Liels kauns!

Biju ciemos pie mīļākā. Sadzēros daudz šampanieša, palika slikti, nepaspēju aizskriet līdz tualetei, rezultātā pievēmu mīļākajam gultu, man bija tāds kauns, ka pēc tā atgadījuma, alkoholu nelietoju vispār! :D

Undersun, āāāk žēliņ, tik labs! :D Abi divi :D Peace! :D

Atceroties vidusskolas gadus es baigo teātri izspēlēju. Iepazinos ar kaut kādu kruto snowbordistu, kurš tad likās nu tīīīk kruts un tik smuks! :D Vienmēr baigi stāstīju, ka man arī patīk snowot un bieži braucu, kaut uz kalna nebija bijusi ne reizi. Tad nu vienu rītu šis man zvana - čau ko dari? Kādi plāni utt? Es baigi priecīga, nu tik būs randiņš. Teica, ka tulīt piebrauks - pārsteigums - braucam uz kalnu! :D Visu ceļu domāju ko darīt. Visu laiku man prasa, ko es tik klusa, a man galvā jau meksikāņu seriālu scenāriji plosas. Neko daudz neizdomāju - kāpjot no mašīnas izlikos, ka paklūpu un baigi sāp kāja tagad. Tiesa, viņš laikam saprata, jo visu atpakaļ ceļu ar mani nerunāja un nekad vairs nezvanīja. :D

Es laikam visu nakti varētu rakstīt :D

Man ar esošo draugu nekad nebija bijis randiņš, tā nu sanāca, ka sākām dzīvot kopā uzreiz.
Nedzīvojām Latvijā'. Tā nu pēc pusgada izdomājām braukt uz kino uz blakus pilsētu, tā pa smuko - kino, pastaiga pa pilsētu, vakariņas restorānā.
Aizbraucām jau no rīta puses, un jau pa ceļam sakasījāmies. Norunājām tā nevar - davai kaut ko spriedzes noņemošu, paņēmām uz kino līdzi visīti, ar ko iesildīties. Galu galā bišķīt par ātru izdzērām laikam, jo ēdām burger kingā :D Atbraucot uz savu pilsētu, kurā visi jau mūs pazīst gājām pa ielu un pilnā balsī dziedājām - Ar mani atkal runā kaijas. :D bija tikai gaiša vasaras pēcpusdiena :D Tad izdomājām pamīcīties pļaviņā. Izrādās, ka tur bija svaigi pļauts mauriņš :D Aizgājām galīgi nekādi mājās, lieki piebilst, ka nedzīvojām vieni, draugiem bija ciemiņi, un mēs agrā vakara sākumā jau ievēlāmies alkohola reibumā, novārtījušies pa zāli :D Es iegāju dušā un tur nokritu reizes 6, un visi to dzirdēja. :D Nākošā rītā skatījos uz saviem zilumiem un drēbju čupu ar zāli un domāju - foršs randiņš.

Kauns bija pēc tam, ka visi darbā to zināja. :D

Need more!

Sen, sen atpakaļ ar draugiem gājām apskatīt jauno pilsētu, kad tikko aizbraucu prom no Latvijas. Pa nakti staigājām pa kaut kādu parku un visi sāka runā, ka varētu nopeldēties. Man uzreiz ideja - bet redz kur tepat dīķis - ejam. Nedaudz bija bail, jo sveša vieta, vai maz tā var. Kas es mīkstā? Ar visām drēbēm - jaunajiem zābaciņiem, gaišo žaketīti iemetos. Un tad sajutu to smaku.. Ak jel. Tas bija dīķis pie parka mini zoo, kur dzīvoja kaziņas, pīlītes un visādi zvēri, kuri reāli tajā dīķī.. Nu jūs sapratāt. Man pēc tam viss dzīvoklis oda pēc dīķa un jaunās. drēbes ceļoja uz mistkasti. :D

Bērnudārzā uz lieldienām bija jānes olas, tad nu notika visas sišanās, ripināšanas utt. Bet es KATRU GADU pamanījos viņas nomest līdzko mamma pie grupiņas durvīm iedeva tās :D :D

