Aborts, klīnika

OldGemini- ne mes censamies kaut 1no100 iedrosinat par lielako beznosacijumu milestibu, kas iespejama saja pasaule!

1000000000 +++++ Libras komentāram. Un kas attiecās uz cita veida piemēriem - paziņa veica abortu, pēc tam izšķīrās ar puisi, pārvācās, sameklēja jaunu darbu, jaunu mīlestību un dzīve sāka iet uz augšu. Man viņa teica, ka, lai ''cik šausmīgi tas arī neizklausītos'' viņa savu izvēli ne dienu nav nožēlojusi, jo bērnu vienkārši nevēlējas, ne no tā vīrieša, ne tajā laikā. Priekš sevis viņa izdarīja pareizu izvēli, tagad ir laimīga ar vīru un gaida bērnu (kuru ļoti vēlas un patiešām gaida). Otrs gadījums gan nav tik rožains, kad mammas paziņa meitenei, kura ir manā vecumā (20 ar kapeikām) bērnībā pēc katra nedarba vai nepaklausības lasīja morāli par to, ka viņa viņu nekad nav vēlējusies, bet tēvs (meitenes tēvs) esot pierunājis un teicis, ka atbalstīs, bet pats drīz pēc dzemdībām esot notinies un tagad visa šī nasta jāvelk viņai vienai, ka meitenei jābūt pateicīgai, jo ja būtu bijusi mātes vara, viņas pasaulē nemaz nebūtu. Tā ka noteikti ne visas nožēlo to, ka veica abortu, savukārt tās, kas neveica, mēdz arī to nožēlot.

Un ja es ka lidzcilveks, iesaistos un IR man dalas, jo sis nedzimusais cilveks ari ir jau pasaule!

Un kas šis ir par murgu? Protams, ka tev nav NEKADAS daļas gar citas sievietes izvēli, paturēt vai nepaturēt bērnu.

Hone- bet ko tev pasaule izdarijusi, meiten :)
Tu pateici, ka autore savu ir pienemusi un punkts, tad kapec vel seit spirinies un centies ielist un komentet manus "murgus" ...
Atslabsti un baudi savu dzivi!

Nenosodu autori!
Mamma mani izaudzināja ar 90 LS lielu algu,tēvs mūs pameta.Tāpēc mani mamma audzināja vienu.Bija reizes,kad nebija,ko ēst.Bet esmu izaugusi un neesmu sliktākā kā citi.Daudzas lietas novērtēju daudz labāk nekā tiem kam ir viss.
Un saku paldies,ka neatkarīgi no apstākļiem,mamma mani laida pasaulē.

Pasaule man neko nav izdarījusi :) Es tikai nevaru izturēt cilvēkus kas šitik atklāti (un absolūti nepamatoti) lien svešu cilvēku dzīvē /kā tu, paziņojot, ka pilnīgi svešas sievietes lēmums par abortu ir tava daļa/ nu tiešām, kā gan tā jebkādā veidā varētu būt tava daļa (tas ir tikai retorisks jautājums uz kuru nav jāatbild, jo šo diskusiju man nav nekādas vēlmes turpināt). Un otrs iemesls, kapēc es šeit ''spirinos'' ir tāds, ka daudzām komentētājām šeit ir tikai vienvirziena domāšana par to, ka aborts vienmēr ir slikti un ka tās sievietes vienmēr ir nelaimīgas par savu izvēli, bet tās, kuras dzemdējušas, vienmēr beigās saprot, cik labi izdarījušas ka kļuvušas par māti. Es ar pilnīgi reāliem piemēriem cenšos parādīt to, ka pasaule nav tik melnbalta, ir ļoti daudz dažādu situāciju, tāpat kā ļoti daudz dažādu faktoru kas ietekmē izvēli.

Hone,izstāsti lūdzu ja jau nevienam nav daļas gar svešas sievietes dzīvi?Tad kāpēc tādā gadījumā vispār viņai vajadzēja te klāstīt savu privāto dzīvi ???

Hone, izvēle ir tajā brīdī - pieļaut seksu neizsargājoties vai nē (izņemot izvarošanu)! izvēli izdarīji - samierinies ar sekām, ja tādas būs. ,,Kas māk sēt, tam jāmāk arī audzēt" :D

Un tad, kad sievietei ir 3-4 bērni, atkal citas moralizētājas pārmet vairošanos kā trusītei un sēdēšanu uz pabalstiem, un "nekā nedarīšanu", kamēr "man, krutajai beibei ir jāražo sūra nauda".

Es jau vienā citā līdzīgā tēmā minēju, ka visām šīm kaislīgajām aborta pretiniecēm derētu apvienoties un uztaisīt vienotu fondu. Tad mierīgi varētu gan sievietes no abortiem atrunāt, gan arī ''izglābtajiem bērniem'' iedalīt ikmēneša izdzīvošanai noteiktu summu.

Domāju, ka ja šeit ienāktu jaunā māmiņa un atsevišķā tēmā sāktu sūdzēties par to, ka nepietiek naudas bērnam un sev, tad dižās moralizētājas apmestu kažoku un sāktu ķērkt virsū, ka jādomā pirms kājas ver plati.

Gribas dzirdēt, ko atbildēsiet.. pieņemsim, ka esmu palikusi viena, stāvoklī, 23 g.v., alga nav cietā un katru mēnesi variē no 200-450 ls, ir jāmaksā par dzīvokli. Ko darīt man? Laimīgi dzemdēt bērniņu no cilvēka, kurš uzskata, ka nav īstais laiks?

