Sāpīgi...

Kad pretiigaa padomju laika zobaarste man izraava pilniigi nekustiigu dzerokli bez anesteezijas un veel uzbljaava par to, ka saapees ievaideejos. Man tolaik bija laikam kaadi 7 gadi.

same here. pamatojums anestēzijas nelietošanai - ''tas taču TIKAI piena zobs!''. Neminot sāpes, ''pateicoties'' šī zoba pāragram zaudējumam, man apakšžoklī tagad ir ļoti, ļoti šķībi zobi saauguši un nepareizs sakodiens. lieki teikt, ka tajā zobā bija pavisam neliels caurumiņš, ko varēja saplombēt, zobs nekustējās un nesāpēja. tā es kādus 7 gadus nodzīvoju ar lielu caurumu zoba vietā.

Ieduras nagla loti dzili peda ta, ka gadriz izduras cauri. Tad gan kliedzu ta, ka puspilseta nobijas un nakamas dienas loti koiboju. Un apdedzinaju roku ar tikko uzvaritu elektriskas tejkannas udeni.

*kliboju

1. Biju apsaldējusi nieres, bet vissāpīgāk bija, kad šovasar to panācu vēlreiz. Visu ceļ uz mājām raudāju no sāpēm, atnācu mājās, nokritu uz zemes un tur arī paliku uz labu laiku. No sāpēm nevarēju pakustēt.

2. Kad no apmēram divarpus metru augstuma, muļķe es, nokritu uz elkoņa, vēl atlecu. Pielecu momentā kājās, saķēru roku un sāku skraidīt panikā apkārt, jo sāpēja tik ļoti. Sāpēja vēl vismaz pusotru mēnesi. Tā ka roku bija grūti pakustināt, jo sākās asas sāpes. Staigāju tā arī to pusotru mēnesi roku saliekusi noteiktā leņķī.

3. Kad tiku piekauta līdz nespēju pakustēties.

vienīgās reizes, kad raudāju fizisko sāpju dēļ.

Izlasīju Afiyah komentāru par bļaušanu pa pus pilsētu un atcerējos par ko pati tā kliedzu.
Apdedzināju pēdu ar karstiem taukiem - neuzmanības dēļ sašķiebu pannu un visi tie tauki uzlija uz labās kājas pirkstiem. Protams, no šoka to kāju noliku vēlreiz atpakaļ pie grīdas - taukos. 3 nedēļas mokošu sāpju un čūlu, līdz atkal varēju sākt staigāt. Sapratu, kāpēc staigāt basām kājām ne vienmēr ir veselīgi.

Brr, Alexxa, uzreiz atcerējos, kā uzgāzu uz pēdas tikko izvārītu zupu. Milzīga čūla pa pus pēdu, tas arī bija pietiekami drausmīgi.

Grūti pateikt, man ir diezgan augsts sāpju slieksnis, viss ir paciešams.

Ar skrituļslidām atmuguriski nokritu pa trepēm un piezemējos uz betona.



Salauzu roku, sāpēja tik nenormāli, ka viss pagasts dzirdēja manu kliedzienu.

Sāpīgi ir dabūt ar galdu pa seju (burtiski) :D

Cistīts, zobu sāpes, lauzta roka, ausu sāpes, applaucēta roka (čūlas).. Kaut kā tā..

es pienemu, ka dzemdibas ikvienai sievietei ir vissapigakais, kas var but. parejais-zoba labosana bez potes, sapigs pirkstins-pupu mizas!

Cistīts noteikti ietilpst šitājā. Tāpat kā MR sāpes pirms OK lietošanas, kad bija uz ielas vienkārši jātupjās zemē,jo drausmīgas sāpes bija.
Dikti sāpīgi bija,kad bērnībā uzkritu uz riteņa stūres un sasitu krūti. bija liels zilums un no mammas slēpu, kad viņa ieraudzīja,a izvilka mani pie doka, jo uztraucās par krūtīm.
Elīgi sāpīgi bija,kad brālis man uzšāva pa pakaļu tā,ka plauksta palika sarkana un uzpampusi.
Un sāpēja,kad apdegu pirmo reizi dzīvē saulē, pagājušajā vasarā...tas bija tik mokoši,ka sāpēja līdz kauliem..bija grūti paiet.

Bērnībā apdedzināju roku, bieži piedzīvoju ausu sāpes, reiz bija arī ļoti sāpīgas MR, kuru rezultātā gandrīz paģību ceļā uz mājām.

ak, dievs.. pašu sāpīgāko piemirsu. tas bija lielākās āpes manā mūžā, kad plēsu astes kaulu. ak, mans dievs..es nevarēju neko izdarīt, ne pasēdēt, ne pagulēt, ne paiet, ne pasēdēt uz poda..neko.

Sāpīgākais laikam bija gadījums, kad mēģināju apstāties ar riteni, bet nevarēju aizsniegt zemi ar kājām, viena pēda noslīdēja nost no pedāļa un uzkritu virsū tieši uz augstā rāmja.

Un piekrītu arī par cistītiem un ausu sāpēm.

Sastiepu potītei saites un divas reizes no sāpēm atslēdzos.
Otras stiprākās sāpes bija pēc kājas pirksta operācijas,kad anestēzija bija izgājusi un es visas tās sāpes izjutu. Gulēju gultā un viena pati mājās gaudoju kā vilks pret mēnesi.

Aizmirsu vēl par reimatiskajām sāpēm/iekaisuša nerva sāpes ķermenī.. Nav pavisam pasaules gals, bet tomēr piedzīvots ir un ir pretīgi sāpīgi..

Lauzta roka un sarautas saites potītei..un jā, piekrītu meitenēm par MR sāpēm, dažreiz sajūta ka tur ķieģelis iekārts.

1. kad dabūju smadzeņu satricinājumu, kad puķu pods uzkrita uz galvas. diezgan ilgi man galva sāpēja
2. kad maza būdama, lecām ārā no šūpolēm, uzlec virsū akmenim. puspapēdis vnk karājās. drausmīgi ilgi nevarēju nrm paiet un viss sāpēja
3. kad nokritu un elkonī sagāja smalkie akmentiņi. kad tīrīja, tā bija vnk elle
4. kad izgrieza un izrāva gudrības zobu, kurš bija sastrutojis tā iemesla dēļ, ka nebija kur iznākt. nākošās trīs dienas pēc operācijas es mājās gulēju vnk bezsamaņā no sāpēm un zālēm.
5. mr sāpes, kuras tagad pēdējā laikā sāk mazināties, bet ibumetīns tāpat jādzer. vienreiz man bija tik lielas sāpes, ka vienā publiskā vietā gandrīz noģību un man palika slikta dūša. mani aizveda uz atsevišķu kabinetu, kur gulēju pie atvērta loga. lieki teikt, ka tajā reizē man nebija līdzi zāles. tāpēc arī tā sanāca.

Gudrības zoba augšana... :D