... tā nemaz nav tā dzīve, ko vēlies :)
Vienmēr esmu bijusi mērķtiecīga karjeriste, teicamniece, iestājos augstskolā vispirms bakalaurs, tad maģistrs. Jau kopš pirmā kursa apzināti esmu veidojusi savu karjeru mārketingā, sākumā kā asistente, nu jau esmu vadītāja. Ja tādā tempā turpināšu, drīz būtu arī mārketinga direktore utt.
Un tad tu tā sāc domāt... ka tev īstenībā tas viss ir vienaldzīgs un nesniedz nekādu gandarījumu. Ka tev riebjas biroja darbs, staigāt kostīmiņos, lasīt tos e-pastu kalnus, zvanīties, skriet uz tikšanām, un sapulces, sapulces, sapulces... Tā lielā atbildības nasta, ārvalstu projekti, klienti, mūžīgās stresa situācijas.
Ka varētu vienu dienu pamosties un nebūtu uz to visu jāiet. Tā vietā vietējā bodītē varētu cept pīrādziņus vai puķu bodē ziedus kārtot un pārdot. Nu tā... pa vienkāršo, bez lieka stresa un milzu atbildības. Vai vispār būt mājsaimniece, kurai beidzot ir laiks veļu ar rokām izmazgāt un pagatavot 3 ēdienu vakariņas vīram.
Vai tiešām esmu izvēlējusies nepareizo dzīves ceļu? Vai jums ar ir tādas pārdomas? Vai jūs mainītu prestižu amatu un labu algu pret kaut ko vienkāršāku un harmoniskāku?
449
