Kur satikāties?

pirms daudz gadiem,sava vecaaku cieminaa biju uz zalumballi. no riita ejam ar draudzenem majas,preti nak puisi no blakus miesta..apstajamies,paplaapajam,lidz mes 2 ar puisi sakam iet uz manu maju,vins mani pavadija,un viss.. zinaja tikai manu vardu pec ta vakara.. nakosa diena zvana majas telefons,un ur sis puisis.. vins apzvanijis pus ciemu,meklejot mani(nezinu ka ir tagad,jo parastais tel vecakiem vairs nav,bet tad katram miestam bija sava linija,savi regiona kodi,laikam ta vinus sauc).tad nu vins bija sameklejis tel gramata ar kadiem cipariem sakas manam ciemam telefna nr,un spiedis uz laimi:) atrada mani,un paldies vinam par to..
tagad musu gineme aug 2 gadigs puika,un nesen apprecejamies:)

Ar draugu iepazinos internetā, lai gan pirmstam iepazīšanās internetam man nelikās tā labākā. No sākuma neticēju nekam tādam, tāpēc arī uz pirmo satikšanos gāju diezgan skeptiska. Pirms satikšanās vairākas dienas parunājam skypā, tad nu vēlāk izlēmām satikties. Viss izrādījās baigi labi! :)

Darbā. Mans vīrs = mans kolēģis :D (un visu mūžu uzskatīju, ka ar kolēģiem ni un ni.... nekādi flirti, dienesta romāni u.t.t.).

Pirms pāris gadiem pilsētas svētkos. Ballējām ar meitenēm tā kārtīgi, sadūšojos un uzaicināju dejot. Vakaru nodejojām, bet pēc tam nesazinājāmies.. tad kādu reizi satikāmies klubā, pabučojāmies un viss. Atkal nekontaktējāmies. Tad nākamā gada pilsētas svētkos viņš pienāca pie manis. Tik smukiņš, glauns, ka es gandrīz apstulbu. Pēc tam jau viss bija jauki, randiņi, čatiņi utml. :)

Skolss ekskursijā. Man bija pirmais gads skolā, viņam jau otrais gads, bet dažādas profesijas. Un mums vajadzēja braukt ar vina kursu kopā ekskursijā. Viņš jau iedzēris, gāja runāties ar meitenēm, un tad pienāca pie manis. Parunājāmoes, un jau bija ekskursijas beigas, izkāpām ārā un ceļi šķīrās. Un tikai pirms Origo un Stockman pārejas, tad vēl nebija tunelis, gaidot zaļo gaismu, šis pajautāja manu vārdu, lai var atrast mani dr.lv.. Pateikuši savus vārdus, devos es vilcienu, iekāpju iekšā, redzu šis atkal priekšā man :D neko pasmējāmies. Un tā sarakste pēc sarakstes, izlēmām,satikties. Un tā nu esam jau 4 gadi kopā.

Mans ex labākās draudzenes vārda dienas svinībās sagājām kopā, bet pazinu viņu jau iepriekš. Tās pašas draudzenes draugu draugs. :D Pirmo reizi satikāmies ejot izklaidēties Vecrīgā. Tad pēc vairāk kā gada sanāca satikties vēlreiz. Un tu nu mēs esam, tūlīt svinēsim 5 attiecību gadadienu. :) Vispār mums tur visādi gāja. Viņa draugi centās mani atrunāt no jebkādām attiecībām ar viņu, jo zināja, ka man ir pārāk smalka dvēsele. Tāpēc mani tagad smīdina šoka izteiksmes sejā, kad kāds no viņa sen neredzētajiem draugiem uzzina, ka mēs joprojām esam kopā un audzinām dēliņu. :)

