Sāpīgi...

nagla pēdā, ierauta kāja riteņa spieķos, pārsists zods krītot no trepēm ,pēc operācijas sāpes, lauzta roka

Turcijā akvaparkā kaut kā nepareizi nošļūcu no augsta kalniņa lielā ātrumā, un kalniņa galā atdauzīju muguru un galvu un pakļuvu zem ūdens, sajūta tāda, it kā es būtu paralizēta, nevarēju neko pakustināt aiz sāpēm, likās, ka gals klāt un neizpeldēšu ārā. Pēc tam vēl visu vakaru sāpēja ķermenis un galva un kopš tā laika akvaparkus neapmeklēju!
+ cistīts arī sāpēja...

Lauztas rokas sāpes, uzkritusī māla vāze uz galvas, sāpes pēc operācijas.

glābjot savu kaķi, izkritu ar cauri stikliem, ar īsajiem šortiem kājās, kā rezultātā pārgriezu labo kāju 3 daļās, ka viss pavērās...lielas rētas uz mūžu....

kad bija kādi ~ 8-10- gadi , bija vēl tās šūpoles kurās varēja apmest tā saucamo saulīti. māsa man vecāka, bija jāpieskata mani, tad viņai bija traki pusaudžu gadi , gribēdama mani izklaidēt viņa pierunāja savu draugu mani pašūpot, man jau patika, bet to saulīti mest es negribēju, bet tas draugs neklausījās, tik teica, nebaidies, nebaidies utt. tā nu es nolidoju no pašas augšas ar vēderu betonā , elpa aizcirtās, tā kā nevarēju paelpot kādu brīdi. toreiz vecākiem nepateicām, kaut vajadzēja, nevarēja zināt varbūt kāda iekšēja asiņošana vai kas lauzts, bet laikam jau tomēr nav. bet vēl joprojām spilgti atceros to elpas aizciršanās brīdi.
tad vēl kad biju maza, biju atstāta ar vecmammu , kamēr viņa neskatījās, es iedzēru etiķi ( vai esenci, neatceros), labi, ka laicīgi reaģēja, skaloja visas iekšas utt., to es pati neatceros, arī kā tur viss norisinājās un vai sāpēja, tik zinu. tagad iedomājoties, nevaru saprast kā man visas iekšas nenoēda.

kad biju kādus 12 gadus veca, ģimenes izbraucienā uz Latvijas laukiem, atgriežoties mašīnā no apskates objekta aplūkošanas, cirtu mašīnas durvis ciet, kaut kā nesakoordinējos, un iecirtu savu pirkstu durvīs. durvis itkā aizvērās.. biju tādā šokā, ka pati tās nevarēju atvērt un atbrīvot pirkstu līdz piesteidzās vecāki. bija trakas sāpes.. un pirksts izskatījās visai nelabi. bad memories!

Arielle No kā kaķis bija jāglābj?

Bērnībā slidojot, nogāzos atmuguriski un nenormāli sadauzīju abas rokas. Vēljoprojām tās sāpes atceros. Tad vēl "fantastiskas" sajūtas piedzīvotas no pārcepšanās saulē. Sīka biju balta kā krīts, vienu dienu nodzīvojos vairākas stundas pie ūdens un apsvilu tā, ka kaucu kā nenormāla.
Nesenākā pagātnē- aspirāts no dzemdes.

kaķis vēl pavisam maziņš bija, izkrita pa 3. stāva balkonu un es skrēju pakaļ, un mazā pārbijusies ielīda pa pagrabu logu pagrabā, kurš no ārpuses ir aizslēgts (plkst. bija pusviens naktī) mamma spīdināja ar bateriju iekšā gaismu, un es līdu pakaļ, nebiju gaidījusi, ka tur salikti horizontāli vecie logi uz kaut kādām kastēm, es tumsā neredzot, ka tie ir stikli ar visu svaru uzkāpu uz viņiem un izkritu cauri, tādā veidā pārgriežot kāju...

Laukos suns sakoda kāju. Šuva kāju bez anestēzijas. Sašuva nepareizi, sāka pūt. Līdz kaulam visu atmirušo izgrieza ārā. Bez anestēzijas..

Ietriecu īkšķi flīžu sienā un salauzu to divās vietās.

Bērnībā māsa ar smalko papēdi man sadragāja pirkstu..

MR sāpes, kad bieži vien gribas pa sienām rāpot.

+++

man vēl ir cista, tā kā MR man ļoti, ļoti sāp asām durošām sāpēm...

pirkstu lauzu, kāvos ar brāļiem, kritu no kokiem, suns iekoda sejā, bet laikam MR ir pašas sāpīgākās!

Skarbi, bet radikulīts.