Un man vairs nav pat tīņu vecums... Jā, man ir 20, vēl dzīvoju pie vecākiem, mācos augstskolā. Pie katrām domstarpībām un viņas negarastāvokļa saņemu kārtīgu pļauku sejā. Iet man nav kur, draugs ārzemēs, vecmamma dziļi laukos. Ko darīt? :(
kaapeec ja viirietis sit, tad uzreiz visas bljauj, ka jaaiet prom neatskatoties, bet ar maati buutu jaaukleejaas un miilji jaarunaa tad, kad vinja metaas ar kulakiem virsuu? tie, kas palaizj rokas, agri vai veelu palaidiis rokas atkal un nekaada runaashana neliidzees. un uz vecumu paliks veel trakaak.
Meitenes, bet jūs tik viegli te visu pasniedzat, atrodi pusslodzes darbiņu, ej uz neklātieni, parunā ar mammu, bet pamēģiniet to visu realitātē. Realitātē pusslodzes darbiņu cilvēkam ar ļoti ierobežotu laiku, kad strādāt daudzi nedos, un ar mammu, ar kuru, man nekad nav bijušas labas attiecības + strīda gadījumā vispār saņemu pļaukas, runāt par viņas veselības stāvokli nav nemaz nieka lieta.
Vispirms tad sameklē darbu. Ja studē Rīgā, tam nevajadzētu būt neiespējami (protams, ja esi ar mieru strādāt par pārdevēju Maximā, apkopēju un taml.)
Ja pati sevi uzturēsi, tad arī jutīsies par sevi pārliecinātāk, zināsi, ka ir arī vēl citas iespējas.
Varbūt arī mātei būs mazāk stresu, ja arī Tu strādāsi.
Nevienas draudzenes nav, ar kuru kopā samesties vai uz nedēļu padzīvot? Darbam sūti visur CV. Ja esi Rīgā, tad iedzīvosies viena, ja nē, tad nekas cits, kā pabeigt skolu un atrast darbu pēc tam tev neatliek.
Varbūt mammai ir kādas neatrisinātas problēmas, ka viņa tā uzsprāgst. Vai arī viņa tāda vienmēr bijusi? Katrā ziņā, ja neesi apmierināta ar situāciju - jāmeklē risinājums, kā jau meitenes teica, mēģini nostāties pati uz savām kājām, un, jā, tas tiešām nav viegli, bet tas ir izdarāms.
varbūt jau ir tādas, kurām nekas nav pret apkopējas darbu sestdienās un svētdienās, bet es neko tādu ilgi neizturētu, ātri vien atbēgtu atpakaļ pie mammas.
Nav iespējams izvairīties no tiem ķīviņiem? Ja sākas strīds varbūt ignorē, aizej prom, ieslēdzies istabā, stāvi no viņas tālāk :D Neruna ar viņu vispār? Dari visu, lai nerastos ķīviņi. Ja zini, ka sitīs satver roku un uztaisi viņai sāpi "palaužot" roku kādā neērtākā pozā.
cik ilgi Tev vēl jāmācās?
Žēl, ka tēvs neko nesaka mātei, tad būtu citādāk. Bet nākamreiz, kad viņa cenšas Tev iesist satver viņas roku, vai izvairies, un izvairītos runāt ar viņu, un kas notiktu, ja viņa iesistu un Tu sāktu piemēram raudāt, pažēlotu Tevi?
Ja ar sarunām nevar šo atrisināt, tad SIT PRETĪ!!! Kas sliktākais var notikt...? Vismaz māte zinās, ka vari par sevi pastāvēt, ja pareizi uzšausi vai nu vairs nesitīs, jo būs bail, vai nu liks izvākties pašai... Katrā ziņā, ja tu ļau sev sist, tad situācija nemainīsies!
Es pilnīgi noteikti sistu pretī. Jo tas jau nu vairs nav normāli. Saprastu, ja vienreiz mamma nepadomā un dusmās iesit pļauku, bet ne jau nu regulāri. Tur tiešām ir problēmas.
Turies! :)
Manuprāt, sist pretī būtu muļķīgi, tas ir, uzvesties tieši tāpat kā māte. Lai vai kā - tā tomēr ir viņas mamma, lai arī cik grūti, cieņai ir jābūt. Manuprāt, mātes uzvedībai ir izskaidrojums, jo kā jau minēji, visa pamatā ir domstarpības. Bet par ko?!? Protams, nav normāli, ka māte cenšas pārmācīt fiziski aizskarot... Kā jau saka, nav dūmu bez uguns.
Lai vai kā - tā tomēr ir viņas mamma, lai arī cik grūti, cieņai ir jābūt. Manuprāt, mātes uzvedībai ir izskaidrojums, jo kā jau minēji, visa pamatā ir domstarpības.
cienju ir jaanopelna, nevis taa automatiski ieguustaas, piedzemeejot beernu vai sasniedzot noteiktu vecumu. sishanai nav nekaada izskaidrojuma vai attaisnojuma. mekleet upura vainu tajaa, ka tiek fiziski iespaidots, ir stulbi. var atbildeet ar vaardiem vai darbiibaam, bet ne fiziski iespaidot otru, ja kaut kas nepatiik.
30