iepazināmies darba vietā. bijām kolēģi. iesākumā mums bija tikai koleģiālas un draudzīgas attiecības. kad gāju prom no darba (uz citu darba vietu) mūsu draudzība kļuva ciešāka. ik pa laikam sarakstījāmies draugos. viņš bija aizņemts un mēs viens uz otru nemaz neskatījāmies ar savādākām acīm. gāja laiks (un nemaz tik ilgs nepagāja), kad man sāka šķist, ka viņš tā it kā nejauši (varbūt arī pats neapzinājās) man sāka vairāk uzmanības pievērst. es pati biju neizpratnē, jo viņam bija ļoti ilgstošas attiecības. tā vārds pa vārdam sapratu, ka viņš tajās attiecībās nemaz nav laimīgs. bija arī nelieli klusuma periodi no viņa. un tad es sapratu, ka man nepieciešama komunikācija ar viņu. pa reizei pati kko uzrakstīju. līdz beidzot sarunājām satikties. nu drīzāk bija tā, ka viņš mani apsveica svētkos. pati jutos satraukta un laimīga, bet domāju, ka tie ir randiņi bez nākotnes. apmēram 3 mēnešus slepeni tikāmies uz neilgu laiciņu papļāpāt, jo viņam bija ģimene. tad viņš aizgāja no ģimenes un mēs jau sākām biežāk tikties, bet neafišējām savas attiecības uzreiz. apmēram pēc pusgada sākām dzīvot kopā. tagad jau dzīvojam kopā pusotra gadu.

ā nepateicu, ka tas bija drīzāk kā liktenis, jo mani sen jau ģimene bakstīja, lai eju pamēģinu strādāt tajā darba vietā. apmēram pēc gada tikai aizsūtīju cv. un mani pieņēma.
zinu, ka mūsu attiecības diez vai būtu izveidojušās, ja mēs tur nesatiktos vai arī es nebūtu aizgājusi prom. turklāt beigās izrādījās, ka mani draugi ir viņa attāli radi u.tml.
tā kā blakus vien esam it kā bijuši, bet diez vai mēs būtu satikušies, ja nebūtu strādājuši vienā darba vietā.

Internetā, protams, vienkārši sākām apspriest Nīčes darbus, tad politiku, tad matemātiku, tad vēl kaut ko līdz sapratām, ka mums ir ļoti labi kopā. Drīz kāzas.

Iepazinos ar savu puisi pirms vairāk kā 6 gadiem pieturā. Vairāk sliecos uz to, ka tā bija liktenīga satikšanās, jo es viņu jau varēju satikt 3 reizes pirms tam, bet nesatiku, jo :
1) Viņam jau bija meitene (nedēļu pirms satiku viņu, viņi izšķīrās)
2) Vienmēr man bija citas lietas darāmas tajās reizēs, kad draudzene sauca mani ballēties.

Ahh, tik forši to visu atceroties.

Mums bija ļoti daudz kopīgu draugu. Biju vairākas reizes viņu satikusi, bet parasti vienkārši ignorēju, jo ļoti atgrūda tas "sliktā puiša" paskats. Vienreiz ar draugiem aizsēdējāmies līdz nakts vidum pie pokera galda un beigu beigās atjēdzāmies, ka transports vairs nekursē un mājās šonakt netiksim. Abi palikām pie draudzenes nakšņot. Man par pārsteigumu, visu nakti norunājām, dalījāmies savos dzīvesstāstos un tādos sīkumos, kurus labāk nestsastīt tikko satiktiem cilvēkiem. Es sameloju, ka esmu redzējusi visas ''Zvaigžņu karu" filmas un tas, acīmredzot, bija punkts uz ''i'', lai es viņam iepatiktos.
Pēc tam viņš aizbrauca prom uz vairākiem mēnešiem. Es daudz galvu nelauzīju, jo tobrīd mani interesējakāds cits . Viņš gan man rakstīja daudz, daudz vēstules, bet tas vairāk atgādināja "jautajums-atbilde" 700 vēstuļu garumā.
Kad viņš atbrauca, tad draugi viņam uzrīkoja mazu sagaidīšanas ballīti, kurā es nokļuvu pilnigas nejaušības pēc. Tur sākām runāt, un tā arī neesam pārstājuši pēc vairāk kā trim gadiem.