Kad man bija ~5-6 gadi, biju krustmātes veikalā. Tur ienāca kāda ļoti korpulenta dāma un es pa visu veikalu skaļi vīlusies pajautāju, kāpēc tā tante ir tik resna :D /tad man gan īsti kauns nebija/

6.klasē, kad man tikko bija sākušās mr, gadījās pleķis uz biksēm. Draudzene jautāja, kas noticis, es sameloju, ka biju wc, bet tur netīšām ar biksēm pieskāros poda malai, uz kuras tāds jau bija. Tad nu viņa visām klases meitenēm izstāstīja, lai uz wc neiet, jo man gadījās iesēsties, citēju "citu meiteņu mēnešreizēs" :D

Ar draudzeni braucot trolejbusā kaut ko sākām runāt par krieviem, es nedaudz aizrāvos un acīmredzot runāju daudz skaļāk, nekā domāju, draudzene čukstēja, lai aizveros, jo apkārt esošajiem bija lieliski dzirdams viss

Tie lielākie feili nāk no pamatskolas laikiem.
1. Bija draudzenes ballīte, čalis liecās mani nobučot, bet es neizturēju tik tālu un apvēmu viņam kurpi.
2. Ar klasesbiedriem gājām mājās no skolas, bija arī mana simpātija no klases, tad nu pārējie aizgāja uz savu pusi un es uz savu, uz atvadām māju ar roku, bet tad jau attapos ar triecienu pret stabu. Vispār, stabā esmu ieskrējusi kādas 3 reizes.
3. Ar draudzenēm braukājām ar riteni, kādā brīdī aizpļāpājos un ietriecos mājā, kas stāv pie ceļa. Nu priecājos, ka tā bija neapdzīvota māja.

Skolas laikā vecāki tikko bija nopirkuši jaunu velo, devāmies ar meitenēm izbraukt pa pilsētu.
Braucām caur parku, kur tikko bija atvēries jauns skeitparks, kurā jau tusējās visi foršie. Braucu un skatos uz savu skeitborda simpātiju uz kuru jau sen metu acis. Nedaudz aizskatījos un uzbraucu uz apmales, pārkitu pār ragiem un sasitu vēderu. Es pat nepaspēju piecelties, kad jau vēmu. To redzēja puse pilsēta un arī mana simpātija :D

Tāpat arī pirmajā nedēļā jaunajā skolā nācu no pīpētavas un bija acu kontakts ar simpātisku pusi, ka neredzēju cik zems ir stenderis. Loģiski es tajā ieskrēju un paģību. Tas čalis mani aizveda pie māsiņas. Protams arī tur visa skola redzēja :D


Viss, es vairs nerakstīšu, savādāk, es te uztaisīšu veselu diskusijas spamu ar vairākām lapām. :D

Mans lielākais kauns bijis divreiz un alkohola iespaidā.
Esmu divu tipu cilvēks, vienu reizi ir jautri, citreiz nezinu ko daru.
Pirmo reizi ar draugiem Jāņos iedzērām, svinējām pie ugunskura, viss kā nākas, no rīta piecēlos ar lielām muguras sāpēm, izrādās, ka man bija viens iztrūkstošais kadrs, taja laika es esot gribejusi apsesties uz blukiem, un nokritusi ar muguru, piecelusies un atkal, neviļus piebilzt, ka man visa mugura bija saskrāpēta un diezgan pamatīgi. :D


un otra reize bija pirms gada, tikko iepazinos ar drauga nu jau krustmatem, tantem utt. uztraukums bija pamatīgs, tā nu glāzīte pa glāzītei un piedzēros tik traki, ka sāku raudāt, par ko neatceros, bet tas, ka mani mierināja es atceros..... kauns un jau gadu neesmu tur rādijusies. :D

Ai, meitenes, jums sanāk :D Par to cip cip cip urlām ... ģēēēēēēniāli :D :D :D

Nesen nofeiloju. Ēdot ārpus mājas, savā veģetārajā mērcē pamanīju - kā man šķita - vistu. Devu mammai pagaršot, saka, ka ir vista. Nesu porciju, lai skaidrotos ar personālu. Saruna iet uz urrā (a la - es vaicāju, kādēļ viņiem tur ir vista, ja rakstīts, ka veģetārais ēdiens... puisis man saka, ka nu nevarot būt tur vista un vaicā man, kur tā radusies :D). Kamēr mēs diskutējām .. pienāk māsa, kas paanalizējusi ēdienu cītīgāk un secinājusi, ka aizdomīgā substance ir stingra ola. Izsalkuši cilvēki = kašķīgi cilvēki.

