reiz krāptās un krāpējas..

Fuuu, cik sāpīgi lasīt :(

Esmu bijusi krāpta, esmu krāpusi, vienreiz. Oi nē ,divreiz. Abas reizes nokrāpjot , pātraucu attiecības momentā, jo nespēju sev to piedot un negribēju,ka tas otrs cilvēks ar tādu dzīvo ,kas ir krāpusi.

Nojauta bija un diezgan spēcīga... Bet līdz galam tā arī ar nevienu nav gājis... Dzērumā pabučojās ar manu labāko draudzeni un ar vienu skuķi viņu pieķēru iznākam no kinoteātra... :D
draudzenei piedevusi neesmu un netaisos to darīt-kā ne kā-20 gadus bijām tuvākās draudzenes viena otrai,resp.,uzaugām kopā. Kad sākās aizdomas par to,ka mani krāpj,nolēmu atriebties un tādas izdevības arī radās. Es gan gāju līdz galam (gultai). Kad uzzināju par šiem abiem,tad pavazāju savējo aiz deguna,lai paskrien pakaļ,bet pēc pāris mēnešiem pateicu,ka es viņu krāpu. Tas viņu salauza. Viņš it kā piedeva,bet attiecības bija briesmīgas-nespēja sagremot to,ka vairs nav vienīgais,kas spējis mani iegūt (viņš man bija pirmais partneris). Tad izšķīrāmies,es izsāpēju savu sāpi,abi pieņēmāmies prātā. Tagad,kad ir pagājuši apmēram 5-6 mēneši,esam sapratuši,ka viens bez otra nevaram un sākām vēlreiz. Tikko palika 4 gadi,kopš esam pazīstami. Esam atklāti to visu pie vīna glāzes izrunājuši un es redzu,cik ļoti viņš ir mainījies. Pagaidām esam laimīgi. Ceru,ka tas tā arī paliks... Bet nu-laiks rādīs... Zinu,ka esmu piedevusi un vairs tā nestresoju oar to,kur un ar ko viņš ir,tagad esam nedaudz mainītās lomās. Viņš ir tas,kurš baidās mani pazaudēt,jo zin,ka darbā ļoti daudzi kolēģi man sit kanti. Bet es viņu vairs krāpt netaisos,pārējie neinteresē,jo mīlu tikai viņu. Un zinu,ka tas ir abpusēji...

Bļin, nu kas tas ir ,ka mūzdien "labākajām draudzenēm" ir jālien pie MŪSU džekiem !? Vai tad puišu trūkst? ļoti bieži krāpšanās ir iesaistītas "draudzene" . :@ man vislielākās dusmas par to tieši.

Piekrītu Monro! Arī tagad mana labākā draudzene ir kopā ar manu bijušo, pret kuru man vēl bija jūtas, kad viņi sagāja kopā. Kas tā par draudzeni, bļāviens..

Es nespētu atriebties ar to pašu, neizbaudītu nevienu mirkli, nepieņemtu cita glāstus, tie liktos pretīgi, es pati sev liktos pretīga, lai gan nenosodu nevienu, kas tā ir darījis.

Nošaut tādas kuces!
Es nekad neesmu iekārojusi draudzenes puisi, kaut arī ir licies simpatisks, bet nu nekad es nevarētu tā nodarīt cilvēkam,kas mani saudz par labāko draudzeni.

Es par to nošaušanu arī..
Nemūam ar to cilvēku vairs nekontaktētos, ja nu vienīgi noskaitītu viņai visus dusmu pātarus no manas puses, tikai negācijas, lai cik ļauni izklausītos.

Ar mani ir tā, ka es varbūt par to puisi domātu, bet nu katrā ziņā nekur nelīstu un neko nedarītu, jo es uzskatu, ka tā ir nodevība. Es draudzenei stāstīju gandrīz visu, kas mums ar to puisi bija, kā bija, ko viņš darīja, ko es darīju un tagad viņa to visu ir savākusi sev, izmanto to, ko zina. Izmanto to, par ko es to puisi izveidoju, jo es biju tā, kas viņu no klusā kautrīgā puiša pataisīja par džentlmeni. Varbūt pārāk privātīpašnieciski, bet tomēr. Ja viņam būtu tagad draudzene jebkura meitene, kaut vai mana lielākā ienaidniece, es priecātos par viņu. BET. Mana labākā draudzene. Nu, bijusī labākā draudzene. Gribēdama nevaru to pieņemt, pat ja varētu, tik un tā nevaru sevi piespiest par viņiem priecaties.

Paldies dievam, ka man ar labako draudzeni viss ir atrunats un es patiesam uzticos vinai. Nesen vel bija, es vinai uzrakstiju, lai nekada gadijuma, ne pie kadas izdevibas nepargul ar vienu dzeku, kas man kadreiz patika ...
Laigan apkart ir tik daudz citas "draudzenes", kas luncina asti gar manu draugu. Vispar vinam darbs tads, meitenes kakla karas, bet es ticu, ka nekas tur nav un mans draugs ir pietiekami gudrs virietis, lai mani nesapinatu un ja gribes krapt, tad vispirms izskirsies.
Bet nu ja, nesaprotu tas meitenes, kuras luncinas ap aiznemtajiem it ka nekas nebutu noticis. Kaut vai mans stasts par Zani un Babu un Peteri (viss ir diezgan veiksmigi atrisinajies!)
Laigan, ka mana viena pazina teica, ka attiecibas ir skirba pa kuru ielist, tad kada/s tur ari ielidis. Un ta ir tiraka taisniba... Vismaz manas attiecibas es to jutu, ja mani kraps, tad tikai tapec, ka paradijas ta skirbina un attiecibas netika rusnatas ka darzins!

