Vai mēs esam brīvi?

Vieniigais laiks, kad bijaam briivi, bija akmens laikmets. Veelaak visas civilizaacijas, impeerijas un religijas saaka nodarboties ar vienkaarshaas ljauzju masas praatu skaloshanu.

Neesam, jo sabiedrības likumi un ētiskas normas uzspiež mums savu

Bet tā arī ir tā (vismaz manuprāt) pareizā atbilde, ko tu jau sākotnēji noraidīji:

a ļa esam tik brīvi cik brīvs ir mūsu prāts

Cilvēks var skatīties TV, ar atplēstu muti sekot līdzi reklāmām, ziņām un seriāliem, kas visi ietekmē domāšanu, iespējams, uz kādam vajadzīgo virzienu. Cilvēks var strādāt pakļautībā un dzīvot sabiedrības izveidotā rāmītī. Tikpat labi cilvēks var aizbraukt prom pasaules ceļojumā un justies brīvi, jo viņš nesekos līdzi vietējiem jaunumiem, viņu nesaistīs tik ļoti kaut kādas nodokļu izmaiņas vai algas, vai tamlīdzīgi. Un tā notiek arī dzīvē, man stāstīja par cilvēku, kurš kādu brīdi izvēlējās sev šādu dzīvesveidu.

Protams, ka lielā mērā mūs visus kaut kas ietekmē, jo pie pilnīgas brīvības taču būtu anarhija. Tāpat, protams, mums ir ietekme uz mūsu valsts situāciju, jo mums ir demokrātija. Taču katrs savu personisko brīvību (ja uz to skatās šaurākā nozīmē) veido pats sev.

Tāpat, protams, mums ir ietekme uz mūsu valsts situāciju, jo mums ir demokrātija. Taču katrs savu personisko brīvību (ja uz to skatās šaurākā nozīmē) veido pats sev.

Es vairs vārds vārdā nenocitešu personu, kurš to sacīja, bet doma tā tāda- jo lielāka tautas masa ir zem vienas demokrātiskas pārvaldes, jo mazāk kas tajā paliek no demokrātijas. Tieši to pašu tikai citiem vārdiem prof. Tumans savās lejkcijās par seno Romu stāsta, ka mūsdienu demokrātija vairs nav īsta demokrātija kā senajā Romā kur tās pilsoņi atnāca uz sapulci un savu viedokli izteica ar balsi. Mums dod tikai iespēju ievilkt krustiņu lodziņā.

Ir jau dažādi demokrātijas veidi.

Es vairs vārds vārdā nenocitešu personu, kurš to sacīja, bet doma tā tāda- jo lielāka tautas masa ir zem vienas demokrātiskas pārvaldes, jo mazāk kas tajā paliek no demokrātijas. Tieši to pašu tikai citiem vārdiem prof. Tumans savās lejkcijās par seno Romu stāsta, ka mūsdienu demokrātija vairs nav īsta demokrātija kā senajā Romā kur tās pilsoņi atnāca uz sapulci un savu viedokli izteica ar balsi. Mums dod tikai iespēju ievilkt krustiņu lodziņā.

Man ir cita formula - jo lielāki ir nodokļi, jo mazāk - brīvības. Patiesībā, lai cik paradoksāli tas nebūtu, bet mūsdienās cilvēki, maksājot nodokļus, paši finansē savas brīvības ierobežošanu. Esmu gatavs pats uzturēt savus vecākus, apmaksāt savu bērnu izglītību un piedalīties ar sevis nopelnīto infrastruktūras uzturēšanā un izbūvē, bet esiet tik laipni un atbrīvojiet mani no visiem pienākumiem uzturēt pieaugušus un darbaspējīgus liekēžus, no kuriem nevienam nav nekāda labuma! Tad un tikai tad es teikšu, ka man ir radusies iespēja būt patiešām brīvam.

Melns, es atbalstu libertārismu (pašu valsts aparāta minimumu, būtībā līdzīgi tam, ko tu uzskaitīji), taču apzinos, ka tas vēl ilgi nevarēs pastāvēt, ja kaut kad vispār sabiedrība būs tam gatava. Esmu pārliecināta par savu atbildības sajūtu un plānošanas spējām, bet diemžēl man nav ticības, ka uz to būtu spējīgs vairākums līdzcilvēku. Daudzi taču joprojām nespēj pieņemt, ka sociālisms te vairs nepastāv un neviens negarantēs darbu utt. Tāpēc tas ir tāds utopisks sapnis.