Es (pat nenosarkstot) atvainojos par trobeli un turpināju maltīti ar dāmām. Neērti gan sajutos; kā stereotipiskie kašķa meklētāji, tādēļ .. promejot vēlreiz atvainojos par savu kļūdu un novēlēju jauku dienu :D

Ak nē, vēl viens - šis man ir jāpastāsta :D Par šo man bija kauns ilgi, ilgi.

Man uz brāļa kāzām bija balta kleitiņa ar melniem ziedu uzšuvumiem un apakšā tik pat garš balts apakšvārks, kurā acīmredzot biju gulējusi.
No rīta vēl esot diezgan lielā stiprā alkohola reibumā sapratu, ka mana soma ir lielajā zālē (kur jau notika ķīlu izpirkšana). Es biju pārliecināta, ka man ir kleita mugurā. Bet nē - izrādījās tikai apakšvārks, kuram viss spīdēja cauri :D Es ienesos zāles vidū, ieraudzīju savu somu lādē, kas bija ķīla, pieskrēju, vienkārši izrāvu ārā un aizskrēju prom :D Uz kāzām bija vismaz cilvēki 60 - radi un draugi. :D Un visi mani redzēja. Mamma mani ar dzīšanu aizdzina no brāļa kāzām :D

Esmu bijusi bērns ar viss neiedomājamāko iztēli. Dzīvoju pilsētas nomalē, tādēļ no skolas dzīvoju gabaliņu, bet ar kājām izstaigājamu. Pienāku pie mājas durvīm un saprotu, ka nav atslēgu. Kredīta man telefonā arī nebija. Un ko nu tagad darīt un kā tikt mājās? Izdomāju zvanīt uz 112. Tantei teicu, ka mājās netieku, lai zvana tētim uz darbu un, lai šis man pazvana. Saņēmu zvanu vienā mirklī. Tētis dusmīgs klausulē bļauj, ka sabijies nenormāli, ka viņam zvana no glābšanas dienesta un kādēļ es neaizdomājos aiziet pie kaimiņiem un pajautāt uzzvanīt. Par laimi, mājās tomēr tiku. :D

Atceros, kad biju maza, man pirms miega tetis sabiedeja par bubuļiem, nakti savajadzejas čurāt, bet uz toaleti bija bail aiziet, taa nu luuk pačuraju pie istabas uz gridas un vainu uzvelu uz suni. :DD
un veel kad bija gadi 14, iedzeram alinus gajam majas, aizmigu, piecelos nobtaa ka digti vajaga uz toaleti, parcik negribeju iet jo skalas durvis un negribeju, ka vecvecaki doma, ka dzerusi, pačuraju puķupodā, bet vēlāk zieds saaka bagaatiigi augt. :D

Par dažiem atgadījumiem smējos balsī. Paldies! :)

Esmu ļoti neveikla, tā kā esmu klupusi, aplējusies un izgāzui kaut ko neskaitāmas reizes.
Bat gadījums, kas iespiedies atmiņā ir šāds:
Manai māsīcai bija nejauks kaķis. Runcis nebija kastrēts, tāpēc mēdza špricēties. Vienreiz, pēc ciemošanās pie māsīcas, braucu mājās. Nesapratu, kāpēc cilvēki apsēžas man blakus, nemierīgi knosās un ātri vien dodas pārsēsties citur. Aizbraucot mājās, konstatēju, ka mazais velnēns apčurājis manu somu. Lieki piebilst, ka soma bija metama ārā, bet kaķi, par spīti tam, ka ļoti mīlu dzīvniekus, biju gatava nožņaugt :D

Trešdienā nav īsti ko ieteikt. Tādi casual bāri - I love you, Shot cafe, Spot cafe šad tad Cuba strādā ilgāk. Principā visi vecrīgas bāri strādā atkarīgi no cilvēku daudzuma, ir apmeklētāju, strādā arī ilgi.

