Dāvaniņa vīrietim

Nezinam kad saakaam satikties, liidz ar to nav mums jubileju un nav probleemu. Man visaapr visas taas kopaa buusanas gadadienas un tamliidziigas "svineesanas" liekas mulkiigas, bet tas tikai mans personiigas viedoklis.

piekriitu ĪVA*, ar laiku tas jau kluutu vnk passaprotami, ka nu atkal ir svinama reize, nevis kaada iipasa diena abiem. bet tie cilvecini, kas svin un atzime, lai jau dara, ka jau tika minets. katrs esam citadaks, un katrams kkas cits ir svariigs un nozimigs!

man patīk,ka mani lutina,dāvina ziedus,dāvanas,kam gan tas nepatīk :)

vispār esmu nonākusi pie secinājuma,ka ir jāiemācās ļaut sevi lutināt un jābauda,nejūtoties par to parādā.
jo ja vīrietis tā vēlas,tad lai lutina,jāpriecājas un jāturpina būt viņa mīļajai sievietei.

Cilvēki ir dažādi taču :) Atceros, mans pirmais puisis mani vienmēr apsveica mēnešu jubilejās, dāvināja visu ko (bija romantiskāks par mani un bišķi pat par saldu), nākamajiem tas vispār nešķita svarīgi - apsveikt katru mēnesi, labi, ja gada jubileju atcerējās. Patiesībā ar gadiem tas vairs nav tik būtiski, galvenais, lai sadzīvošana laba un varu paļauties uz cilvēku.

Pa mēnešiem arī neesam svinējuši...
Ja godīgi pat nezinu īsto datumu, kad sagājām kopā..
Bet nu gadu varbūt atzīmēsim, bet kaut kā neitrāli es to visu uztveru

Nezinu, kas katru mēnesi dāvinātu un svinētu to dienu. Pa gadiem jā.