Plika un nabaga

un jā, es nestrādāšu, jo es reāli nevaru atļauties strādāt par tādu algu, man būtu jāpiemaksā no savas kabatas par satriecošo iespēju strādāt tādā darbā.

Margo, zini, man liekas tā ir interneta vide pie vainas. Ja arī neviens nevienu negrib aizvainot, tā vienkārši izklausas. Un vēl kādam 6graudi izklausās "uzbraucoša", bet man nē. Grūti tomēr izteikties tikai ar tekstu un smaidiņiem :)
Noteikti dzīvē tu, un citas, nemaz uzbraucoši neizklausās,lai arī man un vēl kādam tā liekas. Un my bad- visu diskusiju nelasīju, ļoti gara.

Ok, labi katram savas ambīcijas, katram savas vajadzības. Bet pasakiet man vienu - kā 0,00 Ls mēnesī ir labāk par 200,00 ls mēnesī? Vai tiešām bezdarbnieks, kas dzīvo uz kāda rēķina, ir labāk nekā pārdevēja, kas saņem kaut vai 140,00 ls uz rokas? Nu neliek taču neviens visu mūžu par 140 ls strādāt, bet ja nekā cita nav un nekur citur neņem? Tā arī jāsēž un jāsapņo par labākiem laikiem, kad tie pienāks?

es par 200 ls varētu atļauties strādāt TIKAI tajā gadījumā, ja mani kāds materiāli atbalstītu.

Tu nevari atļauties, bet ir ļoti, ļoti daudz cilvēku, kam nekas cits neatliek, pie tam viņus neviens materiāli neatbalsta.

Aija, tad saki, ka izdzīvot nevar, tad, ka par 200 Ls var pārēsties... ka tad īsti ir?

Ar izdziivoshanu domaaju VISUS teerinjus - komunaalos, iiri, utt. Skaidrs, ka ar taadu algu visu nesegsi, BET, ja cilveeks, piemeeram, dziivo kopaa ar vecaakiem, kas dod pajumti un apmaksaa siltumu, kaapeec nestraadaat par tiem 200 LVL un nenodrosinaat gimenes budzetaa papildu summu??? Man žēl to, kas tevi uztur.

Acīmredzot, Aija ir viens no tiem fenomenālajiem darba devējiem, kas uzskata, ka viņas darbiniekiem jābūt sajūsmā un jābučo viņai pakaļa pateicībā par algu, par kuru pat nevar izdzīvot.

Nee, manaa uznjeemumaa es maksaaju daudz vairaak, jo nav taada darba, par kuru tik maz buutu jaamaksaa. Bet te ir cita darba specifikaacija, ne shai teemai (un tavai smadzenei) domaata.

un jā, es nestrādāšu, jo es reāli nevaru atļauties strādāt par tādu algu, man būtu jāpiemaksā no savas kabatas par satriecošo iespēju strādāt tādā darbā.

Tad pastaasti, kas tev apmaksaa internetu, lai tu seedeetu COSMO? Mamma? Teetis? Kaapeec pati to nevareetu izdariit, pelnot tos pashus 200 LVL? Vai tavam teevam no savas algas tev jaanodrosina paketes? Tas viss pie nosaciijuma, ja joprojaam neesi tiinis, kas maacaas vidusskolaa.

Aija, kas tev par apsēstību ar paketēm un tamponiem?

jūs laikam nesaprotat manu domu. tā pārdevēja, kas saņem 140 ls, pati sevi nespēj nodrošināt. ja tie ir viņas vienīgie ienākumi. viņai būs nenomaksāti rēķini un parādi, un valsts oficiāli tādus neuzskata par maznodrošinātajiem, tad viņu varēs oficiāli tiesāt par rēķinu nemaksāšanu. tad viņai nekas cits neatliks, kā beigt strādāt par šo ''milzīgo'' summu un noformēt maznodrošinātās statusu. jo tikai tad viņu neuzskatīs par parādnieci.

Sarunu nav jēgas turpināt, kāds jau ir tādā izmisumā, ka vienīgais arguments ir pieņēmumi un uz tiem balstīti apvainojumi.

Ehh, nevajadzēja man sākt lasīt šo diskusiju. Tikai sabojāju noskaņojumu un rezultātā uzņēmu par daudz kaloriju vakaram. Secinājums - nekad nevajag salīdzināt sevi ar citiem.

