nav draugu?!

Ar esmu kkāda vienpate palikusi laikam, viss laiks paiet ar draugu. Visas draudzenes līdz ar to pačibējušas vai arī sacēlušas degunus un tad nu ne ''čau'' ne ''sveiki'' vienīgais ko zin- šodien pieaudzēju matus, nagus, ragus- nu tā īsumā:D Beigās, kad varētu izlīst no mājas un kkur atpūsties- nav ar ko!
Esmu atvērta piedāvājumiem:D
Vidzemniece, 20 gadi
Nemāku teikt kāda esmu tagad- laikam sēne:D
Agrāk biju kā atspole, patika tusiņi, sabiedrība, klačošanās:D
Vienkāršas pasēdēšanas ar draudzenēm un šampi;) nu kkā tā...

Jā,ir daža laba paziņa,bet draugu nav. Es arī esmu vienpate,es pat mīlu vientulību,taču dažreiz man tā riebjas līdz nelabumam. Riebjas,ja nav draudzenes,ar kuru aiziet izklaidēties u.t.t. Savā dzīvē arī esmu satikusi maz cilvēkus,ar kuriem man ir kaut kas kopīgs,bieži vien ir tā,ka drīz mums nav par ko runāt,bet man uzdzen nelabumu sajūta,ka nav par ko runāt. Bet es bieži esmu par to domājusi un nonākusi pie secinājuma,ka ja man ir liktenis būt vienai,tad tāds arī ir.

++++

Ir pagaajis apmeeram pusgads kopsh shiis teemas. Vai taas, kas mekleeja draudzenes-atrada? Ja neizdevaas-kaapeec?
Mans noveerojums ir taads, ka jo jaunaaks cilveeks, jo atveertaaks draudziibai. Ar gadiem cilveeki taa nocietinaas un nobarikaadeejas, ka ir ljoti gruuti ar kaadu iedraudzeeties. Lielaakoties tomeer atbildes reakcija uz draudziigiem zhestiem ir veesa, formaala pieklaajiiba. Izvilkt aaraa no maajas kopiigaam aktivitaateem- neiespeejami. Ja vien nav lielas veelmes luugties un pierunaat. Ja arii piedaavaajumu pienjem, tad atbildes gaajiens ar pretuzaicinaajumu neseko.
Izsakaam viedokli, kaapeec taa notiek :)

es esmu tik vientuls,ka man vaig draugu/draudzeni ar ko parunat utt.Esmu pat domajis par suicide

GuntarS,
Nedomā nelāgas domas, noteikti kāds draugs atradīsies. Kaut vai sākumā vituāli un tad dzīvē :)
Es zinu, ka mana paziņa bija iesaistījusies Sarkanajā krustā jauniešiem un satika draugus, tiek organizēti filmu un sarunu vakari, organizēti projekti :) painteresējies.

Jass man arī nav īstas jeb labākās draudzenes.Sākotnēji man bija veselas 2,bet tad 1 no viņām izstāstija manu noslepumu itkā manai ienaidneicei.Es protams piedevu vinai tajā pasā vakarā.Visa bija normāli līdz es sajutos kā Nerda viņu klātbūtnē.Vinas sāka mani kā teikt palēnām izsviest no skvada.Un ta otra saka mani izmantot.Tad es 2.draudzeni ar kuru man bija loti labi uzmetu kā to izdarija1.ar mani.Nezinuu pat kā tas notika.Varbut spontani.Nezinuu.Tad izvertas loti liels strids.Mana kluda bija vinai turpinat melot un nepateikt taisnibu.Es apzinos ka smu kuce.Tad nu tā 1.draudzene man sāka pārmest to ko esmu izdarijusi un tad es vairs neiztureju un uzrakstiju ko domaju.Atkal sakas strids.Tagad man vairs nav ne istas ne vnk draudzenes.Es vairs negribu iet uz skolu jo manliekas kad mani tur vislaik apruna un apmeta ar sudiem(parmesta nozime).Ss nezinu ko darit.Esmu nedaudz izmisumā.Es esmu kuce es to apzinos bet es neesmu pelnijusi tik lielu necienu.Katram paslid kaja.Bet vislielaka skrobe lkm ir par to kad 1.aizgaja pie 2.jo 2.draudzene ja vinu ta vel var nisaukt ir specigaka.To saka netikai ses bet ari mani draugi.Man ir 2.puisi draugi.Vini mani atbalsta.Respekt viniem,jo tomer tas draudzenes ir tik ietekmigas cūskas kad vinas sakudis visu klasi ka tki ne visu skolu pret mani.Bet neviena jau nezin patiesibu un kaz mani ieksa daras.Kadi jums ieteikumi.Ko darit tagadVienu es zinu simtsprocentigi es vairs nerikosos ta,jo tas man sabojaja visu bernibu kautvai pasi labakie gadi sakas tikia tagad:-(:'-(

Man atkal ir pretēji, no sievietēm esmu saņemusi tikai negatīvo, aprunāšanu aiz muguras, utt. Neticu patiesai draudzībai starp sievietēm. Visu laiku bijusi draugi puiši, vienmēr esmu bijusi laipni gaidīta puišu saietos, ballītēs, sarunās, utt. Ar pretējo dzimumu saprotos labāk.

