Vai alkoholisms var iedzimt??

Pāris draugiem vecāki ir alkoholiķi un viņi iedalās 2 grupās. Vieni vispār nedzer, jo negrib pat redzēt un piedzīvot to, kas notiek ar viņu vecākiem. Otri dzer un viņiem viss vienalga.

kads ir iemesls tavam bailem, ka vini varetu darit tapat? vini jau dzer biezi vai ka?

domaju, ka nevar iedzimt, ja pareizi audzina. domaju, ka to jau var redzet tina gados-ir vai nav ta tieksme panesties tam visam lidz. ja ir, tad uzskatu, ka uz visiem tusiniem jalaiz mazak.

Alkoholisms gluži nē, bet ir iespējams lielāks risks par tādu kļūt. Tā vismaz vairākkārt esmu dzirdējusi.

Alkoholiķu bērniem ir lielāka iespējamība kļūt par alkoholiķiem, vairāk tāda nosliece var veidoties kā tiem, kas nav dzimuši un auguši alkoholiķu ģimenēs.

Taču vairums atkarīgs no tā kāds cilvēka raksturs un mērķis dzīvē, nevis iedzimtība vai kas, man un arī manam draugam tad arī būtu jābūt par alkoholiķiem, jo tēvi tādi, taču tas tieši mūs atturējis no tā, ka visu laiku priekšā ir bijis negatīvs piemērs.

Piekrītu Librai, kādu laiku atpakaļ lasīju tieši par, šo tematu.

Man pieredze tada pati,kaa pirmajaa komwntaa- vai nu galiigi nedzer, vai dzer tpt.

kads ir iemesls tavam bailem, ka vini varetu darit tapat? vini jau dzer biezi vai ka?

Vēl jau viņiem nav tāds vecums - vienam 15 gadi, otram mazliet mazāk - 13 gadi.
Skatoties apkārt, kāda ir mūsdienu jaunatne, cik daudzi jau nodzērušies, nopīpējušies savos padsmit gados... un jābūt ļoti stipram gribasspēkam, lai izturētu trako tīņu vecumu, būt ar savu viedokli, nepadoties "bara instinktam".

Ok, es neesmu PRET trako jaunības maksimālismu un tādām lietām ( normas robežās), jo pati arī tajā vecumā mēdzu pārkāpt šādas tādas robežas, un, kā zināms, aizliegt tīnim kaut ko ir oj-oj,
bet fakts, ka viņu ģimenē alkoholisms ir jau 2.paaudzē, ļoti baidos, ka tas viss aizies pārāk tālu... protams, viņu mamma arī uztraucas un dara visu, lai to nepieļautu, bet vai tam maz stāties pretī??

tieši alkoholisms nē, bet nosliece uz atkarībām un depresiju, noteikti. mana dzimta labs paraugs. 2 paaudzes bija pa alkoholiķim, kuri nodzērās līdz nāvei. manā paaudzē nav, bet ir citas problēmas :) tādēļ es ticu, ka tādas problēmas pārmantojas.

Man šķiet, ka alkoholiķu ģimenē bērni nākotnē kļūst par alkoholiķiem ne jau gēnu dēļ, bet audzināšanas dēļ. Visdrīzāk ar viņiem neviens nav strādājis un darbojies mājās, skolā ar sliktāk gājis, jo ģimenē problēmas. Līdz ar to viņi normālu dzīvi neredz un par normu uzskata regulāru dzeršanu.
Pašai puse ģimenes pļāguro, bet ne es ne māsa vismaz pagaidām neizrādam kaut kādu īpašu tieksmi pēc alkohola (vecāki sāka izteikti lietoes, kad abas jau bijām pusaudžu vecumā un pašas mācējām spriest par labo un slikto). Lai gan mani laikam var pieskaitīt pie tās grupas, kas krīt otrā galējībā un praktiski nedzer (neskaitot kādu 1 vīna glāzi vai pāris vieglos kokteilīšus tusiņu laikā, kas ir reizi 3 mēnešos).

