Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Meitenes, kas gaida uz šo gadu, kas jums būs, puikas, vai meitenes?

Mums puiks :)

Man būs meitiņa :)
Kad bijāt stāvoklī un tagad tās, kas ir - punča fotosesijas taisījāt? :)

Varu pateikt par personīgo pieredzi ar pudelēm un knupjiem. Nenosaukšu precīzi, bet laikam l;idz gadiem 3 tādus lietoju, nu, mamma man mazai deva un rezultātā - zokļa deformācija, priekšējie zobi stipri izbīdijušies uz āru.

Meitenes, kas gaida uz šo gadu, kas jums būs, puikas, vai meitenes?
Mēs tā ar draudzenēm paspriedām, un pēdējos 2 gados visām i rados, i draugos dzimsts puikass.

Es nez,man liekas, ka es savam bērnam nebūšu vajadzīga, tiklīdz iemācīsies staigāt un pats ēst. Viņš jau savos 3 mēnešos grib būt ļoti patstāvīgs un mūs ar tēti izmanto, lai pārvietotos, jo viss ir jāredz. Un guļ viņš savā gultā ļoti labi. Nemostās augšā, tiklīdz ielikts sava gultā. Bet kā būs tālāk, laiks rādīs.

Ar bērniem vispār viss ir individuāli. Varbūt viens no miljona ir tāds bērns, kad visu dara "pēc grāmatas" un "pareizi" reaģē uz audzināšanas metodēm. Kādreiz es arī uztraucos par to, ka manējā "neatbilst normai", bet jo lielāka viņa auga, jo vairāk mainījās arī mana domāšana.

Protams, ir lietas, kas nebūtu pieļaujamas attieksmē pret jebkuru bērnu, tomēr pa lielam audzināšana ir vidusceļš starp to, kā vecākiem ērtāk un kā bērnam labāk. Nav jau nemaz tik grūti izveidot bērnam pieradumu pret vienu vai otru lietu, šajā gadījumā - gulēšanu pie vecākiem - tomēr nereti izrādās, ka no tā pieraduma vieglāk atradinās bērns nekā vecāks, ja viņam to ļauj. Bērns jau nav tas, kurš domā: "Kā tā mamma bez manis tur guļ tajā lielajā gultā viena un noteikti skumst!", tā parasti ir pati mamma. Bērns to, protams, jūt.

Man ir piemērs. Pudele pirms miega. Līdz nesenam laikam meita pirms miega dzēra siltu pienu no bēbīšpudeles, tad vienā jaukā vakarā tā vienkārši sašķīda un nevienā no ciema veikaliem, kas vēl bija vaļā, mēs nevarējām dabūt, pie tam sanāca tā, ka mēs tieši tajā vakarā braucām uz teātri, tātad gulētiešana bija uz vecvecāku pleciem. Nu, ome teica - neko, tiksim galā, aizmigsim bez pudeles. Man, protams, stress un tā. Atbraucām mājās, omīte teica, ka nemaz neesot prasījusi pudeli un smukiņi aizgājusi gulēt. Nākamajā dienā man atlika tikai iedomāties par to, kā gan es viņu bez pudeles nolikšu un sākās brēkšana. Nu, neko, aizgājām ar pūlēm gulēt, nākamajā dienā nopirku jaunu un finālā bērns vienkārši viņu neņēma. Ej nu saproti. T;a arī dzīvojam bez pudeles.

Mūsu bērnam labāk patīk gulēt savā gultiņā, man liekas, ka blakus man/mums viņam ir karsti, traucē grozīšanās, kur nu vēl, ja sanāk elpot virsū, man arī traucētu. :D Citreiz pusdienlaiku abi snaužam lielajā gultā - katrs savā gultas pusē. :D

the_one, šķiet pirmo reizi dzirdu, ka ēd ik pa 2h, parasti iesaka ik pa 3 vai arī pēc pieprasījuma - kad bērns prasa - ok - citreiz tās ir 2h, citreiz 5.

Ance, tad nu tas laikam tiešām ir ļoti individuāli. Vienkārši esmu daudz dzirdējusi un redzējusi kā vecākiem grūti iet, kad mazais visu laiku grib gulēt blakus gultā. Redzēju arī kā 2,5gadus vecs puika vienmēr aizmiga vecāku gultā un ja naktī pamodās tad brēca un gribēja tikt atpakaļ. Tikai pēc vairāku mēnešu ilgām pūlēm vecākiem izdevās izjaukt to ritmu.

Man mazai patika rausties pie vecākiem, bet tas tāpēc, ka māja liela un bailīga... es tā domāju. :D

Paldies, Ance. Es šo pāris mēnešu laikā esmu iemācijusies tik daudz ko laist gar ausīm un garām, ka pat brīžiem liekas, ka nu jau nekas mani nesalauzīs. Uznāk tādi asaru brīži, bet reti. Esmu malacis. :D

Pff, tieši pirms ziemassvētkiem kvalifikācijas eksāmens. Man prieki pēc priekiem. :D

Endy, tā problēma ar gulēšanu gultā mēdz būt arī tiem bērniem, kas nekad nav ņemti blakus gultā. Piemēram, manējā (1,8 gadi) vakardien vienkārši paņēma savu segu un spilvenu un attusnījās pie mums gulēt pa nakti. Tāpat arī bērni, kuri regulāri ņemti gultā blakus, ar laiku vienkārši sāk gulēt savā gultiņā, tā kā ej nu saproti.

