reiz krāptās un krāpējas..

Zebiekste-Vai Tev to vajag? Bet man viena psihologje teica-skiries no shii vai nakama,nevienam vairaak neuzticesies. Un taa arii ir!!!!!

Buju naiva, puisis bija bezmaz dieva vietā. Domāju kā jau visas, ka manējais 100% uzticīgs, bet ņifigā. Atlika aizbraukt man uz pāris nedēļām ciemos pie radiem, kad šis aizgāja uz BBParty. Nez no kurienes tur uzradās mana labākā draudzene.....Nu diezgan ilgi visu slēpa abi. Bet intuīcija jau teica, ka kaut kas nav tīrs, bet es kkā centos slāpēt intuīcijas signālus. Pieķert ar nevarēju, bet likās dīvaini, ka bija ar draugu kāds kašķis un ja viņa bija tuvumā, tad vienmēr aizstāvēja manu draugu. Jaucās kur nevajag. Un tad viena kašķa laikā ar draudzeni, viņa atzinās (caur skype) dienu pirms manas vārda dienas (laba dāvana :D ) Un tas vilcies bija gadiem un pa retam :D Ak es naivā. :D Piedevu, bet ne līdz galam un attiecības vairs nav un nebūs tādas kā bija. Ir kkāda barjera, kuru nojaukt negribas. Vienmēr ir sajūta, ka jābūt gatavībā vēl kkam.

Interesanti, ka tas, kuras tikusas kraptas, izjutusas to sausmigo sajutu posta dzives citam... Piemeram Edry gadijums. Pati ta pardzivoja, ka virs (vai draugs vel tad) krapa vinu ar citu, bet tagad pati krapj esoso ar citu virieti, kuram ir GIMENE.

Protams, ar varu jau neviens tam virietim ari neliek krapt, ta ir liela mera vina vaina, bet ari otra puse, ja to dara apzinati ir lidzvainiga..

Atbildot uz temas jautajumiem - neesmu krapusi un tikusi krapta.

Dominika +

Manējais mani nokrāpa, nočikoju telefonā SMSus, baigās dusmas bija, neko viņam neteicu, bet tagad lieku šim ragus, ja gribu, un lai kaut ko tikai pasaka, pieķēris gan nav. Pats vainīgs, nevajadzēja man tā darīt.

Man ka Frambuesa - pati neesmu nekad krapusi, bet mani nokrapa mans pirmais nopietnais puisis. Bijam kopa 8 meneshus, vins bija vecaks bisku vecaks par mani un viena meitene vinju "aizvilinaja". Bet nu neviens vinam nelika vinai kapt virsu! Kops ta laika esmu spiegs, okskeris utt. Vienmer uzmanu savejo, par ko ari ir lielie kaski, jo vinam jau apnika mana greizsirdiba pret katru skatienu. Bet ko lai dara - man trauma un es ari vairs dunci sev negribu!

Mainījās attieksme, bija aizdomas - ieskatījos reiz draugiem.lv vēstulēs - uzzināju ''super'' lietas, ka uzsācis saraksti ar citu un stāsta, ka es neesot nekas nopietns!!! Itkā izrunājām, solīja vairs nerakstīt viņai, bet tas turpinājās, līdz zšķīros. Pēc pāris mēnešiem sauca mani atpakaļ , teica ka ar to meiču nav ticies, es šaubījos, bet beigās noticēju un piedevu ( jo muļķe sirds ir pieķērusies). Viss bija feini, līdz pēc ilgāka laika uzzināju, ka vēl pirms šķiršanās ar viņu paspējis mani nokrāpt. Grauzu, zāģēju, un esmu priecīga, ka vismaz viņam pabojāju kaut bišku nervus. Mans ex. Tagad- neuzticos, esmu slimīgi greizsirdīga, pa kluso spiegoju. Negribu otrreiz dunci mugurā, labāk uzreiz uzzinu un pielieku punktu!!!
Pati neesmu krāpusi un to nedarītu, jo esmu izvēlīga - ja man ir puisis, tad manās acīs visās jomās ideāls un par citiem nekādas intereses nav!