Iepazināmies viņa mazpilsētā, uz kurieni vasaras brīvlaikā biju aizbraukusi pie draudzenes... Superīga vasara, superīgi nu jau 8 gadi kopā, bet sākums - ai, sākumā bija visādi! Ir ko atcerēties! :) Tajā dienā nekas neliecināja, ka satikšu cilvēku, ar kuru gribēšu pavadīt visu dzīvi un ar kuru kopā audzināšu dēliņu :)

Bijām kāzās ( viesu namā biju nobukojusi sev istabu ), no rīta pamodos, jo kāds protestēja, ka segas nav.
Teicu: ja jau tu atradi ceļu pie manis, tad atradīsi ceļu pēc kafijas

Lūk, šis ir super! :)

Kādus 2 gadus bijām labi draugi. Iepazināmies kempinga vietā, pie upes. draugu kompānijā. Jau pirmajā reizē viņš teica,ka es esot skaista meitene.:D bet sanāca tā,kā sanāca. Sākām būt pāris tikai pēc divi gadi.

Mūs iepazīstināja kopīga paziņa, es sarakstījos ar savu draudzeni skype par treniņu lietām, savukārt viņa ar savu klasesbiedru par skolu, un viņai tīšām vai netišām sanāca izveidot gurpas čatu. Puisis mani uzaicināja skype, tā mums raibi gāja kādus 5 vai 6 gadus, un tieši pirms gada sanāca atpūsties vienā bārā kopā, es ar savām draudzenēm biju, viņš ar draugiem. Es ar draudzeni palikām divatā pie sava galdiņa un mums pienāca klāt divi puiši, kas sāka izmaksāt dzērienus un to redzēja tas īstais, palika greizsirdīgs, un tam sekoja interesanta nakts un tagad jau gadu esam kopā :)

Militārās simulācijas spēlē Airsoft :D
Viņš tur jau bieži bija braucis, bet man bija 1x, jo arī uzrunā tā štelle. Bija sarunāts, ka viņš mūs (tolaik biju kopā ar ex) paķers līdzi pa ceļam.
Sākumā tagadējais vīrs man ļoti nepatika, jo pirmajās 10 spēles minūtēs man iešāva ar lodīti tieši starp acīm, un bija tajā kārtā jāizstājas no spēles :D
Bet atpakaļceļā mašīnā uzlika savu dziesmu izlasi skanēt, un man tāds: o-oooo, kādam tāda pati mūzikas gaume kā man :)
Pagāja kāds pusgads, pa to laiku tikai uz ielas mēdzām saskrieties - čau-čau, līdz apstākļi tā sakrita, ka tieši nesen biju izšķīrusies un vajadzēja viņu satikt darba darīšanās. Ar katru vārdu man tik acis arvien vairāk un vairāk iedegās, ka ir visas tās īpašības, ko meklēju vīrietī!!!
Kādas 2 nedēļas pastaigājām uz randiņiem, līdz jau sākām dzīvot kopā. Un šovasar, 2,5 gadus pēc oficiālās attiecību sākšanas, apprecējāmies :)

Ūūū,atceroties to laiku uzmetas tirpas,ar vīru iepazināmies caur portālu kaut kas līdzīgs draugiem.lv ,tur sākām sarakstīties protams tik tā,neuzkatīju sevi par skaistu.lai viņš man atbildētu bet atbildēja tad sākām caur sms zvaniem,un tad devos ciemos,un tad sapratām kad vēlamies būt kopā, viss tupinājas sms zvani līdz viņš palūdza pārcelties pie sevis, un tā tagad dzīvojam jau pāris gadus kopā.

Domāju, ka tas bija liktenis, jo neviens nebija to paredzējis.
Veikala atklāšanā. Pirmo reizi viens otru ieraudzījām un palikām viens otra domās. Pēc nedēļās viņš man atrakstīja sms, jo bija ticis pie mana numura no veikala īpašnieces.
Šobrīd dzīvojam kopā. Attiecībās esam pusgadu.

Tusiņā pie draugiem. Desmit minītes skatijāmies vienas otram acis no rīta pamodāmies kopā un sākām uzreiz dzīvot arī kopā. :D

Nakts vidū čatā :D