Man ari nav isti draugu man labaaka draudzene ir mana maasa ar kp tiesaam varu parunaat par visu un neko. Man agrak bija draudzenes, protams, bet kaut kaa kontakti medz izzust un tagad ir tikai taadas draudzenes kas uzrodas kad kaut ko vajag un tas nav istas draudzenes. Man neinterese tadas kam tikai uz kadu tusinu aiziet man reali vajag cilveku kas man bus blakaam ari brizos kad man bus slikti nevis tikai iedzert un aiziet padejot. domaaju ka isti draugi tas ir retums,

Cik labi draugi esam mēs paši, tik labus draugus atrodam arī citus. Parasti tā, šis noteikti nav kategorisks apgalvojums un katram cita dzīves pieredze.
Man vienmēr bijuši labi, abu dzimumu draugi. Tā kā man ir brālis un lieliskas attiecības ar tēvu, tad jā, vienmēr viegli saprotos ar vīriešiem draudzības/labu paziņu ziņā. Bet tas nenozīmē, ka neesmu piedzīvojusi īstu sieviešu draudzību, kurai ir savas priekšrocības. Man ir dažas lieliskas draudzenes. Ir arī labākā draudzene, kura ir kā māsa un kurai manas problēmas interesē ne mazāk kā manai ģimenei.
Un vēl, man arī ļoti patīk pavadīt laiku vienatnē, pati esmu sev labākā draudzene :)

Cynthia - pati neesi "grēkojusi" ar negatīvo un aprunāšanu pret citām sievietēm? :)

Paulaa nu es nezinu isti kaa ir ar to teoriju esi labs pret citiem un citi bus labi pret tevim. Vismaz mana pieredze raada ka LV tas siti nestraadaa.Arzemees jaa es atri atrodu kontaktu un runaaju ar cilveekiem, bet LV es paris dienu atpakalj palidzeju vecaaka gaajuma cilvekam piedaavaaju palidzet skersot ielu un vel nodomaaja ka es taisos apzagt....lai gan vnk gribeeju palidzet..bet nu tas taaa...man ir tadas ''draudzenes' kam ir palidzets vienmeer bet kad amn kaut ko vajag laika nav vaia ri citaam jau ir berni utt..un par amni aizmirst. Nu tas ir diezgan skumji, bet tas kaa piemeers, jo es domaaj ka isti draugi ir tie kas vienmer laiku tev atradis un uzklausis....

Paula, Es neesmu no tiem cilvēkiem, kas kādu aprunā aiz muguras vai apsaukā. Bija reiz man draudzene skolas gados, uzmetās par baigo sirdsdraudzeni, bet apzaga manu ģimeni vairāku simtu latu vērtībā. Protams, saņēma pēc tam attiecīgo sodu.
Pēc tam bija vēlviena draudzene, biju akla un neredzēju, ka viņas acīs biju apsmiekls, no cilvēkiem uzzinaju, ka apsaukā mani par neglīteni, zarazu, utt.
Norobežojos no sievietēm. Skolas gados (vienā diskusijā minēju ) tieši meitenes bija tās , kas mani apsaukāja un apcēla. :-|

Johaidī, tieši Latvijā kā reiz cilvēkus ir vieglāk iepazīt, jo nemaskējas zem biezas pieklājīgi-pozitīvas maskas, mēs esam dvēseliskāki, mēs atzīstam gan labās, gan negatīvās puses un attiecības arī no tā sastāv.
Nu nevajag uzbāzties ar palīdzību, ja redzi, ka to negaida. Pārmest vecam cilvēkam attieksmi... nu priekš kam. Veci cilvēki ir bezpalīdzīgāki ja ir slikta veselība, līdz ar to bailīgi. Es to nekad nenosodītu, nezinu kāda pati būšu sirmā vecumā.
Es nezinu...nav jau praktiskā palīdzība vienmēr tā svarīgākā. Ir tiešām jāmāk izrādīt patiesu ieinteresētību citos, nezinu, man tas strādā. Man bieži vien izdodas izvilkt labāko arī no tiem pašiem, ne-ideālajiem cilvēkiem. Vismaz draudzībā, mīlestībā tas jau ir krietni sarežģītāk :D
Nu un vēl laba draudzība manuprāt, sakņojas piedošanā. Ja tu piedod un neturi aizvainojumu ja kādam kādreiz nav laiks, spēka, iespēju tev palīdzēt un atbalstīt. Man arī ir bijis, ka kādā brīdī nav īsti draugu, kuri skries un turēs rociņu man. Bet es cenšos piedot un pienāk brīdis, kad tas "atmaksājas".
Varbūt arī tu esi laba draudzene priekš citiem, es to neapšaubu nevienā brīdī :) Galvenais neizvēlēties trulus cilvēkus draudzībai :D tādus, ar kuriem var tikai uz tusiņiem iet. No tādiem gaidīt kaut kādu augstāka līmeņa kontaktu ir grūti un var sanākt tikai vilšanās. Varbūt esi ar tādiem vīlusies.

Nezinu, meitenes, kur jūs tādus cilvēkus dabūjat iepazīt. Man maz tādi "līp klāt".
Piemēram, ja es dēļ dažām neveiksmēm ar sieviešu dzimumu vai vīriešu dzimumu, norakstītu uzreiz visu dzimumu, tad nāktos tupēt vienai mājās :D

Diezgan sens ieraksts , bet man ir ļoti līdzīga situācija . Man ir daudz paziņu, bet kā draudzene neviena . Vienmēr esmu gribējusi sev vienu draudzeni, kurai es varu uzticēt visu, ar kuru es varu pavadīt katru dienu , bet man tādu nav . Nesaprotu varbūt manī ir kāda vaina, vai vienkārši vēl neesmu sastapusi tos īstos cilvēkus .