Ketrina22 viņai nevajadzēja te nākt un neko tādu klāstīt (piekrītu vienai meitenei, kura šeit komentēja, ka ja diskusija būtu pēc aborta, kā tikt pāri tām sajūtam, utt. tad būtu citādāk, bet šāds jautājums forumā tiešām ir galīgi nevietā). Bet es tiešām domāju, ka tas ir absolūti pašsaprotami, ka tas, ka viņa šeit atnāca un to pateica, nenozīmē, ka kādai no cosmo tagad ir baigā daļa gar viņas bērnu. Katrai šeit ir savs viedoklis, uzskati, ar kuriem mēs dalamies (cita uzstājīgāk, cita mazāk uzstājīgi) bet reāli skatoties, protams, ka patiesībā ne viņas izvēle, ne viņas dzemde nav mūsu darīšana. apelsinu_sirds_pusite par to es tev pilnīgi piekrītu, ka normāli cilvēki dara visu, lai izsargātos, ja nevēlas bērnu, bet nu šeit jau par vēlu par to spriest :D Un nevar jau īsti zināt, kā tur bija - neviena izsargāšanās metode jau nav 100% droša (nu izņemot nenodarboties ar seksu :D )

Kas par karstām diskusijām!

Gribu protams piekrist tam, ka svešā makā jālien nav.

Pašai bija aborts, kopīgs lēmums, neizšķīrāmies, palikām tikai tuvāki, galu galā- izaugām, apprecējāmies, un esam sagaidījuši mazuli. Nekādu pārmetumu.

Katram savs ceļš ejams!
(Un jā-visas kontracepcijas nav 100% efektīvas. Un tās kuras tipa ir (tabletes) atstāj daudz graujošāku iespaidu uz spējām jebkad palikt stāvoklī, nekā viens aborts, diemžēl pagaidām daudzi ar to pelna naudu, un netaisa neauglīgo meiču statistiku pēc 5 gadu hormonu pumpēšanas, bet esmu pārliecināta, ka dažu desmitu gadu laikā to ļoti labi varēs novērot)

Lust For Life ++++

Cukurvāvere darīt to, ko patiešām vēlies TU pati.

Gribat to bērnu tik dikti,tad davaj sarunājat,ka viņa dzemdēs un jūs adoptēsiet.

hone,tieši tā,ar to arī vajag rēķināties,ka būs dažādi,dažādi viedokļi. :)
Kad es vienreiz ieliku savu problēmu šeit,tad likās,ka te visas ir pārgudra un viss viņām dzīvē ir perfekti.
Tāpēc neiesaku ievietot te tādas problēmas.

penny prieks par jūsu veiksmes stāstu (te gan noteikti daudzas mani vismaz domās nozākās par to, ka to atļaujos saukt par ''veiksmes'' stāstu). Prieks dzirdēt, ka esat izdarījuši tajā laikā pareizo izvēli priekš jums, ka esat to pārdzīvojuši kopīgiem spēkiem un nu jau paši arī audzināt mazuli, neskatoties atpakaļ pagātnē un bez pārmetumiem :)

Hone, paldies, arī visi mūsu draugi domā, ka mums tāds "fairytale" variants, bet tā jau dzīvē mēdz notikt.
Tagad pateicos savām laimīgajām zvaigznēm, ka izdarījām toreiz pareizu lēmumu un nolēmām tomēr izaugt pirms audzināt kādu citu.
Ja mīlestība ir pietiekami stipra, tad nekādi aborti tur nebūs šķērslis. Un arī mazie pieteiksies tad kad tiem jāpiesakās ;)

Nu bet ja cilvēks ir tik pieaudzis, lai mīlētos (kaut vai ar 2 prezervatīviem, ja nepieciešams), viņam IR jāspēj uzņmties ATBILDĪBA - aborts nav iekļaujams ailītē ,,atbildība", jo tā ir realitātes iznīcināšana.

Es saprotu, ka ir grūti saprast, kā var neuzņeties atbildību utt. Bet ir jāsaprot arī tas, ka ir dažādi cilvēki pasaulē.
Jo šobrīd jūs metaties cīņā pret abortu, bet daudz vairāk jūsu spars iederētos visos krīzes centros, jauno māmiņu centros utt., kur reāli nonāk sievietes un bērni, kuriem vajadzīga palīdzība.
Savādāk, es uzskatu, ka tā ir tukša salmu kulšana.
Padomājiet taču - kura mainītu viedokli ieklausoties anonīmos cilvēkos, kuri nezina, ne apstākļus, ne situāciju? Vai tomēr tas notiktu, ja atbalstu sniegtu ģimene un citi tuvie?
Ja tiešām jums tā rūp bērni, uz priekšu! Ir daudz māmiņu, kurām noderētu atbalsts.

Neizlasīju kārtīgi visus Jūsu komentārus, bet paldies tām, kas mani saprot un atbalsta.
Es pati vienmēr esmu bijusi pret abortiem un domāju, ka 100% to nekad nedarīšu, bet tā ir sanācis.
Man tiešām šobrīd ir situācija, kad es nevaru atļauties uzturēt bērnu. Neviena no Jums nav manā situācijā un neviena mani nesapratīs. Es tikai palūdzu, lai kāda padalās ar to, kur to ir veikušas un viss!
Liels paldies tām meitenēm, kas man atrakstīja vēstules!