Es te vienā grāmatā izlasīju,ka pirmajos 3 men bērns guļ 16h diennaktī. un ēd ik pēc 2h. Gulēšana tur tiešām nesanāk.Bet tas viss laikam ļoti individuāli.

194, turies. :) Tici man, es tevi saprotu - man bija līdzīgi, kad biju stāvoklī. Tu esi malacis!

arieta - kādas bija sajūtas, kad uzzināji, ka gaidi dvīņus? :)

Protams, man nav bērnu un es nezinu kā es darītu, bet tā ņemšana gultā pie sevis visu laiku neatstās pēc tam problēmas, kad gribēsies, lai mazais guļ savā gultiņā? Vai arī tik mazam tas ieradums neveidosies?
Esmu redzējusi kā jau lielāki bērni vienmēr aizmieg vecāku gultā un ja naktī niķojas vienkārši tiek ņemti blakus. Pēc tam ir lielas problēmas ar to ritma izjaukšanu.

Kad bēbi pirmo reizi var likt vanniņā? Katru dienu bēbim ir jāiet mazgāties tāpat kā mums - lielajiem? Kāda ir pareizā temperatūra ūdenim? Kad pirmo reizi jāgriež nadziņi ?
(t)

the_one,

pašā sākumā cēlos ap 3-4, tad 6-7 (2 reizes). Tagad pēdejo mēnesi mazo ņemu pie sevis lielajā gultā un guļam kopā. Iedodu tik pupu un sīkulis ēd, kad un cik vajag. Jo ta celšanās, barošana, atkal ieaijāšana vnm aizņēma daudz laika, kā reuzltātā no rīta bija sajūta, ka nakti nemaz neesmu gulējusi. Ar tādu sistēmu kaut cik varu pagulēt. Citreiz nemaz nezinu, cik reizes naktī mazais ēda. Nemodinu es mazo, ja par ilgu guļ neēdis. Nepatīk man guļošus cilvēkus modināt :D Kad ilgi guļ, pec tam ar brēcienu pamostas un barošanas laiku nevar palaist garām. Nomodā pavada dienas lielāko daļu, pa dienu paguļot kādas 3-5 h kopumā. Man liekas, ka par maz.

neparastā, super, ka Tevī tāda apņēmība :) bērniņi taču jūtot, kad jāizvēlas savi vecāki, sākums būs grūts ar abiem cīnīties, bet vēlāk būsi ieguvēja, tieši tāpat kā es ar saviem dvīņiem - vienam otra kompānija visinteresantāka (l).
Lai Tev skaists gaidīšanas laiks un vieglas otrās dzemdības :)!


Par saņemšanos nākošajam - es vēl nevaru saņemties, kaut manējiem pēc nedēļas jau 4! :O Ja iedotu jau gatavu meitiņu, apmēram gadu vecu, tad parakstītos uz bērniņu :D pagaidām vēl nevelk, auklēju brāļa/māsas bērniņus, kad sagribas paucināties :)

melessii, mēs izdomājām, ka esam bērniņam gatavi un viss - ķērāmies pie radīšanas :)!

Man ar brāli ir divu gadu starpība. Bet tad laikam bija savādāk, negaidīja tik ilgi. Un vecāki vēl kā laukos tad dzīvoja... Bet neko, ar mums abiem mammai ir 2 maģistri, māju arī uzcēla, i mūs neatstāja novārtā.
Apbrīnoju kā tika galā, jo tēta mamma manu mammu ciest nevarēja. :d

oi, tikko tik dalasiju līdz galam, ka otrais mazulis vienkārši pamanījās pa kluso pieteikties :)

Es gan domāju,ka nogaidīšu kādus 2 gadiņus un tad otro bērniņu. Bet līdz tam.. jāizdomā kādu kontracepcijas metodi izmantot.

neparastā, super! Tas ir apsveicami,ka jau otro mazuli gaidi! Kā tev pietika spēka saņemties uzreiz nākamajam? Es arī tā gribētu, bet man ir bailes un šaubos,ka varēšu uzreiz tā otro taisīt augšā. Itkā jau saka,ka tā ir labāk,kad viens pēc otra piedzimst, vēlāk ir vieglāk.

Melessii, es to vēlaizvien cenšos pieņemt un aptvert. Lai gan paliek it kā vieglāk. Vai arī jau esmu pieradusi pie domas. Grūti izprast savas emocijas, kad saproti, ka ienīsti bērna tēvu. Lai gan no mātes lomas nebaidos, baidos no tēva un visa kas ar viņu varētu būt saistīts.