tatler
par grāmatām runājot- man fizioterapeite teica, ka var pirkt austriešu, vācu grāmatas, bet ne amerikāņu un angļu. varu viņai piekrist, jo manā angļu rakstnieces izdotajā grāmatā jau no 6 nedēļām var statīt spilvenos sēdus, staigulis ir ļoti laba prece, mantiņa jāieliek rokā u.c. pilnīgi pretējas pamācības, kā dzirdēt māmiņu klubā, lasīts Mans mazais, stāstīts grūtnieču kursos.
Un par cāļa privātajām mēneša grupiņām- ir ļoti forši, tiešām iesaku. Mums gadījās perfekta kompānija. Varēja uzzināt daudz jaunas informācijas, visādas tēmas apspriedām, kur ko pirkt, kas vajadzīgs, nu visu iespējamo. Gājām kopā uz dominas gaidību dienām, grūtnieču kursiem, kino, kafejnīcām utt. Atbalstījām viena otru, kad sākās dzemdību gaidīšanas laiks. Pēc dzemdībām, kad atgriezāmies mājās tik un tā turpinam sarakstīties- ļoti nomierina citu pieredze, ieteikumi, redzēt, ka arī citas izjūt tās pašas sajūtas. Tiešām vairs nespēju iedomāties, kāda būtu grūtniecība un pirmie mēneši bez cāļa meitenēm.
Dominika, sveiciens! Manuprāt, nevajadzētu nekādus ļoti lielus ierobežojumus, ja ko kārojas, tad drīkst, tikai saprātīgās devās. It kā nevar visus zilos sierus, lasi, visādus termiski neapstrādātus produktus, bet es tik un tā lasi ik pa laikam ēdu. Un galvenais- neēst par diviem un nepadoties grūtniecības laika visatļautībai, jau citā tēmā rakstīju, ka grūti no 9 mēnešu ieradumiem atradināties un saspringtajos pirmajos mēnešos pēc dzemdībām nav viegli atrast laiku un spēku, lai vingrotu, gatavotu gan veselīgus ēdienus sev, gan normālu ēdienu vīrietim.
Matus es krāsoju. Uz muguras visu laiku gulēju, lai gan arī biju salasījusies, ka nevar gulēt. Jutos labi, nebija nekādu pazīmju, ka tas kaut kādīgi traucētu.
Tējas dzēru tās maisiņu ar garšām, zāļu tējas izvairījos, jo arī internetā salasījos, ka nedrīkst.
Un Aija kā jau vienmēr izceļas, vēl viens trollis. :D