Nu jā Ome ir vaļā. Būs Tev pus klubs, pus bārs, tikai trešdienā tur būs tāds chill vakars.

Ups, ne tur :D Laikam aizrāvos ar šo diskusiju :D

Mans lielākais kauns bija tāds, ka gāju pa ielu savā pilsētiņā, siltā vasaras dienā, pieskrien klāt man kāds ļooooti simpātisks čalis, ar brūniem matiem, baltiem perfektiem zobiem, tumši pelēka maiciņā, kura bija nedaudz nospīlēta un varēja redzēt viņa augumu, nu vienu vārdu sakot - konča! Viņš man jautā - atvainojiet jaunkundz, bet vai Jūs varētu izmanīt 20 ls? Ar tādu smaidu, ko viņš man sniedza, nevarēju atteikt, biju apburta. :D Tad nu sākās (esmu jau nosarkusi atceroties vien) - attaisu somu, velku āra maku, izvelku, un tikai tad ieraugu, ka pie maka ir pielipis biksīšu ieliktnīts!!!! Es šokā ātri norāvu, bet ar acs kaktiņu redzēju, ka viņš valda smieklus. Samainīju naudu un ņēmusi kājas pār pleciem, raitā solī devos tālāk, sarkana kā biete. :D

Man ir SVAIGS feils. :D

Aizgāju pirms pāris stundām uz Rimi pēc kolas un tieši pa ceļam domāju par šo diskusiju, starp citu. Eju iekšā lielveikalā un redzu, ka puisis cmuks kā bilde stāv pie auglīšiem un ābolīšus cilā - nopēta vienus, otrus. Es tā kā mulsi uzsmaidu, piemiedzu ar aci un aizgāju tālāk savās darīšanās, aizmirsusi paņemt groziņu. Nu, nekas, atpakaļ jau neiešu. Tālāk sākas fun stuff. Tā kā es šito Rimi vispār nepārzinu un viņš ir kaut kā tizli izvietots, es normāli nolohojos jau kamēr atradu kolu. Manu vazāšanos pa veikalu uz riņķi puisis īzī varēja uztvert kā psihopātisku stalkošanu, jo es ar viņu saskrējos vēl reizes 5, bet tas sīkums. Beidzot, paķērusi 2,5l kolu vienā rokā un padusē iespiedusi saldēto picu (impulsīvais pirkums, tā arī mētājas saldētavā, protams) rokos pa kabatu meklējot kāpostiņu. Pieeju pie kases un, protams, priekšā mans sapņu princis ar greizu smaidu maksā par saviem ābolīšiem. Es kaut kā aizskatījos, notizlojos, pica izgāzās, kola izripoja un sakratījās. Bet tas vēl štrunts. Savācu savu sakratīto kolu no grīdas, speciāli aizkavējos, lai tas džeks aiziet projām un tad gāju maksāt. Domāju - nu, būs gana vienai dienai. Nē, nebija. Izgāju ārā no veikala. Eju gan autostāvvietu uz savu māju pusi, pēkšņi skatos - kāpj mans draudziņš savā mašīnā lēnām iekšā. Protams, sagaidīju, kad esmu viņam maksimāli tuvu un ļoti skaisti norāvu uz dibengala paslīdot uz ledus. Kola aizlidoja pa gaisu, korķis aizgāja pa pieskari un nu es mētājos uz zemes un visa nolieta ar kolu. Gāju mājās slapja, pazemota un bez kolas.

Biju tikko iepazinusies ar drauga ģimeni. Aizbraucu ciemos tāda ne pārāk vesela, bija diezgan pamatīgas iesnas. Kamēr runājos ar drauga brāli, uznāca šķaudiens, pēc mirkļa viss mans deguna sastāvs (tiešām daaudz) bija manā plaukstā. Labi,ka pieliku roku priekšā. Viņš pasmaidīja un piedāvāja kabatslakatiņu :)