Pie manis daktere bija jau nākošajā dienā, teica, ka nav jēga tajā pašā dienā, kad izraksta, jo slimnīcā mazais jau apskatīts. Tiešām - jāzvana pašiem un jāinformē, ka esat mājās, agrāk to darīja slimnīcas personāls, bet tagad uz pašu atbildību. Tad nu - atnāca, iepazināmies (biju viņas paciente, bet personīgi tikušās nebijām), uzmeta aci mazā lietām (redzamā vietā atradās), apskatīja mazo, izrunājām kā jūtos es, kā mazais, tobrīd galvenā bija nabiņas kopšana, pastāstīja, parādīja, pateica, ko nopirkt, apmainījāmies ar kontaktiem, apskatīja papīrus (bija spec. ģ.ā. izraksta lapiņa, Mātes pasi), vienojāmies par nākošo vizīti, kad dosimies pie viņas, kā arī - kādos gadījumos meklēt ārstu, ja nu kaut kas, teica, kam jāpievērš uzmanība, izrakstīja D vitamīnu. Cik atceros - tas viss. Ā - nu vēl par ģērbšanu cik silti/nesilti ģērbt, par iešanu ārā, barošanu, nu tā - tīri sadzīviskas lietas.