Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

nē ... nu zini, kā dur sāna ja naprezi elpo skrienot ... !? un kad pieliecies un pieturi sānu tad gandrīz nesāp ....
Vot kaut kas līdzīgs ....

weee, man identiskas sajūtas bija, laikam (ārsta variants) nospieda nieri. Man sāpēja visus pēdējos mēnešus.

Sveikas bēbīštēmu mīļotājas! (l)

Kā patīk palasīt esošo grūtnieču ikdienu! Forši atminēties pašai to pirmo šoku par grūtniecības iestāšanos, pirmos nelabumus, kas tagad šķiet kā feina un neatņemama daļa no procesa, jo tas jau lika manīt, ka dzīve ir ievirzījusies uz grandiozām pārmaiņām :) Kā pietrūkst to spērienu puncī un pingvīngaitas, kad jau bēbis paaudzies, apkārtējo veltītie smaidi, kad cītīgi vēlos pa pasauli ar vēderu pa priekšu :D

Tagad mazajai ir jau 6,5mēneši!!!! Bet es vēl atceros to dienu kā vakar, kad testā 2 svītriņas uzrādījās. Aizvien tik nereāli sajūta, neskatoties uz to, ka mājās ir mazs spiedzējs, kurš izdveš tik spalgas skaņas, ka tā vien šķiet- logi izbirs :D

Meitenes, rakstiet vairāk- tiešām feini palasīt! :)

Labprāt arī padalīšos brīvajos brīžos ar kādiem ieteikumiem, kā arī labprāt pati pamācīšos ko labu no tām, kam bērni jau lielāki :)

Mums rentgens nebija jaiet(tepat lv)tapat ari par asinsgrupu,faktoriem neprasija..Vienigais,ko pajautaja ir darba vieta un viss. . . Mums abiem faktori +,bet bernam -. . .

Par tiem ratu maisiem-Ja nezini vai taviem ratiem deres tads ko gribi pirkt,tad iesaku pirkt taadu ar pagarinajumu.Varesi pati likt cik garu/isu vajag..Womar firmai labi gulammaisi.

Favel--voov,Tev bernam superigs vecums,tas laiks,kad saak visu macities..Mums ap so laiku saka rapot,celtes kajas gultinaa un teica mamma,papa..Tagat pat gruti atcereties,cik mazina tad bija,vairak ka gads jau pagajis :)

Diāna, mums mazā vēl nerāpo, bet šļūc atpakaļgaitā :D Tāpat arī, motivējot liekam viņu vienā paklāja galā, bet mantiņas- citā. Viņa žiperīgi ieņem nepieciešamo leņķi, sagriežas uz vēdera, uz muguras, uz vēdera, uz muguras (kā tāds karavīriņš) un ir tikusi pie sava mērķa :D

Ir sākusi arī izrunāt zilbes kā. Nē-nē-nē! Dada-da-da-dada-da-da.. Bēēbee. Tad arī Papapapapapa :D Smieklīgs žiperis :)

Vai par nākamo mazo arī domājat? :)

Loti daudz berni vispirms iemacas rapot uz atpakalu un tikai tad uz prieksu..Mes ari ta darijam ar mantam,vina gan sakumaa sljuuca un krita uz prieksu..

Pagaidam vel nee!Nesen ir sakusi iet b/d un es gribu kadu laiku pastradat,majas sedesana savadak mani novestu depresija un ari draugs pagaidam grib padzivoties dodot visu vienam bernam..Man butu gruti iedomaties,ka atkal veders,pectam ar zidainiti gruti kautkur aiziet,neguletas naktis,tagat kad berns ir b/d es mierigi varu stradat un brivdienas ar draugu varam iziet atpusties,oma ar prieku pieskata,divus noteikti nepieskatitu un ja pieskattu,tad reizi pus gadaa...

Esmu atgriezusies no pastaigas pa centriņu, pa veikaliem precīzāk :D
Šodien laikam pensijas diena, pilns ar penšiem :D
Protams,ka wc rindā uz mani stāvēja un dullu smaidu pētija mani 10 pernsionāres, līdz tomēr viena sāka izprašņāt, cik tad ilgi vēl jāgaida, ko gaidu un kā jūtos. Uz katru manu atbildi visa rinda ar pensionārēm vienlaicīgi nokauca - aaaaawwww! :D
Interesanti jau, ka tā pievērš visi uzmanību, skatās, smaida, kaut ko pajautā :)

Šodien skatos spogulī un nevaru saprast, izskatās,ka noslīdējis puncis. Būs vakarā jānobildē, jāsalīdzina ar svētdienas bilžuku. (mēs katru svētdienu bildējam punci) :)

Mari, atkal tie gifi tavējie :D :D :D

Nu bet dzīvīgāk ar gifiem :D

Mūsu mazulim ir 3 mēneši,sāk jau palikt interesants. Smejas,smaida,apkārt esošās lietas sāk interesēt,viss tiek testēts ar muti :) kkad uzreiz pēc mazuļa piedzimšanas ar dzīvesbiedru sākām domāt,vai ar bērna piedzimšanu dzīve ir mainījusies par 180 grādiem,kā parasti runā. Un sarunas gaitā nonācām pie secinājuma,ka nemaz TIK ļoti mūsu dzīve nav mainījusies,ir vien kārši jārēķinās ar mazo cilvēciņu un tas arī viss.