Man tūlīt būs 25, bet vēl nav gandrīz nekā, ja runājam par materiālām vērtībām. Ok, man ir stabils darbs ar izaugsmes iespējām, laba izglītība, ārzemju pieredze, zināšanas, alga lielāka kā vecākiem, bet tajā pašā laikā dzīvoju vēl pie vecākiem, jo alga nav pietiekoša, lai varētu atļauties īrēt savu dzīvokli Rīgā, karjeru esmu tikai sākusi veidot, iedzīves nav, mašīnas vai riteņa nav, vīrieša nav. Nav arī bērnu, bet par tiem es šobrīd it nemaz nedomāju.

Piekrītu tām, kas apgalvo, ka galvenais dzīvē ir laime, bet ar nosacījumu, ja ievērojam Maslova piramīdas principus. T.i., ja cilvēks nevar sev nodrošināt pamatvajadzības - jumtu virs galvas, pārtiku, apģērbu u.c., tad diez vai viņš būs laimīgs. Varam jau spriedelēt, ka - laime ir spējā būt apmierinātam ar to, kas ir, bet tā būs tīra divkosība.

BET, ja cilveeks, piemeeram, dziivo kopaa ar vecaakiem, kas dod pajumti un apmaksaa siltumu, kaapeec nestraadaat par tiem 200 LVL un nenodrosinaat gimenes budzetaa papildu summu???

ja cilvēkam ir kāds, kas var atļauties viņu daļēji uzturēt, tad viss saiet. Bet, ja nav?

Tad pastaasti, kas tev apmaksaa internetu, lai tu seedeetu COSMO? Mamma? Teetis? Kaapeec pati to nevareetu izdariit, pelnot tos pashus 200 LVL? Vai tavam teevam no savas algas tev jaanodrosina paketes? Tas viss pie nosaciijuma, ja joprojaam neesi tiinis, kas maacaas vidusskolaa.

Maksāju pati, tāpat kā par visu pārējo, tieši tādēļ 200 ls alga man nav reāli izpildāms variants.

Te diemžēl pierādās, ka labos amatos (ja tā ir taisnība, kā te sludina) tiek ne jau ar prāta spējām, bet gan ar nekaunību. Nekaunību otru bez žēlastības nospiest zemāk par zemi, lai paspodrinātu savas spalvas, jo tas taču ir cilvēka dabiskais izdzīvošanas instinkts.

Es domāju, ka nevajag sevi šaustīt, ja nepieder stilīgs auto vai nekustamais īpašums.. Galvenais, ka ir veselība un enerģija.. tad tik var dzīvot un iet uz priekšu :)

Latvijā varbūt šī tēma ir sāpīgāka, jo mums ir švaka ekon. situācija, sociālās garantijas bēdīgas..
Ir valstis, kurās cilvēks var omulīgi nodzīvot visu mūžu īrētā dzīvoklī, justies stabili un neviens par viņu ''nevīpsnās'' :)

Es gan vēl neesmu nosauktajā vecuma grupā, bet nevaru iedomāties sevišķi daudz cilvēkus, kas 25 gadu vecumā būtu paši varējuši tikt pie milzīgiem iekrājumiem, sava dzīvokļa un mašīnas, ja vien tas viss nav uzdāvināts. Es tajā vecumā būšu tikko pabeigusi maģistrantūru un ieguvusi kvalifikāciju, ar kuru var pretendēt uz vadošiem amatiem, bet tas jau arī uzreiz nenotiek. Domāju, ka nav, ko skriet laikam pa priekšu un šaustīt sevi, ja tas neizdodas.

Nee, manaa uznjeemumaa es maksaaju daudz vairaak, jo nav taada darba, par kuru tik maz buutu jaamaksaa. Bet te ir cita darba specifikaacija, ne shai teemai (un tavai smadzenei) domaata.

Tad man patiess prieks par tavu gudri izvēlēto darba jomu.

Haha, kaut arī te viss ir rakstiski, jūtos tā, it kā man kāds reāli uzkliedza par to, ka nedzīvoju ar vecākiem un nepelnu 200 ls :D

tā pārdevēja, kas saņem 140 ls, pati sevi nespēj nodrošināt. ja tie ir viņas vienīgie ienākumi. viņai būs nenomaksāti rēķini un parādi

Viņa spēj nodrošināt gan sevi, gan nereti arī bērnus, jo tad, kad tu saņem 140 ls tev ir citas prasības un citas prioritātes. Nevajag salīdzināt un mērīt pēc savas noteiktās mērauklas. Tie paši pensionāri vispirms nomaksā gan rēķinus, gan īri un tikai pēc tam domā par pārējo.

kad tu saņem 140 ls tev ir citas prasības un citas prioritātes.