Esmu gatavs pats uzturēt savus vecākus, apmaksāt savu bērnu izglītību un piedalīties ar sevis nopelnīto infrastruktūras uzturēšanā un izbūvē, bet esiet tik laipni un atbrīvojiet mani no visiem pienākumiem uzturēt pieaugušus un darbaspējīgus liekēžus, no kuriem nevienam nav nekāda labuma!

aaaaamen!!! Latvijaa tas veel nav tik izteikti, jo nav to pabalstu tik daudz, bet rietumeiropaa - oi oi. Mees jau reekinaajaam, ka ja cilveeks Francijaa pelna nu ap 1300 eiro (mazliet virs minimaalaas, bet pietiekami, lai dziivotu un uzdziivotu), tad peec visaam nodoklu nomaksaam, vinjs vienalga pelna mazaak, nekaa kaads slinkis dziivojot tikai uz pabalstiem. Bet sii jau ir mana saapiigaa teema un vispaar jau mazliet bezteema :D

bet nu nav cilveeki briivi vairs, nav, arii tie lielie piemineetie celjotaaji. Pilniigi piekriitu Kristas viedoklim.

un

mūsdienu demokrātija vairs nav īsta demokrātija kā senajā Romā kur tās pilsoņi atnāca uz sapulci un savu viedokli izteica ar balsi

Jaa tikai romaa to vareeja dariit TIKAI viirieshi, tikai romiesi un tikai tie, kam paari 30 gadiem (varu kluudiities vecumaa, vairs iisti neatceros)

Ja cilvēks ir ar mugurkaulu, spēj uzņemties atbildību un ir garīgi stiprs - viņš ir brīvs.
Ja salīdzina ar PSRS laikiem, tad tagad ir brīvība.
Mārketings ietekmē lielāko daļu cilvēku - tērēt un tērēt vairāk, tas arī ietekmē cilvēka psiholoģiju - ja nevaru tērēt un atļauties pietiekami daudz- es neesmu brīvs. Tāpēc daudzi cilvēki nav apmierināti ar savu dzīvi.
Jāprot dzīvi skatīt no citām vētībām (ne materiālām) - tad arī var baudīt brīvību.

Melns, es atbalstu libertārismu (pašu valsts aparāta minimumu, būtībā līdzīgi tam, ko tu uzskaitīji), taču apzinos, ka tas vēl ilgi nevarēs pastāvēt, ja kaut kad vispār sabiedrība būs tam gatava. Esmu pārliecināta par savu atbildības sajūtu un plānošanas spējām, bet diemžēl man nav ticības, ka uz to būtu spējīgs vairākums līdzcilvēku. Daudzi taču joprojām nespēj pieņemt, ka sociālisms te vairs nepastāv un neviens negarantēs darbu utt. Tāpēc tas ir tāds utopisks sapnis.

Varbūt arī utopiski, bet pāreju no attīstītā sociālisma uz mežonīgo kapitālismu taču (protams, - ne visi) pārdzīvojām. Kaut kā pielāgojāmies, un es jau nesaku, ka tam būtu jānotiek vienā dienā. Palēnām un pakāpeniski, lai cilvēki spēj tikt līdzi.

Ja cilvēks ir ar mugurkaulu, spēj uzņemties atbildību un ir garīgi stiprs - viņš ir brīvs.
Ja salīdzina ar PSRS laikiem, tad tagad ir brīvība.
Mārketings ietekmē lielāko daļu cilvēku - tērēt un tērēt vairāk, tas arī ietekmē cilvēka psiholoģiju - ja nevaru tērēt un atļauties pietiekami daudz- es neesmu brīvs. Tāpēc daudzi cilvēki nav apmierināti ar savu dzīvi.
Jāprot dzīvi skatīt no citām vētībām (ne materiālām) - tad arī var baudīt brīvību.

