gandrīz perfektas attiecības

Tad esi ar viņu kopā un atļauj sev paflirtēt! ;)

jūs varat šo jaunību izbaudīt kopā. ikdienā izmantojiet iespējas, kuras jums ir dotas. kādi ekstrēmi pasākumi, jauni iespaidi.

kā ar draudzenēm tev?

Oj, kā es gribētu būt tavā vietā. Man ir 23, bet es jau būtu ar mieru būt ar gredzenu pirkstā un bebi vēderā. Arī no 16 g.v. neesmu bijusi viena. Bet man nevajag būt vienai. Negribētos ne skrieties, neko. Tā kā - domā gan, ko tu gribi..

es pati esmu sievete, bet teikšu- sievietes ir tomēr stulbas! nu sorry, bet pēc tava apraksta - ko vēl vairāk var vēlēties? mīlošs vīrietis, kurš tev ir gatavs dot visu - tā vismaz izskatās, bet tu gribi brīvību.
Nē, nu droši-izbaudi brīvību, bet pēc tam, tici man, kodīsi pirkstos par to.

Padomā vēlreiz, vai tā iedomātā "brīvība" ir tā vērta, lai zaudētu attiecības??

un tik tiešām - paflirtēt jau var. no tā nekas slikts nenotiks, ja vien to nedarīsi drauga klātbūtnē. :D

man viena tāda pati draudzene. ir precējusies, izdomāja, ka grib brīvību. 2 mēnešus "pabaudīja" brīvību un konkrēti apdir***. labi, ka vīrs tik ļoti mīlēja, ka pieņēma atpakaļ. tagad vairs ne vārda par brīvību.

Man pašlaik ir identiskas pārdomas. Tā ir briesmīga sajūta atteikties no kaut kā tik laba, nezinot kas būs tālāk. Bet arī tā, kā ir tagad, nevar. Domas mainās ik pa sekundi, bet lēmuma nekāda.

Mēs esam abi divi ļoti sabiedriski aktīvi! Bieži ciemojamies, uzņemam ciemiņus. Bet šķiet, ka tas viss vairs nesniedz nekādu prieku.
Ar draudzenēm meitenēm ir diezgan pašvaki, jo visām ir ģimenes, mazi bērniņi un savas rūpes. Protams, ka satiekamies un papļāpājam, bet tas nenotiek ļoti bieži. Un es tak apzinos, ka viņām savas rūpes šobrīd.
Vienmēr ļoti labs kontakts ir bijis ar vīriešiem. Ar puišiem vienmēr ir jautri un tākā esmu spontāna, tad vīrieši ir labākā auditorija, jo viņiem kā zin'\am nevaja stundām pucēties pirms, kur dodas! :D Tomēr vīrietis ir un paliek vīrietis! Beigās pēc kāda laika (parasti jau alkohola iespaidā) es saņemu atzīšanos mīlestībā. Arī puiša draugi tādi paši!

Visu nevar gribēt!

Nepamet savu perfekto dzīvi! Traka esi vai. Ja nu galīgi pietrūkst dzīvē asumiņa, pastaigā pa randiņiem ar citiem, paflirtē. Bet neatsakies no attiecībām

e m i izklaidēties un sajust brīvību var arī kopā esot. :) VIenkārši tu laikam neesi paskatījusies apkārt, ir tik daudz dažādu iespēju. Kā saprotu, nauda nav šķērslis, nu tad aiziet. Atvaļinājumu izbaudiet kā nākas! Ja jau ir tik lieliski kopā, ir visādi veidi, kā to izbaudīt.. Piemēram, tikko biju uz Summersound. Nu vienkārši super! Tur bija tik daudz dažādu aktivitāšu! Un, ja man būtu vīrietis, ko ļoti mīlu, es priecātos par iespēju ar viņu tās visas aktivitātes izbaudīt! Tu vienkārši esi ieslīgusi rutīnā, pameklē dažādus variantus un izbrauciet pie dabas vai tml. :)

Būšu maiga - tu esi stulba! :) Neapvainojies, bet tiešām. Cosmo meitenes zinās, ka man ir visneperfektākās attiecības un visneperfektākais vīrietis. Bet es nekad no tā neatteiktos dēļ tā, lai paskraidītu. Un ja ir tik traki, ka bez tā nevar, tiešā'm var taču pamēģināt flirtu ar citu, da kaut vai nokrāp viņu, pēc tam pati redzēsi un utīsi, ka tā bija kļūda un ka tavējais ir vislabākais

e m i, garantēju,ka nožēlosi to, esi gudrāka, ķer to kaifu citās lietās, izbraucienos, pasākumos, ballītēs...bet laikam jau trūkst attīstība attiecībās, ja uzmācas šādas domas!

