Pi*dings :D

Ar izskatu saistītās pārmaiņas ļoti ilgi izvērtēju, parasti īpaši neriskēju, pa gadiem esmu atradusi to, kas man vislabāk piestāv. Bet pusaudžu gados no daudzās trakulībām mani atturēja mamma un paldies viņai par to :D
Bet man aiziet ciet ar citām lietām.. piemēram, nesen izdomāju, ka gribu gleznot, nu tā gribu... sapirkos dažādus rāmjus ar audekliem (nezināju, cik lielu gleznu gleznošu :D), eļļas krāsas, otas un jau gandrīz molbertu arī nopirku... tajā dienā gleznoju kā traka, bet nepabeidzu, nu jau tā glezna gandrīz mēnesi stāv uz grīdas nepabeigta...
nu tas par mani, ja es kko izdomāju darīt, tad eju uz visu banku - ieguldu naudu, sapērkos visu ko, un tad pāriet..

čāča, Just do it:) Nē, nopietni- tas tak tikai pīrsings! Apniks vai nepatiks- izņemsi ārā- nav tak tatoo:)

Man tāpat bija ar matiem,bija gari mati un izdomāju,ka man vajag īsus,arī tieši karē.Nogriezu arī,tagad bieži vien skatos savas vecās bildes un raudu pēc garajiem matiem. :D

Man tā ir bijis ar matiem.
Man jau smuki sāka ataugt mati ,pēc balināšanas nokrāsoju atpakaļ brūnus, mati jau līdz atslēgas kaulam izauguši bija, priekš manis tas bija ĻOTI daudz jau , izdomāju nogriezts pakāpenisko griezumu un čoklu slīpo :D

Tas bija drausmīgākais,ko jebkad biju izdarījusi :D Nekas, mati atauga un ATKAL sagribējās to pašu un atkal nožēloju.

Tagad mati atkal ir mazliet pāri atslēgas kaulam un negribas ne i domāt par čoklu un pakāpenisko griezumu.

Esmu ievērojusi,ka šīs vasaras laikā mati man ir atkopušies daudz maz un sākuši augt. Bet nepieciešams vēl galus apgriezt.

čāča, Just do it Nē, nopietni- tas tak tikai pīrsings! Apniks vai nepatiks- izņemsi ārā- nav tak tatoo

nu es to pašu saku...nav jau arī uz sejas, kur visiem acīs lec...bet tā ir iegriba, bez kuras varētu iztikt.

ir ir tā, sagribu un viss :D
nogriezu tādā veidā karē un tetovējumi arī tā tapa..

parasti pizdings uzvar prātu :D

jāa,man tā ir sasodīti bieži! :D Bet vairumā gadījumu padodos savām iegribām un tās izpildu. Man šķiet,ka ko ļoooti gribi un nevari to izmest no prāta,tad..ir jādara.

bet tā ir iegriba, bez kuras varētu iztikt.

Ja nerealizētu nevienu iegribu, bez kā varētu iztikt, dzīve būtu sasodīti garlaicīga!
Man arī mēdz uznākt tādas mirkļa iegribas. Ir tādas, ko aizmirstu, ir tādas, ko realizēju. Rezultātā ir bijuši tādi notikumi, kas satricinājuši visu manu mazo pasaulīti. Nekad neko neesmu nožēlojusi.

Attiecībā uz izskatu - jau krietnu laiku nepadodos savām pēkšņām iegribām. Īpaši tas attiecas uz matiem. Kaut kad pusaudžu gados mēdzu griezt diezgan īsus griezumus (ne īsākus ar karē), bet nu jau gadiem ilgi audzēju garus. Aug ļoti lēni. Uznāk dažreiz vēlme nogriezt atkal kaut ko īsu, bet atturu sevi, jo labi apzinos, ka man piestāv gari mati, mazāks čakars ar tādiem, un vairs nespēšu izaudzēt tik garus, jo tas aizņems pārāk ilgu laiku.
Tāpat arī ar krāsošanu - ik pa laikam iezogas doma, ka varētu nokrāsot matus. Bet nekad mūžā neesmu to darījusi, tāpēc prātā pārdomāju kāds tas būs regulārs čakars un, ka matus varētu tā sabojāt - atkal atlieku šo domu. Kad sākšu sirmot, gan jau tad arī krāsot sākšu...

Attiecībā uz pārējo izskatu - tetovējumi, pīrsingi mani nekad nav īpaši interesējuši. Ausis izdūtu, kad man bija apmēram 22 gadi. Un ilgi mocījos, kamēr viss sadzija kā nākas. Vairs nevēlos ko tādu piedzīvot.

Toties visai ātri izmēģināju akrila, gēla un gelish nagus - manikīru, pedikīru. Pieaudzētas skropstas. Permanento grimu. No visa šī izdarīju secinājumus, kas man visvairāk patīk un piestāv. Pie tā tad arī regulāri pieturos.
Dažreiz izjūtu izteiktu "vājumu" kādas preces iegādei - tad gan vajag tagad un tūlīt, ka melns gar acīm. Un tad nepalīdz ne apdomāšanās, ne nogaidīšana. Jo, ja nedabūju beigās to lietu, tad bieži vien pēc tam ilgi nožēloju...

Un nedaudz ne par tēmu - bet pirmo reizi redzu tādu vārdu kā "pizdings". Cik zinu to izrunā un raksta kā "bzdings"...

Cik zinu to izrunā un raksta kā "bzdings"...

šādu vārdu redzu pirmo reizi. :D