Es izbaudu savu brīvību, kad vietējā pašvaldība man uzliek naudassodu par to, ka manā zemesgabalā zāle ir garāka par 20 cm! Kāda suņa viņiem gar to daļa, cik gara zāle ir manā privātīpašumā, ja tas ir iežogots?
Es izbaudu savu brīvību, kad no mani obligātā kārtā tiek nokāsti nesamērīgi nodokļi, par kuriem tiek finansētas būves, par kuru celšanu vai necelšanu manu viedokli neviens neprasa un nevienu tas arī neinteresē (es nepriekrītu Zelta tiltu, gaismas piļu un citu murgu realizēšanai par manu naudu). Tas pats attiecas uz LV līdzdalību visādās stul*ās misijās - Irāka, Afganistāna un Mali.
Es izbaudu savu brīvību, kad man atsaka iespēju savu dzīvokli atslēgt no "Rīgas siltuma" monopoltarifiem. Man ir jābūt izvēles iespējai, kuras nav.
Ir neskaitāmi gadījumi, kad es līdzīgā veidā izbaudu savu brīvību.

Bez visa tā, ko jau minējāt, lielā brīvība beidzās līdz ar naudas beigām.

Mani arii kaitina loti daudzas lietas manaa pusee.Es maksaaju mediciinas apdrosinasanu par kaadu cilveeku,kurs to nevar samaksaat un iet pie aarsta par briivu.Es varu samaksaat,bet pie aarstiem neeju!
Man reizeem liekas,ka buut Amerikaa nabagam ir izdeviigaak ,kaaa buut situeetam cilveekam!Vislabaak buut ziidam-tiem vispaar iet loti labi-visaadi pabalsti utt!Es pat nezinu ,kaa vini to visu maak tik labi noorganizeet-dziivot uz citu cilveeku reekina!

Es izbaudu savu brīvību, kad vietējā pašvaldība man uzliek naudassodu par to, ka manā zemesgabalā zāle ir garāka par 20 cm! Kāda suņa viņiem gar to daļa, cik gara zāle ir manā privātīpašumā, ja tas ir iežogots? u.t.t

Ir cilvēki kam visu laiku vienmēr kat kas ir slikti... Valdība, pašvaldība - un tā tālāk vienā dziesmā

Ir cilvēki kuri kuri tanī pašā situācijā tiek ar visu galā bez čikstēšanas un sūdzēšanās.
Tas parāda cilvēka brīvību.

Ir cilvēki kam visu laiku vienmēr kat kas ir slikti... Valdība, pašvaldība - un tā tālāk vienā dziesmā

Ir cilvēki kuri kuri tanī pašā situācijā tiek ar visu galā bez čikstēšanas un sūdzēšanās.
Tas parāda cilvēka brīvību.

Ir cilvēki, kurus uzskata par lopiem un kā pret tādiem arī attiecas. Ir cilvēki, kuri ar tādu statusu samierinās, pielāgojas un pierod, "nečīkst un nesūdzas" un vēl ir lepni ar to. Ir radīta sistēma, kurā katrs titulēts liekēdis jebkad, kad vien ienāk prātā, var nākt un no tāda "lopa" (pēc analoģijas ar krievu vārdu "быдло") paņemt visu, ko vien vēlas un kā vien trūkst, iestāstot tādam, ka tieši tā arī ir īstā brīvība, demokrātija, tiesiskums un vēl daudzkas (... nebeidzama rinda visādu skaistu nosaukumu - speciāli - vientiešiem ...) :-). No šīs operas arī ir stāsts par zāles garumu manā īpašumā - vienkārši pagasta liekēžiem likās, ka naudas tā kā par maz, tāpēc bija jāatrod kāds pants, saskaņā ar kuru piespiest Melnu padalīties ar sava darba augļiem.
P.s. Čērčils esot teicis, ka demokrātija esot ļoooti slikta, bet nekas labāks neesot izdomāts :-D. Esmu pārliecināts, ka faraons saviem vergiem klārēja apmēram to pašu :-).

Ir cilvēki, kurus uzskata par lopiem un kā pret tādiem arī attiecas. Ir cilvēki, kuri ar tādu statusu samierinās, pielāgojas un pierod, "nečīkst un nesūdzas" un vēl ir lepni ar to. Ir radīta sistēma, kurā katrs titulēts .........

Var jau mocīties ar filozofijām, aforismiem, demokrārijas jēgām...
Nevajag tik ļoti skiet līdz mārketinga trikiem un sabiedrības uzskatiem. Ja cilvēks prot dzīvot pēc saviem uzskatiem, justies brīvs, neviena nepiespiests un baudīt dzīvi, tad tā ir lielākā brīvība.

