Nesen lasiju šo rakstu,tas man lika aizdomāties par pamatvērtībām,kuras mēs,mūsdienu matreālajā pasaulē esam krietni piemiršuši,šodien ir tā diena,kad es pārlasu šo rakstu,un vēl vairāk saprotu par ko tas stāsta....
Reiz taču pienāks diena, kad Tu tā vietā, lai pamostos un ķertos klāt pie brokastīm, atjēgsies tajā daudz pieminētajā tunelī, kura galā zaigos spožā un brīnumainā gaisma, un Tavs dzīves ceļojums būs galā.Un, lūk, tajā pat brīdī, kad acu priekšā, kā apgalvo, nozibēs viss Tavs mūžs, diez vai Tev liksies svarīgi tas, cik naudas būsi iekrājis, kādus apbalvojumus esi saņēmis, cik automašīnu Tev ir bijis, kādās drēbēs ģērbies, vai arī cik reizes Tavs ģīmis ir bijis redzams avīzē. Zini, man liekas, ka tajā brīdī Tev daudz svarīgāks būs tas, cik daudz mīļuma dzīvē esi devis citiem un saņēmis…cik nakšu esi pavadījis, sajūsmā vērdamies zvaigžņu pilnajās debesīs…Tad Tu atsauksi atmiņā gan paša taisītos sniegavīrus, gan vasaras lietus lāses, gan to brīdi, kad sadzirdēji čukstu “Es Tevi mīlu”…
Neiznieko laiku, raizēdamies un prātodams par nākotni. Tā noteikti pienāks - un pavisam drīz. To nu es droši varu Tev apsolīt.Tā vietā labāk pacel galvu augstāk, uzvelc savas vecās pastalas, un dodies, kur Tava sirds Tevi ved… Kaut vai līdz pasaules galam. Un neaizmirsti nekad to, ka ikviena diena ir dārga dāvana, ja vien Tu proti novērtēt to, ko šī diena Tev sniedz. Un ja tā, tad Tevi gaida vēl viena nenovērtējama dāvana.Rītdiena
360
