Kad pirmais bērns bija suns

Katrs suns ir ļoti individuāls. Man ir piemērs abiem gadījumiem. Vienai ģimenei, kur ir francītis, tas dievina sīko - ļauj sevi burzīt, ņurcīt un ja aiziet pa traku, vienkārši paslēpjas kaut kur. Un ir otrāda situācija, šovasar kaimiņu vasarnīcā rotveilers uzbruka ģimenes mazulim, kamēr vecāki bijuši iekšā. Līdz šim suns absolūti neizrādīja nekādu agresiju pret bērnu. Kas viņam tieši tajā dienā un situācijā aizgāja uz īso - neviens nezin. Tāpēc suns paliek suns. Tas ir dzīvnieks, un dzīvnieki neprot racionāli domāt. Dzīvniekiem ir instinkts!
Noteikti manās mājās suns parādītos, kad bērnam būtu 5-6 gadi. Optimālākais vecums.

Nevajag ielaist problēmu jau pašā saknē, t.i. neaudzināt un nesocializēt dzīvnieku. Brīdī, kad ienāk mazulis, sunim nevajadzētu būt vēl kucēnam, jo suņa bērns neizpratīs tik perfekti, ko nozīmē mazs cilvēks. Suns nav aukle, secīgi, zīdaini un suni nevar atstāt vienus nekad, kaut vai, mazais sāks raudāt, suns var ar ķepu bakstīt, lai saprastu, kas notiek. Var traumēt mazuli? - mierīgi... Vai suns to būs darījis tīšām? - nebūt ne...

bellakilla, uz kādu instinktu Tu atsaucies? :)

?

Bellakilla,

Tas ir dzīvnieks, un dzīvnieki neprot racionāli domāt. Dzīvniekiem ir instinkts!

apgalvoji, ka dzīvnieki nav racionāli domātāji, piebilstot par instinkta esamību.. kādu un kurā brīdī saistībā ar bērnu tas izpaužas?

kādu un kurā brīdī saistībā ar bērnu tas izpaužas?

Bērns izprovocēja suni uz aizsardzību. Aizsardzība dzīvniekiem izpaužas 2 veidos - bēgt vai uzbrukt. Suns uzbruka.
Ja dzīvnieks domātu - diez vai viņš uzbruktu saimnieku bērnam, jo viņš tacu saprastu, ka tādējādi viņš pats sagādās sev diezgan daudz nepatikšanas vai pat nāvi.

Kas viņam tieši tajā dienā un situācijā aizgāja uz īso - neviens nezin

+

Bērns izprovocēja suni uz aizsardzību. Aizsardzība dzīvniekiem izpaužas 2 veidos - bēgt vai uzbrukt. Suns uzbruka.

=

Diezvai suns sevi aizsargāja.Viņš lieliski saprot,ka tas ir mazulis un drošivien arī audzināja kā mazuli suņupasaulē pieklājas audzināt-ar zobiem.Ja vien bērnam nav norauts skalps vai nopietni sakosts,protams.Suņi jaunuļus liek pie vietas saķerot aiz skausta un vienkārši grūžot pie zemes-kucēnam pēc šī nekādas traumas nepaliek,viņš zin,ka tādā gadījumā jāgāžas kājām gaisā un jāpadodas,bet bērnam šādi varētu kāda trauma gadīties-āda maigāka.Problēma ir tajā,ka sunim nav bijis skaidrs,ka ne viņam tas bērns jāaudzina,neviens nav licis saprast,ka viņš ir zem šī bērna.Tātad vecāku vaina.Suņiem ir bars,viņiem nav tāda ģimene.

suni noteikti neņemtu pirms bērna :D man tas bija kaķis un kad mazā bija vel zīdainis tad kaķenīte vienmēr gribēja gulēt blakus un ar purniņu mīļoja,tagad abas kā draudzenes (l)
protams bija laiks kad tiko bērns piedzimis un kaķim bija baigā greizsirdība,un nedrīkstēja laist klāt bebim :) ar to visu ir baigi jāuzmanās

man vel tikai sada pieredze bus, bet es tava vieta to pasu mazo cihuahu nenovertetu par zemu. visadi gadijumi ir dzirdeti. tapec, lai izvairitos no tragedijas, uzskatu, ka bernu ar dzivnieku ne uz minuti bevar atstat viena istaba, kamer berns pats sevi nevar aizsargat!

Varbūt pakonsultējies pie kāda kinologa? Kā suns uztvers bērnu ir atkarīgs ne tik daudz no viņa izmēra, cik šķirnes un atbilstošas audzināšanas. Piemēram, iepriekš minētā situācija ar rotveileru, neizbrīna, jo šīs škirnes suņi ļoti jūt hierarhiju un vēlas būt bara vadoņi.