Nezinu, nekad nebija problēmu ar iepazīšanos. Vienmēr tiku iepazīstināta ļoti ātri, nekad nav bijis stress, bailes, negribēšana vai sazin kas cits. Tas laikam atkarīgs no katra paša, jo man vispār patīk iepazīties :) Vienmēr esmu pieņemta un esmu pieņēmusi vecākus. Laikam man veicās.
Ātrākais, kad esmu iepazinusies ar vecākiem ir tā pati diena, kad iepazinu savu krabīti :D Lai arī vēl nemaz nezinājām, ka būsim kopā, ar viņa vecākiem izveidojās labas attiecības. Tgd man ir ļoti daudz māju - manas, mammas, drauga mammas un drauga vecvecāku mājas :)
Mans draugs ar maniem vecākiem iepazinās diezgan ātri. Pāris nedēļas laikam bija pagājušas. Viņš atnācis man pakaļ, lai kopā ietu kkur, uzaicināju ienākt, šis ienāca un savā zemajā balsī: "Sveiki, kā jums klājas?" un viss - tika sēdināts pie galda un barots ar zupām un karbonādēm :D Viss vienkārši. Man patīk, ka visi viens otru zina un pieņem. Tāda omulīga lielas un draudzīgas ģimenes sajūta :)