Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Omg, Neon, apbrīnoju Tevi(l) apsveicu :-)

Paldies, paldies! (l)

Ah, es gribu arī, bet... tik daudzi bet!

Tici man, līdz pat divām strīpiņām testā - es šaubījos un ik pa brīdim domāju, ka varbūt nevajag... Vienu dienu gribējās ļoti, citu dienu - nemaz un tā uz maiņām. :-P Nu un tagad jau neko - nekur nelikšos vairs... :-D

Ak, dieniņ, cik, superīgi, apsveicu!!!! (l)(l)(l)
ļoti, ļoti priecājos, kaut gan man jau it kā ne silts, ne auksts, ka Neonam būs bēbis, bet pats fakts - jauns pasaules iedzīvotājs, daudzbērnu ģimenīte, super!!! :-D:-)(l)
Ah, es gribu arī, bet... tik daudzi bet!

Robīte, mhm. :-P

Neon, tu gaidībās, pareizi sapratu??? (l)(l)(l)

Man starp pirmo un otro ir 4,5 gadu starpība. Gribējām mazāku to starpību, bet sanāca divi MA pēc kārtas. Līdz ar to, cilvēks var plānot, bet...
----
Tagad būs 3,5 gadu starpība starp otro un trešo.

Es gan neplānoju trešo, vīrs laikam pēc kāda laika gribētu, es gan laikam , nē. Daudz par daudz pamperu un nervu pazaudēts.

Es to pašu teicu, kad otrais piedzima. :-D Un man jau arī vecums tāds, ka īsti vairs tos bērnus negribējās. Bet nu pagāja laiks, puika paaugās un kļuva nedaudz sakarīgāks. Atkal uzpeldēja jautājums par trešo un kaut kā man sagribējās... Es noteikti negribētu bērnus ar pārāk mazu gadu starpību, jo tad vnk man vienai būtu nežēlīgi grūti tikt ar visu galā. Taču tagad, kad otrais iet dārziņā, iemācījies jau iet uz podiņa regulāri, pats izrāda iniciatīvu apģērbties (un arī var to izdarīt) - ir vieglāk. Protams, man joprojām daudzas lietas nav skaidras un nevar jau tā visu paredzēt, bet nu ceru, ka viss būs labi. :-)

Man ar pirmo meitu arī nebija tādu problēmu. Mierīga un paklausīga. Visu var sarunāt. Es arī domāju, ka tas ir mans nopelns...

Mums arī ir pilnīgi divi atšķirīgi cilvēki, pat pēc izskata, tāpēc ir tikai loģiski, ka tā būs.
protams, var jau celt sev pieminekli un sevi slavēt, ka esi bērnu audzināšanas guru, bet, kas der un nostrādā vienam bērnam, otram tas pilnīgi un galīgi neatbilst. Kā sacīt, teorija un prakse ir 2 dažādas lietas.

Man ar pirmo meitu arī nebija tādu problēmu. Mierīga un paklausīga. Visu var sarunāt. Es arī domāju, ka tas ir mans nopelns... 8-)

Man arī ar vecāko bērnu ir kā wee piemērā. Arī domāju, ka tas audzināšanas rezultāts, bet otrs bērns pie tādas pašas audzināšanas ir pilnīgi savādāks un ne tuvu nav tik pakļāvīgs. Katrs tomēr piedzimst ar savu temperamentu, ko nemaz tā nevar krasi mainīt.

Kas tad ir stingra audzināšana?

wee, stingri audzināt nenozīmē sist vai kaut kādu absurdu ierobežojumu noteikšana.
es arī esmu stingri audzināta, un mani ne sita, ne kā citādi ietekmēja, protams, ir lietas, kuras mainīšu, bet ne es sliktāka izaugusi vai labāka par citiem nestingri audzinātiem bērniem.

Palasīju te un nodomāju, ka psc.... Bet nu ne mana cūka ne druva.
Meitu stingri neaudzinu, bet nu man nav trāpījušās šādas histērijas, pāris reizes šķiet bija mēģinājumi, bet es šādu uzvedību nogriezu saknē. Gribēšanu pirkt pus veikalu uzreiz atrisināju ar kabatas naudas ieviešanu, gribi ko pērc par savu naudu , 2x iztērējot 20 eiro 2 dienu laikā , ir palikusi daudz apdomīgāka. Katru reizi redzot sabiedriskā vietā sveša bērna histēriju, norādu meitai lai paskatās kā tas izskatās un viņa saka , ka tas ir nesmuki un fuj. Vēljoprojām, parktiski visur ejam kopā, veikali, frizieri, kafejnīcas, mani draudzeņu tusiņi, esmu meitai draudzene ne kāds bieds, izturos tā kā vēlos ,lai viņa izturas pret mani, ja es situ savu bērnu, tad arī viņa mani var sist - nē, paldies, vardarbība vēl nevienu nav ne pie kā laba novedusi. Ja mani neklausa, es atgādinu ka pienāks ( ļoti ātri) brīdis , kad arī viņa man ko lūgs un es tāpat noignorēšu. Sarunāt ar mani var pilnīgi visu , pat ja ļoti negribas iet uz dārziņu, arī tas apspriežams.

Domājam, ka vajadzētu trešo bērnu pilnai laimei...

