Palasīju komentārus un mīļais dievs,uz ko šī pasaule iet!
Esmu tāda pati kā tā "drausmīgi kaitinošā" draudzene. Mani neviens neaudzināja pagrabā aiz atslēgas un neliedza iespēju tusēt ar draugiem - pati jau ļoti laicīgi sapratu,ka mani tas tik ļoti nesaista,lai vazātos apkārt pa naktīm un RISKĒTU AR SAVU DROŠĪBU (tas pats attiecas arī uz pāriešanu ielai pie zaļās gaismas).
Mani,personīgi,audzināja diezgan brīvi - nebija konkrēta laika,cikos jābūt mājās,biju izpelnījusies mātes uzticību,tāpēc man mierīgi atļāva apmeklēt ballītes,u.tml.,bet tā kā man bija (un vēljoprojām ir) kaut kādas vērtības,morāles principi un pašai sava galva,tad priekš kam man pa naktīm vazāties apkārt? Dzert un pīpēt? Vai tāpēc,ka "stilīgi"? Vai lai iederētos barā? Nu WTF. Es tieši lepojos,ka pietiek prāta to nedarīt.
Protams,ir gadījumi,kad būt "pareizai" ir diezgan apgrūtinoši,bet lielākoties tādēļ,ka visapkārt tādi jaunieši kā Evelīna,kas nemitīgi pārmet un kritizē,"nu kā var būt tik pareizs,nedod dievs mazgāt rokas atnākot mājās" (WTF?),vai arī tādi,kas skubina pamēģināt visādas cigaretes,alkoholu,sazin ko vēl, u.t.t.
Atvainojiet,ka tik gari,bet tiešām bija, ko teikt. :)