Kas mainās? Mazāk ēst gribas, kļūstu sevišķi laimīga, ka varu neiet regulāri pie zobārsta, jo tie no laimes nemaz nevar bojāties? :)

6graudi, nevaru apstrīdēt tava apgalvojuma patiesumu, kaut arī nespēju iztēloties tās prasības un prioritātes, parasti tādās situācijās tiek meklēta radinieku un labdarības organizāciju palīdzība, ja tai pārdevējai ir bērni, pašvaldība iedod kādu kapeiku (vismaz man reāli pazīstamos gadījumos). pensionāri ar niecīgām pensijām un bez ģimenes atrod kādu, ar kuru dzīvot kopā un dalīt komunālos maksājumus, nevaru komentēt arī pensionārus, kas īrē, jo nepazīstu nevienu tādu...
ieteiktu nevis malt - betdaudzitačutādzīvo- bet gan paskatīties, ar kādiem upuriem tas tiek panākts un cik ļoti šie cilvēki ir iedzīti stūrī.

Kas mainās? Mazāk ēst gribas, kļūstu sevišķi laimīga, ka varu neiet regulāri pie zobārsta, jo tie no laimes nemaz nevar bojāties?

Nemēģināšu tevi pārliecināt, jēgas tāpat nebūs.

parasti tādās situācijās tiek meklēta radinieku un labdarības organizāciju palīdzība, ja tai pārdevējai ir bērni, pašvaldība iedod kādu kapeiku

Sanāk, ka lielākā daļa Latvijas pensionāru saņem palīdzību no radiniekiem un labdarības organizācijām, kā arī visi tie, kas strādā zemu apmaksātu darbu.

bet gan paskatīties, ar kādiem upuriem tas tiek panākts un cik ļoti šie cilvēki ir iedzīti stūrī.

Jā, ir daļa, kas tiešām nespēj tā dzīvot, bet ir arī tādi, kas spēj pielāgoties. Ja man nāktos izdzīvot ar 140 ls, tad es meklētu iespējas kā to izdarīt - sameklētu lētāku dzīvokli, atteiktos no interneta un tv (jo tie nav pirmās nepieciešamības preces), meklētu variantus ar lētākiem tēriņiem par pārtiku utt. Drēbes, apavi utt. nav jāpērk katru mēnesi un tie obligāti nav japērk lielveikalos. Vai es tāpēc būtu mazāk vērtīga kā cilvēks? Diez vai.

Sanāk, ka lielākā daļa Latvijas pensionāru saņem palīdzību no radiniekiem un labdarības organizācijām, kā arī visi tie, kas strādā zemu apmaksātu darbu.

te es domāju tavu iedomāto piemēru ar pārdevēju ar 140 ls algu un bērniem. par man zināmiem bezģimenes pensionāriem izteicos tālākajā tekstā.
var dzīvot arī vispār bez naudas, par to es nestrīdos. zini, ir tādas atsevišķas domubiedru grupas, kas pārdod visu, kas viņiem pieder un iet dzīvot ekociematos, esmu interesējusies par vienu tādu Sibīrijas stepēs. paši visu audzē un darina, viņiem ir arī savs reliģiskais vadonis. Diemžēl neatceros viņa vārdu, bet bija inčīgi, pilnīgi sagribējās visu pamest un tur aizbraukt :)

dzīvot ekociematos, esmu interesējusies par vienu tādu Sibīrijas stepēs. paši visu audzē un darina, viņiem ir arī savs reliģiskais vadonis. Diemžēl neatceros viņa vārdu, bet bija inčīgi, pilnīgi sagribējās visu pamest un tur aizbraukt

Pēdējā laikā līdzīgas vēlmes man uznāk bieži - attiekties no visa ārišķīgā, pasaulīgā, pārcelties kaut kur dziļi laukos un dzīvot savu dzīvi mierā uz saskaņā ar sevi un apkārtni. Bet ir jābūt ļoti lielam gribasspēkam, lai no visa atteiktos un tik krasi mainītu savu dzīvi.

Kaut kur nesen lasīju par tēvu un dēlu, kas 40 (ja nemaldos) gadus dzīvojuši džungļos - vienkārši vienu dienu nozuduši no civilizācijas. Pēc 40 gadiem viņus "netīšām" uzgājuši un tas tika pasniegts kā kaut kas unikāls un vienreizējs no sērijas "viņi bija pazuduši, mēs viņus beidzot atradām". Domāju, ka viņiem bija labi tā, kā bija un pazuduši viņi noteikti nebija.

Par cik sēžat cosmo secinu, ka neviena no jums šeit nav un nekad nav bijusi kādā no tām situācijām, kas šeit minētas. Sanāk, ka tikai gudri spriedelējat par neko, gluži kā "gudrie" saeimas deputātiņi. Labāk nevienam no tā nepaliek.