Nu taa tachu ir tumsoniiba!!! Protams,ka alkoholisms NEVAR iedzimt viena vienkaarsha iemesla deelj - NEEKSISTEE ALKOHOLIKU GEENU!
Tachu lielu lomu speelee vide - ja, teiksim, beernam nav iespeejams izrauties no taas degradeejoshaas vides, tad ir liela varbuutiiba,ka beerns/i sekos vecaaku peedaas.
Redzeeju vienu raidiijumu par adopteeto meiteni no Krievijas uz Iriju. Izauga gudra un skaista. Raidiijumaa vinai jautaaja, vai grib satikt savu iisto maati. Shii bija atturiiga. Tad beigaas paraadiija iisto maati -galiigo alkoholiki, kura dziivo dziljos Krievijas laukos! Ja pienemt,ka alkoholisms ir mantojams,tad meitenei vajadzeeja kluut par alkoholiki kaa vinjas maatei,bet pateicoties normaalai videi izauga par normaalu cilveeku!

Agri vai vēlu daudzi var sākt dzert/nodzerties, ja kas dzīvē noiet greizi un citu ceļu neredz, un tad neko nepadarīsi + ja vēl ģimenē ir dzērāji, tad ir ļoti liela iespējamība, ka dzers, diemžēl...

viņi iedalās 2 grupās. Vieni vispār nedzer, jo negrib pat redzēt un piedzīvot to, kas notiek ar viņu vecākiem. Otri dzer un viņiem viss vienalga.

Tā tas ir. Ne tik daudz iedzimts, kā vienkārši tiek ņemts piemērs - citi redzot to pretīgo situāciju, nodzertos ģīmjus, nevēlas sev tādu dzīvi, un nelieto ne kripatiņu grādīgo.
Otri ir tie, kas aug tādā sabiedrībā, un padodas tai ņemot par piemēru, kā dzīvot, līdz ar to nodzerās, jo redz tā tad ir pareizi, ja mamma/tētis/whatever tā dara.

Tas pats attiecas arī uz zakšanu, smēķēšanu, mazgāšanās manierēm, kultūru utt- vairāk vai mazāk, tādi kādi mēs esam, mūs veido sabiedrība mums apkārt.

Žēl to bērniņu, kas jau piedzimst ar prommilēm, vai sanarkoti.

tieši alkoholisms nē, bet nosliece uz atkarībām un depresiju, noteikti.

es ar tā domāju. ja bērnībā tas tiek redzēts un piedzīvots, tad tas var iesēsties atmiņā ka piemērs dzīvei.

Zinu gadījumu, kad 2 brāļi uzaug alkoholiķu ģimenē. Viens ģimenes dēļ jūt riebumu pret alkoholu un nekad nav dzēris, otrs dzer un daudz. Viss atkarīgs no paša cilvēka.

es domāju, vai nu ir vai nav kliķšķis uz dziriņu..

Tā bieži notiek. Bet es piekrītu larina, tā drīzāk ir audzināšana.
Tīņu gados pamanīju, ka vienaudži, kam ģimenes locekļi labprāt iedzer, paši uz to ir kārāki. Dažreiz ir tieši otrādi. Bet tie, kuru ģimene ir nedzērāji, varbūt pāris glāzītes arī iedzers, bet interese par to būs minimāla vai nebūs vispār. Vēlāk jau tas var aiziet vai neaiziet līdz alkoholismam.
Bet teikt, ka tā ir iedzimtība, manuprāt, bieži vien ir atbildības novelšana novelšana no sevis.

Paldies par viedokļiem.
Tad jau viss tas varbūt neizvērtīsies tik traki!!

Neuzskatu, ka alkohola nelietošana ir otra galējība.
Taču es piederu pie tiem, kas nelieto, bet, manuprāt, tas nav tāpēc, ka māte lieto alkoholu. Varbūt zemapziņā. Bet vairāk tāpēc, ka mans organisms nespēj panest alkoholu.
Tas pats ir ar pīpēšanu, māte to darīja daudz un bieži, nācās elpot dūmus, manuprāt, arī tad, kad biju tikai vēderā, un arī pret to man ir izteikts riebums.

Iedzimtība alkoholismu veicina.. tā kā iesaku krustdēlam un viņa brālim būs piesardzīgiem.
Par alkoholiķi arī nekļūst vienā dienā.. viss jau sākas ar nevainīgām iedzeršanas ballītēm..

Es domāju,ka tas ir kādi 5% un pārējais ir paša izvēle,paļaušanās uz dzeršanu.Jā man tēvs dzer un vectēvs arī dzēra.Bet vai tam būtu tik liela skritība,domāju,ka nē.