Tātad pacelšu vecāku tēmu, jo rakstu, kā noraizējies vīrietis. Kuram nu jau 27 gadi.
Īsais stāsts ir tāds, bija attiecības, sākām tikties 17 gados, ilga 8 gadus, attiecībās seksā viss bija normāli. Ne pa maz ne par daudz. Vienmēr ir bijis pastiprinātas jūtības galiņš un parasti visādos veidos tikām ar to 'pirmo' galā un tad jau pa nopietno...
Reāli domāju, ka viņa ir īstā, vienīgā, plānoju nākotni, BET viņa mani nokrāpa un pameta, kas psiholoģiski ļoti mani sagrāva, bija depresija.. Bet ne par to ir stāsts.
Gandrīz divus gadus vispār nespēju domāt par attiecībām, vienkārši nevilka, rāva uz augšu redzot kādu pārīti bučojoties uz ielas, tajā pat laikā protams seksa man nebija, varbūt pa visiem diviem gadiem dažas reizes sagribējās masturbēt, kas nebija kaifīgi, tā teikt, tāda prasta īslaicīga jūtu apmierināšana.
Šī gada sākumā, kā klikšķis, ka gribas tomēr atrast kādu otro pusīti un kur mūsdienā tiekas? Tinderī! ?
Satiekos ar vienu, otru, trešo.. piekto... meeh, neviena neuzrunā vai grib tikai seksu bez saistībām. Es neko tādu negribēju(pārsteidzoši vai ne? Vīrietis kurš negrib likties gultā, pat ja viņa piedāvā.) Nez man tas šķiet pārāk trashy un netīri... Bet nu katram savs izklaides veids.
Tā nu kā gribēju izinstalēt, uzmačoja ar vienu sievieti. Sākām čatot un pārsteidzoši viņai gan es iepatikos gan viņa man. Tanī pat dienā, ka viņa iedeva nr. izdzēsu kontu tinderī, jo tapat vairs tur negribējās būt. Viņa tapat, jo stāstija šausmu lietas ? Ka nav normāli vīrieši.. visi tikai nogribējušies, kuri randiņa beigās cer tikai uz vienu...
Pirmos trīs mēnešus reāli vienkārši randiņojāmies, bez nekādas spriedzes, bez seksa vai pat domas par to. Tas bija burvīgi. Viņa iepatikās ar vien vairāk un tad kādā siltā vasaras vakarā zem zvaigznēm gluži eksplodējām.. BET bija liels bet, ejakuleju pirmajās sekundēs kad biju iekšā, nu ne ko nomainīju prezervatīvu un bija ok, pat biju pārsteigts, ka pēc tik ilga laika es tā varu un abi varējām sasniegt kāroto baudu.
Tā pagāja pirmās pāris reizes, nodomāju naiss, esmu zirgā.
Nu esam kopā pus gadu, arī viena otra vecākus satikuši un tā... Nevarētu teikt, ka mēs kopā dzīvojam, bet sanāk pie viņas dzīvoklī būt vairāk. Un te pirms kāda laiciņa esmu ievērojis tādu lietu, ka vairs vienkārši nevaru turēt.
Atdzīšos esmu, kā aptracis ar viņu, kad esam kopā nevaru šķirties, kad ceļamies no rīta uz darbu, nevaru beigt mīļot, vienmēr uztaisu rīta kafiju un brokastis... darba laikā domāju, kā iepriecināt. Man ir tik liels prieks viņai dāvināt svaigus, skaistus ziedus. Dzīvoklī noģērbjoties, skatos uz viņas ķermeni, lai arī tas nav perfekts(arī man nav) bet tik ļoti man patīk katra viņas ķermeņa daļa un tik ļoti es viņu gribu! Varu teikt, ka baidos pazaudēt viņu, jo nespētu vairs iet šķiršnai cauri, jo viņa ir iekritusi sirdī.
Un seksā tik ļoti gribu lai viņai ir tiiiik labi, bet nespēju turēt. Dari cik lēni grib, kā iekšā, sajūtu to silto, kaifīgo sajūtu un viss... Esmu dusmīgs uz sevi. Viņa mani mierina, bet nav forši ne man nedz arī viņai!
Priekšspēlē, ja viņa paņem rokā un masē, viss normāli, 10/15min, bet kā tieku viņā iekšā čiks un viss. Bet es gribu tā, lai viņa nodod pa orgasmu akta laikā, kā pirmajās reizēs.(nē nefeikoja, jo pēc orgasma viņa vairs nevar turpināt.)
Klasisās pozas ir visādas iemeiģinātas, ir meiģināts lēnām, ir pirms akta izmasēts, prezervatīvi 'long love' ka galiņš paliek nejūtīgs palīz, bet arī ne pietiekami. 3 dienas pēc kārtas tas ir darīts, bet bez būtiskiem uzlabojumiem...
Viņai gumija nepatīk, bet bez gumijas un šo fikso lietu ir bīstami. Savas veselības dēļ, viņa nevar lietot kontracepcijas tabletes un viņa arī tās vairs negrib jo kad jaunībā lietoja, viņa teica, ka bija pārak griboša un aktīva...
Bet man ir likums ja es beidzu tad arī viņa beidz - un neatstāju viņu gribošu(protams ja viņa to grib), ar roku palīdzību... Ne vienmēr viņa ir to velējusies un tajās reizēs, tad jūtos ļoti vainīgs.
Nezinu ko vairs darīt. Manī pat ir parādījušās tās bailes/paranoja, kuras bija pirmo attiecību beigu posmā... Es zinu, ka viņa ir pretstats kāda ir bijusī, bet tāpat tas kautkur sēz iekšā un grauž mani....
Varbūt dēļ tā visa sastresojos, ka gribu lai viss būtu ļoti labi, pat perfekti un tapēc nesanāk un tad tāds riņķa dancis? Ko lai iesāk?
P.S. Dzīvē viņa man ir otrais seksa partneris.
40
