Pieskatīt bērnu

Varbūt vēl kādai ir kāda doma par šo?

Tas nav tavs berns, un tev vins nav jauztur. Lai dod teriniem naudu, vai neko neperc.

Es auklei pa ķirbi sadotu, ja bez manas ziņas bērnam cepumus un končas pirktu.
Ja gribu, lai aukle pērk saldumus - dotu naudu vai palūgtu, lai čeku iedod. Bet pamatā man saldumi mājās bija. Devu norādījumus auklei, kur atrodas saldumu trauks un teicu, cik daudz mazajam varētu dot.

dzeramo noteikti ejot ārā nem līdzi no majam. No berna majas protams. var ari kadu maiziti panemt lidzi.

Pāris reizes esmu pieskatījusi radu bērnu un vienmēr atstāja algai klāt pāris latus tādām lietām kā saldējums,suliņa utt.

Kā māte izteikšu savu viedokli...
Kāda vazāšanās pa veikaliem/ t/c ar bērnu???
Mājās tik daudz saldumu, cik bērnam drikst. Viss pārējais nolikts nost un vairāk dot dienā nedrīkst!
Kurš pēc tam maksās par zobu labošanu, kuri būs sabojājušies dēļ tā, ka auklei bija garlaicīgi nodarboties ar bērnu un vazāja pa veikaliem pēc saldumiem??

Un bērni raudās ja nedabūs savu un tas ir normāli. Ta ir audzināšana un ir jāmāk paskaidrot (nevajag teikt, ka nevar paskaidrot, jo manam tagad bus 3 gadi un nekādas dīkšanas nav pie veikaliem un visu var izskaidrot)!

Varbūt nemaz nesāc strādāt par aukli, ja neesi gatava tam, ka bērns taisīs histērijas un ja vēlies viņam pirkt saldumu pie katra pieprasijuma?

Tomēr tev ir jābūt autoritātei bērna acīs un viņam ir jākalausa tevi, nevis jādancina pēc savas stabules.

Nekad neesmu strādājusi par auklīti, bet man liekas pašsaprotami - ja Tu pajautātu bērna vecākiem - vai mazais drīkst iet uz veikalu un viņam kaut ko pirkt? Ja jā - tad, lai piešķir kādu latu kabatas naudu! Tas būtu tikai normāli.

Esmu strādājusi par aukli 4ās dažādās ģimenēs, nekad nav bijušas šāda veida problēmas. Tiesa, sobrī mans auklējamais ir pārāk mazs, lai viņam kaut ko pirktu, bet kad auklēju 3gadnieku, šad tad uz veikalu arī aizgājām, bet pirms iešanas veikalā pārrunājām uzvedību veikalā un arī to, ka neko nepirkšu, jo tā nav pieņemts. Gada laikā viena izņēmuma reize bija, kad nopirku viņam saldējumu, bet pirms pirkšanas arī zvanīju mammai un jautāju vai drīkstu pirkt. Es personīgu tādu aukli, kura pirktu našķus manam bērnam katru, noteikti negribētu. auklei ar bērnu ir jādarbojas, jāmāca viņam jaunas lietas, nevis jāstaigā uz veikaliem un jāēd saldumi. Bet tas, protams, mans subjektīvais viedoklis.

+law

Es kādreiz auklēju 2 bērnus, man maksāja 15ls dienā, ja bija viens, tad 10ls! Es ta skatos, ka man bija paveicies :)
Par pirkšanu un audzināšanu piekrītu Līnai. Kādi vēl veikali un kādi vēl cepumi uz ielas? Ja man aukle tā bērnus izlaistu, liktu vēl piemaksāt :D

