī zīmētu ilustrācijas, kā Tūve Jansone vai M. Stāraste, piemēram. :D
Klau, a apģērba dizainu nevar kaut kā ātrāk apgūt pašizglītošanās veidā, vai nereāli?
Gan jau,ka var :D Zīmēt nav obligāti jāzīmē ideāli - pietiek, ja vari detaļās saskicēt savu ideju. Par šūšanas daļu: It kā pastāv tā saucamā spraušanas tehnika - spraud uz manekena audumu, līdz sanāk, kā iztēlojies un tad pēc tam sadiedz, sašuj atbilstoši saspraustajam.
Ķirurgs vai vismaz labs ārsts. Man padodas gan ķīmija, gan visas pārējās zinātnes. Bet tomēr, ja dzīvē kaut kas neizdosies, tad par juristu. Daudzi, saka, ka par augstu tēmēju, bet labāk tēmēt augstāk nekā no slinkuma nolaisties un nesasniegt neko.
Ja buutu iespeeja un tieshaam lielumlielais talants, veeeleetos straadaat CERN kaa kodolfizikjis vai arii nodotos peetiijumiem par radiaacijas ietekmi uz cilveekiem.
Aktrise. Vienīgā starpība - es zinu, ka man ir ķēriens, to ir teikuši daudzi, pat gaidīja visi, ka nu tik būs.. Bet es zinu, cik ātri aizrautu viss tas mani, cik ātri aizmirstos un bohēmā es varētu dzīvot. Taču tas ir degradējoši. un tāpēc labāk ne.
Otrs variants, sportiste, man bija viss, lai turpinātu un vienā dienā man bija atzinums, ka visam jāpārvelk trekna strīpa. Bet nu sapņos skrienu, lecu veljoprojām :)
3031