Ja skatās uz citiem, salīdzina, vērtē, skrien pakaļ reklāmām, tad brīvības nebūs nekad. Vienmēr var atrast kaut ko sliktu valdībā, demokrātijā, likumos, nodokļos u.t.t
Tad arī cilvēks nevis dzīvo, bet meklē visā sliktumu, nemaz neredzot ka viss labais ir tepat.

Var jau mocīties ar filozofijām, aforismiem, demokrārijas jēgām...
Nevajag tik ļoti skiet līdz mārketinga trikiem un sabiedrības uzskatiem. Ja cilvēks prot dzīvot pēc saviem uzskatiem, justies brīvs, neviena nepiespiests un baudīt dzīvi, tad tā ir lielākā brīvība.

Ja skatās uz citiem, salīdzina, vērtē, skrien pakaļ reklāmām, tad brīvības nebūs nekad. Vienmēr var atrast kaut ko sliktu valdībā, demokrātijā, likumos, nodokļos u.t.t
Tad arī cilvēks nevis dzīvo, bet meklē visā sliktumu, nemaz neredzot ka viss labais ir tepat.

Nu, un kas tad traucēja "dzīvot pēc saviem uzskatiem, justies brīvs, neviena nepiespiests un baudīt dzīvi" un ne- "skatās uz citiem, salīdzina, vērtē, skrien pakaļ reklāmām" Tevis pieminētajos PSRS laikos? Iznāk, ka arī tad varēji justies brīvs, ja vien pats to gribēji. Nevajadzēja meklēt "kaut ko sliktu" PSKP, padomju valdības darbībā un pastāvošās iekārtas likumos. Tā taču esot lielākā brīvība, vai ne?

Nu, un kas tad traucēja "dzīvot pēc saviem uzskatiem, justies brīvs, neviena nepiespiests un baudīt dzīvi" un ne- "skatās uz citiem, salīdzina, vērtē, skrien pakaļ reklāmām" Tevis pieminētajos PSRS laikos? Iznāk, ka arī tad varēji justies brīvs, ja vien pats to gribēji. Nevajadzēja meklēt "kaut ko sliktu" PSKP, padomju valdības darbībā un pastāvošās iekārtas likumos. Tā taču esot lielākā brīvība, vai ne?

Arī PSRS laikos varēja justies brīvs. Bija arī tādi cilvēki, lai gan tas bija daudz grūtāk. Tad bija jāatsakās no karjerām, labām darba vietām, saviem uzskatiem un citiem materiāliem labumiem. Liealākā daļa to nevarēja.
Arī tad daudzi čīkstēja un vaidēja par visu. Sabiedrība jau īpaši nemainās.

Man ir cita formula - jo lielāki ir nodokļi, jo mazāk - brīvības. Patiesībā, lai cik paradoksāli tas nebūtu, bet mūsdienās cilvēki, maksājot nodokļus, paši finansē savas brīvības ierobežošanu.

+++++
No mūsu pīrāga nodokļos aiziet vairāk kā puse no kā mēs pat nesaņemam pretī kvalitatīvu pakalpojumu- normālas pensijas, dzīvotspējīgu medicīnu, VUGD, policiju un labu izglītību ( vidusskolas izgl. tāpat nav nekas, ir vajadzīga augstskola par ko tāpat maksajam un pārmaksajam paši), bet pat gada beigās tiek pieņemts budžets ar mīnusiem. Kur tā nauda paliek jums nerodas jautājums, ja reiz maksajam tik daudz, bet valsts sektorā strādajošajiem algas tik mazas?
Lai no liekiem nodokļiem atkratītos ir jāsāk valstij izdot sava bezprocentu nauda, bet kamēr tautā neparādīsies skaidrība par to no kurienes un kā nāk nauda un kur tā aiziet, nekas nemainīsies. Mums vairāk patīk bļaut par vēža simptomiem nekā par paša vēža likvidēšanu. Es Einšteina priekšā noņemu cepuri kad viņš teica, ka visums un cilvēka stulbums ir neizmērojami un par pirmo mazliet šauboties.

Dionysus pozīcija. :D
Don't you dare question things mazer faker.