Es regulāri pieskatu māsas bērnus, divas meitenes- 5g, un puika 3g.
Māsa diemžēl bērnus ir ļoti izlutinājusi, viņas klātbūtnē ar viņiem nav iespējams sarunāties, viņa dara/pērk visu ko viņiem iegribas. Tāda nu ir viņas audzināšana un par to negribu strīdēties.
Bet māsa zina, ka tad kad bērnus pieskatu es, ir kārtība. Es viņus audzinu, un bieži viņiem tas nepatīk. Protams, ka es nevienu nesitu un tamlīdzīgi, vispār nesaprotu tos, kas sit, jo visu var sarunāt ar vārdiem.
Par veikalu un saldumiem, māsa vienmēr pirms pieskatīšanas iedod naudu, pasaka kādus saldumus šoreiz pirkt- zemenes, saldējumu, un pēc pieskatīšanas- iedod algu par darbu, 5-25ls par dienu, lielākā summa ir tad, ja esmu palikusi pa nakti, pamodusies ar viņiem, nolikusi pusdienās gulēt, uztaisīju visās ēdienreizēs kaut ko ēst, sakārtojusi māju, vakarā viņus nomazgājusi un nolikusi gulēt. Grafiks diezgan konkrēts, nekādas atkāpes, kaut gan zinu, ka māsa būtu, piemēram, mazgājusi ilgāk, jo viņi trakojuši vannā, vai likusi gulēt, jo gribas vēl spēlēties vai skatīties TV.
Nekad par savu naudu nepērku, tikai retās reizēs, kad ir kāda lieka kabatā. Protams, viņi ieiet veikalā un grib vēl šokolādes, končas, čipsus, bet es vienkārši saku ka nē. Nekādas raudāšanas un trakošanas arī par laimi nav bijis, bet ja gadītos, es nekad neatkāpjos no nostājas. Pilnīgi noteikti zinu, kā arī savu bērnu audzināšu.
Parasti, kad kāds brauc ciemos viņiem tiek vesti saldumi, mantas, bet es nekad neko nevedu. Viņi man vairs neprasa- ko tu man atvedi? Un viņi vienalga vienmēr priecājas, kad es atbraucu, mīl mani un gaida, bēdājas, kad eju prom. Un es arī viņus mīlu, lutināšana notiek, piemēram, kad aizejam uz tālāku laukumiņu pašūpoties, vai skatāmies jauku bērnu filmu, vai mācāmies dzejoļus vai braucam peldēties. Es viņiem arī stāstu, ka ir bērni, kam tā visa nav, tāpēc neļauju nomest cepumu, ja vairs negribās vai prasīt vēl un vēl jaunas mantas. Māsa bieži strādā un man šķiet ka mantiskā veidā grib nopirkt bērnu mīlestību.

Un lasot jūsu viedokļus, skatos, ka man tieši māsa dusmotos, ka es neaizeju uz veikalu un nenopērku tos cepumus, ko viņi, pa ielu ejot, sagribējuši. :D

Laimes meita, ujjjj, kā es saprotu. Man reiz māsas bērns histērijā bļaudams sāka mammai sūdzēties, ka es brokastīs liku apēst vienu mazu maizīti nevis atļāvu uzreiz skriet uz veikalu pēc saldējuma un šokolādes. Ne ar varu, tādā - nu davaaaaj, vienu mazu maizīti un varēsi iet. Sataisa tādas kucēna acis un šņukstot saka ''man mamma atļāva''. Godīgi - nespēju uz to noskatīties, brr.
Domājams, ka mans bērns zinās mēru, cik un ko drīkst apēst garšīgu, bet, ja nu kas, saldumi un tādas lietas uzreiz ar aukli tiks runātas, tas man liekas viens no galvenajiem, ar ko sākt, jo gribu, lai mans bērns ēd +/- veselīgi nevis saldējums brokastīs, šokolāde pusdienās un čipsi vakariņās.

bernus loti viegli ir nobarot, ja vislaik dod to est, ko vini velas(saldejumi utt).

Līna, ne jau vazāšanās, nevajag pārspīlēt, jau iepriekš teicu,ka bērns var jebkur pajautāt saldējumu utt..