esmu pieredzējusi, kā manā acu priekšā pāris mēnešos pamazām izdeg cilvēks un nomirst. tagad vēl no tās traumas nevaru atgūties, cik tas bija šausmīgi. tās vaidas naktī. laimīgi ir tie, kas var nomirt no vecuma un miegā.
Bērnībā noripoju pa diezgan stāvām trepēm, bet, par laimi, neko nesalauzu.
Bija arī gadījums, kad pie vecvecākiem griezu maizi un, grozot galvu apkārt, nošņāpu diviem pirkstiem galiņu :D Kā ieraudzīju asinis, tā slēpjot prikstus, fiksi taisījos uz mājām, jo netālu dzīvojām. Kad atnācu mājās, tad gan mammai pilnas ausis pieraudāju no sāpēm. :D
Al Qaeda Kā tavs deguns jūtas pēc diviem lūzumiem? :o
Man draudzenei bija perfekts, taisns deguntiņš un viņai sanāca incidents ar citu meitenu, kura rezultātā viņai salauza degunu. Nabadzīte pēc operācijas tik nereāli mocījas. Un jā, vairs nav perfektais deguntiņš...
Bet traumas bijušas daudz: pirkstu iespiedu starp smagām metāla durvīm; ir uzkritis milzu akmens uz potītes, ko pat pacelt nevarēju :D, uz pusi mazāks ir arī iemests pa galvu; mēnesreižu sāpes pēdējā laikā arī ir ļoti neciešamas..neuzskaitot neskaitāmas apdedzināšanas, sasišanās, apsaldēšanās utt. traumas.
Mana lielā sāpe mani vēl laikam gaida,jo es neko tāaadu neatceros.Nē nu ir krists braucot ar skritulenēm un sasists astes kauls tā,ka viss gar acīm melns un gandrīz ģībsti,ir kādreiz nogriezta gaļa visam papēdim,iedūrusies kniepadata pēdā,atsaldētas nieres,gastrīts,MR tādas,ka nevar piecelties,iekaisuši limfmezgli iegurnī-arī tā,ka nevar piecelties,bērnībā paštaisīto šūpoļu striķis tieši kājstarpē,bet lai teiktu,ka tas būtu bijis baigi briesmīgi-nē.Var pārdzīvot.
Salauzu potīti, pirmajā mirklī viss palika nejūtīgs, sāku smieties līdz asarām, laikam no šoka, un tad tās sāpes.
Un MR sāpes, pirms sāku lietot OK pāris reizes to laikā esmu noģībusi.
Dzemdības un nokārtošanās, sēdēšana, kustēšanās pēc dzemdībām. Bet vistrakākās laikam bija tās velkošās sāpes 24 stundu garumā, kad vērās dzemdes kakls.
Pats sāpīgakais,kad bij daudz kārpu un tās saldēja gan uz kājām gan uz rokām 3 dienas nevarēju staigāt,neko paņemt nevarēju ar rokām un saldēšanas procesā atslēdzos :D
Man ir salīdzinoši augsts sāpju slieksnis. Tāpēc bieži vien neizturamas sāpes ar smiekliem padaru vieglākas.
Lai gan slimošana ar vējbakām diezgan lielā vecumā bija mocīšanās. Ne pagulēt, ne pasēdēt. Temperatūra augsta. Viss ķermenis pumpās, kas pilnas ar šķidrumu un pie kustībām pārsprāgst. Neizturama nieze. Tajā reizē 3 diennaktis nebiju gulējusi, jo visās pozās sāpēja, niezēja un sprāga pumpas.
Visi pārējie lūzumi, pušumi, iegriezumi ir pārdzīvots bez lielām sāpēm.
Bērnībā nokritu no krēsla ar verdoša ūdens tējkannu rokās. Applaucējuma rētas joprojām ir.
Ieskavoju skavu pirkstā.
MR sāpes, kad bieži vien gribas pa sienām rāpot.
Tas laikam arī viss, ko atceros. :)
Kad pretiigaa padomju laika zobaarste man izraava pilniigi nekustiigu dzerokli bez anesteezijas un veel uzbljaava par to, ka saapees ievaideejos. Man tolaik bija laikam kaadi 7 gadi. Peec tam ilgi baidiijos no zobaarsteem.
Arī ir bijusi tāda situācija, kuras rezultātā ar lielām bailēm eju pie zobārsta.
86