Neons , ei, super. Es gan neplānoju trešo, vīrs laikam pēc kāda laika gribētu, es gan laikam , nē. Daudz par daudz pamperu un nervu pazaudēts.
Bet savas meitenes ne pret ko nemainītu, viņas man ir dievīgas. (l)
Man lielajai 3,5 gadi, mazajai 1g un 4 mēneši. :)

Neons, meitas arī jāaudzina stingri, to arī cenšamies darīt, galvenais, lai gan mammai, gan tētim ir vienotas prasības un nosacījumi pret bērna darbiem/nedarbiem.

Man jautājums, kurām vairāk par vienu bērnu. Kā sanēmāties?

Mēs plānojām bēbi uz rudeni, kad lielajai būtu precīzi 2 gadi, bet rezultātā jaunākā meitiņa nolaidās pie mums, tad kad bija īstais laikai VIŅAI, nevis mums. Rezultātā, mazākā piedzima 2, 4 gadus pēc lielās meitas piedzimšanas. Ar to gribēju teikt, ka līdz ar lielās meitas niķiem , sasniedzot 2 gadu vecumu, es būtu vīram pateikusi nē, jo tas bija kaut kas graujošs, tāpēc uzskatu, ka Elis atnāca, kad bija jāatnāk, nevienam neprasot :D

Citām mammām arī plānā kaut kur sūtīt savus 3,4 gadniekus?

Lielajai dārziņš piedāvā tautiskās dejas 2 reizes nedēļā un dziedāšanu 2 reizes nedēļā, to arī izmantojam. Pagaidām pietiek.

Mācītājs teica ka neesot nozīmes, uzsvēra tikai lai viesi neģērbjas izaicinoši, vīrieši šortos. Mācītājam diezgan sakarīgi uzskati.

XZY
Man liekas, ka tā ir tāda tradīcija, ka ģērbj baltas drēbes, bet, ja uzvilks ko citu, domāju, ka tāpēc neatteiksies kristīt. Jājautā mācītājam.

Kā jūs kristībās tērpāt savus mazos,obligāti baltus, bēšus? Atzīšos ka man negribas baltu kleitu meitai, tāpēc ka vienam pasākumam un stāvēs skapī, viss. Un nav arī tā ka kaut kas balts ieķēries acīs veikalos. Domāju vai pēc kaut kādām normām tai kleitiņai obligāti jābūt bēšai, baltai?

Norah, izsaku līdzjūtību! Saprotu ļoti labi, man puika arī ir viesulis. Nu tā, ka uz vietas nesēž, kliedz (ne vienmēr histērijas dēļ, bet pat, ja labā noskaņojumā - vnk taurē), klūp un krīt, visu laiku kaut kur lien, kaut ko grib darīt. Pat, ja ejam ārā - vienmēr jāiet jaunā virzienā, uz jaunu vietu. Divas reizes vienā spēļu laukumā - nespēlēsies. Veikalu apmeklējumi arī ir vnk neiespējamā misija... 8-) Man vīrs gan nav tik ilgi prom, bet bieži vien pa nedēļu, darbadienās ir porm (no pirmdienas līdz piektdienai) un tad tikai nedēļas nogalēs mājās. Ko es daru? Nu pirmkārt - režīms. Ēdienreizes dodu laicīgi, lai nesanāk bērnam ilgi gaidīt uz gatavošanu, kad jau izslacis. Tas mazina bērna īgno noskaņojumu un viņš ir nedaudz mierīgāks. Diendusas - obligātas! Pie tāda raksturiņa un tempiem - ir jāguļ. Tas arī palīdz bērnam uzvesties mierīgāk, adekvātāk un paklausīgāk. Es eju gulēt diendusu kopā ar bērnu - abi liekamies gultā un es sagaidu, kad bērns iemigs. Tad vai nu guļu tālāk kopā, vai ceļos kaut ko padarīt. Pagulēšana dienas vidū arī man palīdz nomierināties un iekrāt spēkus.
-----
Kopumā - svarīgs ir režīms un disciplīna, kad bērns ir tik enerģisks. Citādi var nojūgties.
-----
Uz veikalu es ar bērnu neeju. Cenšos visu sapirkt tad, kad vīrs ir mājās vai bērns dārziņā. Varbūt vismaz produktus tev kāds var atvest, lai nav pašai jāiet ar bērnu uz veikalu?...
-----
Ārā vnk staigāt mēs arī reti ejam, jo es nespēju nodrošināt katrreiz jaunu maršrutu un izklaides.
-----
Obligāti - atdevu maksas dārziņā (dažas dienas nedēļā). Jā, dārgi, bet mani nervi man ir dārgāki. Tavā gadījumā - mestu lepnumu pie malas un vismaz divas reizes nedēļā dotu bērnu vecvecākiem.
-----
Un par sašutumu visam cosmo/lilit konsīlijam - es savu puiku pēru ar siksnu! 8-) Tad, kad viņam galīgi aizgāja ciet un histērija bija pamatīgi ievilkusies - siksna tika likta lietā. Kaut gan patiesībā pietika ar 2x tādām reizēm un tad noliku siksnu redzamā vietā un tagad pietiek ar parādīšanu, kā bērns savācas. Puikas tomēr jāadzina stingrāk (ne visi, bet tie, kuri ir izteikti rezgaļi, kā manējais). ;-)

Man jautājums, kurām vairāk par vienu bērnu. Kā sanēmāties?

Otram bērnam patiesībā bija ļoti viegli saņemties. Es vienmēr zināju, ka gribu vismaz 2 bērniņus un saprotams, ka, lai to piepildītu, bija 'jāpiestrādā' pie realizēšanas :D Bija mazāk bail gan no grūtniecības, gan dzemdībām , lai arī pirmās dzemdības nebija pieskaitāmas pie vieglām.