Jaunībā. nu tā teikt, bērna gados biju kopā ar puisi . Viņš bija no tā gala, kur mamma strādā, un mamma viņu zināja, viņš bija tā gala huligāns, un, protams, viņa man aizliedza ar viņu tikties, bet mēs tāpat pa kluso tikāmies, viss bija foršī, bučiņas mučiņas uci puci, bet tad tuvojās skola,. :D Un viņš mani pašuva. Iemesls? Viņam 9. klase, daudz jāmācās, meitenēm nav laika un tt.. Tā arī nezinu īsto iemeslu, jo skolas laikā tāpat viņš tusējās un braukājās visur apkārt un tt. Un vēl pirms kādiem 3 gadiem vienu brīd bijām sagājuši kopā, pēc manas iniciatīvas, bet tā arī dēļ manis tās attiecības izjuka, jo tajā laikā tjipa skaitijos kopā ar čali, kurs bija ārzemēs, un gaidīja vasaru, kad pie viņa braukšu. Huligāniņš to uzzināja. Centos labot situāciju, sakot, ka netaisos pie tā čaļa braukt, uz ko arī biju gatava, jo huligāniņš man ĻOTI patika, bet viņš palika pie sava.. Hāh, pats smieklīgākais tagad ir tas, ka esam ļoti labi draugi, un viņš nemaaz neatcerās, ka būtu bijuši kopā. Vai vienkārši negrib atcerēties. :D