Tie teksti par atriebšanos krāpjot ir ko vērti. Sevi atdevāt traktoristam Koļam un atriebāties ar to:)
Var jau visam kolhozam atdoties,tad vēl lielāka atriebība sanāks:D

Dominika, kā tas stāsts par to mīlas 3stūri beidzās? :)

Stasts beidza sar to, ka es uzrakstiju Baibai, ka vina ir pilnigi nozelojama mauka un, ka, neskatoties uz to, ka vina man patik ka cilveks, es ar vinju nevaru kontakteties, jo man tav pa celam ar tadu cilveku. Savu garo vestuli iekopeju ar Peterim. Beigas Baiba atsutija, ka lai mes visi "lohi" ejam dirst, jo vinai tulit beidzas skola un bus skaista dzive bez mums visiem. Nu kaut ka ta, cerams, ka vina tiesam vairs musu mieru netrauces. Vismaz ne manu uz Zanes.

Esmu nonākusi pie secinājuma, ka vislabākais ir nebūt attiecībās, nav ne greizsirdības, ne neuzticēšanās, ne sāpes. viss ir ideāli, un savu fizisko vēlmju apmierināšanai var izmantot patstāvīgus seksa draudziņus. Jo palasot šo diskusiju, neredzu nekādu jēgu attiecībām.

Tā jau arī domāju,ka vīrietim to nesaprast.
Specially 4 Cumshot! Nebija jau tā,ka es izdomāju-vot,tagad atriebšos un gāju zem visiem pēc kārtas gulties apakšā! :D
Tas aizvainojums paliek īpaši manāms,kad izklaidējos ar draudzenēm un citi vīrieši pievērš uzmanību. Tad nu arī sapratu,ja jau manējais var,tad kāpēc es nevaru darīt,ko gribu,nedomājot par otra jūtām. Izvēlies tik tīkamāko kandidātu un viss kārtībā.
Izklausās ļauni,bet dzīve tāda ir. Un es netaisos griezt vēnas un raudāt ierāvusies stūrītī,jo esmu apbižota. Atriebšos un aizmirsīšu! Iespējams,visu pārdzīvojumu rezultātā esmu kļuvusi cietsirdīga,bet tā dzīvot ir vieglāk. Pretējā gadījumā tevi sabradās...
Šeit labi der tāds teiciens-sāpinātajām meitenēm. Neviens nav tavu asaru vērts,bet tas,kas būs-neliks tev raudāt!

p.s. Par "draudzenēm" piekrītu Monro - nošaut! :D

nūū iespējams nav jēga attiecībām,bet dziļi sirdī es ceru,ka pēc visiem nesmukajiem izgājieniem es tomēr beigās būšu ar kādu,kas nekrāps mani,kuru nekrāpšu un mums būs skaista kop'dzīve

pašā attiecību sākumā mēs krāpām viens otru :D pirmais bija viņš, kad zvaniju un kautko jautāju vinjs vienmēr sākumaa - eeee, aaa nuuu ilgi padomaja un tad tikai atbildeja piemeram kur atrodas un ar ko, es uzreiz sapratu ka melo, un runajot pa tel vienmer fona bija klusums :D
es tad vēl viņu nemīlēju un ar dauzijos apkārt, kad draugs bij blakam un zvanijas man čaļi es vienmer ar viņiem runāju kā ar draudzenēm un vienreiz mans draugs man pateica - kāpēc tavām draudzenēm tadas rupjas balsis :D
tad mums abiem vel bija vienalga, līdz brīdim kad abi viens otram pateicām - labāka par tevi nav uz pasaules, iemīlējāmies un tagad mums ir ļoti laimīga ģimenīte uzticamies viens otram, viss ir ideāli

p.s. Par "draudzenēm" piekrītu Monro - nošaut!

Pilnībā piekrītu to svilpasti monro sen jau kāda varēja nošaut:D

Ja par tēmu piekrītu visiem,kas saka,ko vēl darīt kopā,pēc kā tāda-tur ir durvis un давай до свидания:)

Cilvēki kas ir krāpuši, viņiem ir daudz grūtāk pēc tam uzticēties kādam, jo nepamet doma , ka pārējie dara / darījuši tāpat.

Lasot diskusijas,skjiet tiesham,nav VIRIESHU,kas nekraptu. Un ta Tu dzivo, viss ir skaisti,vinsh naak majas, ar ziediem,saka ,ka miil,bet pastav 99% varbutiba,ka vinsh sljuuc...
Man draudzenei bija kolegje,pie vinjas katru dienu brauca puisis,kuram bija meitene, vins pusdienlaikos eda kopa ar vinju pusdienas utt ... Beigas, palika ar savu meiteni un aizbrauca kopa uz arzemem. Zhel,ka vinja meitene nezin,kads vins bija cuuka. Un tad zheloja,ska sievas, draudzenes sliktas,bet,lai tieshi vinjas kkur aizvestu,uzsistu dzirksti,izvelas vieglako celju-nokniebt to sudu,atvainojos,citur.