Tā aizdomājos... man ir vecums 25 - 30 gadi, ir labs darbs, karjera, paēdusi un apģērbusies esmu. BET ja tā reāli man nekā nav! Ne savs dzīvoklis, ne mašīna, ne summa kontā. Ja man vajadzētu aiziet, tikvien būtu ko čemodānā lupatas un kosmētiku ielikt. Nav arī vīra, bērnu, tā teikt ģimenes bagātība. Ja tā no malas skatās, esmu plika un nabaga.
Kā jūs vērtējat šādu situāciju, ka sievietei šajā vecumā nekā nav, nekas nepieder. Vai tas ir normāli? Vai tomēr kaut kas ir nogājis dzīvē greizi.
Vai tev ir vecums pēc 25 un arī tev nekas šajā dzīvē nepieder? Kā TU par to jūties?