Bet jā - iesāpējās sirds atceroties... :(

Soreiz piekritu Saulceritei! Nesaproty Edry situaciju! Bail vnk pamest komforta zonu! Zel taas sievas! Jauki, dzeks meercee kraanu divaas vagiinas un VISI DZIVO HAPPELLY EVER AFTER! Manas acis tas ir zemiski. Sorry par tiesumu.

saulcerīte- :D

Dzimumorgāni sūta signālu uz smadzenēm un ja galvā nekas nav tā lieta starp kājām pārņem kontroli pār cilvēku:D

sanzen kā tas ir - uz mājām atveda? :O

Kāpēc vispār ir JĀKRĀPJ? Tiešām cilvēks ir tik pārņemts pats ar savu komfortu, ka ne par ko citu nemaz nedomā?

Nekad nesapratīšu.

Nesmuka situācija Tev, Edry.

Eardy pa kreisi gadījumā neej ar to,kurš pret tevi tik laipns bija un pateica,ka vīrs tevi krāpj?

precējies... negribam ģimenes jaukt... viņam laba sieva, man labs vīrs...

Edry tad kāpēc tu nešķiries un neej pie otra?

es jutu - sāka aizkavēties vakaros - privāts bizness, vēl stundiņu divas jāpastrādā, vienmēr daudz darba, tad jau sestdienas, tad jau dienām - braucieni, komandējumi, tikšanās utt... gribējās ticēt, mīlēju ļoti, tāda panaiva biju :) turklāt, kad uzradās - dāvanas - ziedi, šampis, rotaslietas, tas bija ne tā, iepriekš viņš tā nedarīja... un strīdi bezjēdzīgi, beziemesla - dari, ko gribi, viss slikti... tad viens viņa draugs izstāstīja, laikam žēl manis palika, es viņam patiku, visi zināja, tikai es nē... bija smagi, raudāju, raudāju, lūdzos, pati sev nepatiku, meklēju visādas vainas sevī... knapi kopā turējos, izkāmēju kā skelets, ieēst neko nevarēju, tikai pinkšķēt... pasūtīju viņu, aizgāja lepns, pēc mēnešiem četriem lūdzās atpakaļ... esam kopā joprojām, dzīvojam labi, piedevu, aizmirst līdz galam nevaru... bet vairs krāpis nav, tagad es justu nekļūdīgi...
tagad krāpju pati... ne aiz atriebības vnk patīk tas otrs, varbūt mīlu, negribu par to domāt, mēs abi precējušies, kādam tāpat beigās sāpēs, gan jau atkal man... pieķerta neesmu, kaut gan mīļākais jau gandrīz gadu... zinu, ka nepareizi, bet nespēju nedarīt, velk pie viņa...

Man bija aizdomas, jutu to visu, ka nav tirs tas mans puisis, bet toreiz viņs labi visu slēpa un parliecināja mani ka nekrapj, bet man vienmēr bija paranoja uz to. Un re ku šeku, kad izšķiramies - tgd pēc pusgada nolemām beidzot parunāties u viņš nolēma atbrivot sirdsapzinu un atzinās, ka tiešam toreiz krapa un ne pa mazam bet ar vērienu! Tā kā vajadzeja uzticeties savai intuīcijai toreiz un parakt dziļāk. Tgd kaut arī nemīlu viņu - starp mums ir naids iegājis, jo jutos kā muļķe un viņs man tgd riebjas konkrēti!!!

man atsūtīja bildes, kur draudziņš tā labi izklaidējas :D
vēl tajā vakarā jokojos, lai sacopē meitenītes :D
nu neko - piedevu un viss ir labi :)

Man krāpšana šķiet nepiedodama. Uzzinātu - pamestu, lai nu cik mīļš būtu!