Par mazuļa aprūpi varu ieteikt topošajām mammām savus bērniņus barot pašām,jo ērtāka veida,kā pabarot savu mazuli kkur ārpus mājas vnk nav.

faber,cik reizes pa nakti celies barot mazo?Vai modini,ja guļ vairāk par 6h neēdis? Cik daudz pavada nomodā?

Neesmu vēl māmiņa, bet man arī ir ļoti patīkami lasīt jūsu diskusijas. :)

Jautājums visām topošajām/esošajām māmiņām:
KĀ JŪS SAPRATĀT, KA IR ĪSTAIS LAIKS KĻŪT PAR MĀMIŅU?

Palasot šito diskusiju, vismaz kaut kāds pozitīvisms.
Šodien neizturēju, neskatoties uz drēgno laiku, pat pa brīdim smidināja, izgāju ar sen neredzētu draudzeni ārā. Savādāk mājās sēžot jau paliek pārāk drūmi. Tagad visām mazie, vai nu ar punčiem un vairāk nevar tā vienkārši iet kaut kur, kad sagribas. :D

Nu man ir 32/34 nedēļa, tā kā, laikam tai pirmajai potei par agru, bet iespējams, ka vienkārši mani gēni ir daudz stiprāki, par tēva (uz ko es arī ļoti, ļoti ceru), un tpc mazais būs ar -. :)

Mamma šodien atvedīs ratus, atradu, sagaidīju lētu un labu variantu. ss.lv dara brīnumus. turklāt, nopirku pāris drēbītes. draudzene atrada tik superīgu ziemas kombīti, humapalās, un pa 50sant. :d

t.i. smidzināja :D

Sveikas, man ir puika, 8.mēneši, tik interesants un foršiņš :) Un tajā pat laikā, gaidu jau otro :) ļooti ceru,ka tā būs meitene, tad savā ziņā plāns būtu izpildīts :D Kaut gan pirmās dzemdības bija smagas, ceru, ka ar otrām tā nebūs :) Lēnām gatavojos.. un priecājos, kaut gan pirmdzimtais aizņem ļooti daudz mana spēka :D

melessii Zini, ar mums bij tā, ka mēs gadu centāmies, un nekā.. un tad pēkšņi pieteicās, manuprāt, nav tāda "īstā laika", jo bērniņš pats Tevi izvēlas par mammu, un Tavu vīru/draugu par tēti. Redzi, pēc dzemdībām domāju, oi, tik ātri negribu nākamo.. bet.. bērniņš pieteicās, un tapēc es esmu laimīga, zinu, ka būs grūti, bet bērni ir laime un prieks.. un tagad tā padomājot pa to mazo laiku, starp dzemdībām un pieteikšanos, es visu ko darīju,lai tā notiktu- nopirku humpalā grūtnieču bikses (jo ar pirmo man tādu īstu nemaz nebija),sakārtoju visu nepieciešamo nākamam bērniņam, utt.. domās jau tas viss bija :) Tu pati jutīsi, un bērniņš ar to jūt, kaut gan tā pa īstam to var sajust tikai tad, kad mazais ir jau uz punča :)

Melessii, es to vēlaizvien cenšos pieņemt un aptvert. Lai gan paliek it kā vieglāk. Vai arī jau esmu pieradusi pie domas. Grūti izprast savas emocijas, kad saproti, ka ienīsti bērna tēvu. Lai gan no mātes lomas nebaidos, baidos no tēva un visa kas ar viņu varētu būt saistīts.

neparastā, super! Tas ir apsveicami,ka jau otro mazuli gaidi! Kā tev pietika spēka saņemties uzreiz nākamajam? Es arī tā gribētu, bet man ir bailes un šaubos,ka varēšu uzreiz tā otro taisīt augšā. Itkā jau saka,ka tā ir labāk,kad viens pēc otra piedzimst, vēlāk ir vieglāk.

oi, tikko tik dalasiju līdz galam, ka otrais mazulis vienkārši pamanījās pa kluso pieteikties :)

Es gan domāju,ka nogaidīšu kādus 2 gadiņus un tad otro bērniņu. Bet līdz tam.. jāizdomā kādu kontracepcijas metodi izmantot.

Man ar brāli ir divu gadu starpība. Bet tad laikam bija savādāk, negaidīja tik ilgi. Un vecāki vēl kā laukos tad dzīvoja... Bet neko, ar mums abiem mammai ir 2 maģistri, māju arī uzcēla, i mūs neatstāja novārtā.
Apbrīnoju kā tika galā, jo tēta mamma manu mammu ciest nevarēja. :d