Es ieteiktu aizlaist kādā ceļojumā ar draudzenēm uz nedēļu vai divām. Pa to laiku izvēdini galvu, paflirtē ar citiem vīriešiem, izbaudi uzmanību no viņiem. Varbūt pat atļaujies kādu kaislīgu skūpstu ar nepazīstamu jaunekli (ar noteikumu, ka mīļotais to nekad, nekad neuzzinās). Tā būsi izbaudījusi to trakulības mirkli un būs ko atcerēties, kad atkal uznāks kāre pēc brīvības.

Citāts no vienas no manām mīļākajām filmām: "Jaunībā mums liekas, ka būs daudz cilvēku, ar kuriem var izveidoties īpaša saskarsme. Bet vēlāk dzīvē saprotam, ka tie ir bijuši tikai daži cilvēki. Un pat pazaudēt šo īpašo saskarsmi ir viegli pazaudēt".
Domāju, ka tās ir normālas bailes no tā, ka nāksies pavadīt mūžu ar šo cilvēku, jo jūti, ka ir īstais. Tāpat kā ir bail no vecuma, no bērna, no pirmās skolas dienas utt.
Es pat nezinu- varbūt padzīvojat atsevišķi, pailgojaties viens pēc otra?
Zinu, ka man drīz būs līdzīgas pārdomas.

Varbūt mans komentārs Tev nepatiks, bet man tā vien liekas, ka tik ļoti tiek uzsvērts, ka tas ir perfekti, viņš ir perfekts, māja ir perfekta un tā tālāk. Tas, iespējams, ir tas, ko Tu vēlētos just. Tev ar prātu tas liekas perfekti, bet ne ar sirdi.

Nedari muļķības un neskrien prom no attiecībām, tikai tāpēc, lai iztrakotos. Tu pat pašlaik neaptver to, cik tavas attiecības ir dārgas...un cik daudz meiteņu būtu laimīgas, ja būtu tavā vietā. Brīvības baudīšana patiesībā = vientulība, jo visas ballītes reiz beidzās. Saku no savas pieredzes.

Man arī mazliet žēl tā, ka nevaru izbaudīt to jaunību, ka nevaru, kā jau Tu saki, paflirtēt ar smuku tumšmati bez sirdsapziņas pārmetumiem (lai gan neviens nepaliks zaudētājos, ja autoservisā mazliet paflirtēsi :D ). Izjūtu to, ka nu ir tas pēdējais laiks noķert lapsu aiz astes, jo jaunāka jau tiešām nepalieku... Bet šo savu untumu dēļ negrasos pamest savu mīļoto cilvēku!!! Meklēju veidus, kā to jaunību baudīt abiem kopā un ja ne kopā, tad pavadu laiku ar draudzenēm un priecājos par viņu flirtēšanas panākumiem - viņu prieku un emoijas baudu kā savējās.

*Un pat pazaudēt šo īpašo saskarsmi ir viegli.

Nestle , "bet laikam jau trūkst attīstība attiecībās, ja uzmācas šādas domas!". Jā tā ir! tikai nākošais solis būtu kāzas. Tomēr tas tad arī būs nākošais un pēdējais attīstošais solis

Paldies, meitenes! Ļoti uzmundrinoši vārdi par to, ka esmu stulba! :D nopietni, paldies, tas arī, laikam, bija vajadzīgs, kas pieliek pie vietas un liek nolaisties uz Zemes! :)

Es zinu to sajūtu. Tu neesi izskraidījusies. Līdzēt var vai nu izskraidīšanās vai nu attieksmes maiņa, izvērtējot prioritātes.