reiz krāptās un krāpējas..

Cumshot, bet ja tā sirds ir vienkārši nokauta? Ko tad darīt?

Putns, kurš nonācis paradīzē, bet kuram ir apgriezti spārni, brīdi pēc brīža atkal vēlēsies pacelties gaisā.

Ļoti vienkārša atbilde, kāpēc paliek kopā pēc krāpšanas - tāpēc, ka cilvēki ir gļēvi, viņi pieraduši pie noteiktas sistēmas un bail mainīt kaut ko savā dzīvē. Viņiem vienkāršāk ir iet un mīt ierasto taciņu, nekā visu izbeigt un sākt no nulles. Un te nu arī izveidojas, ka ar laiku krāpšana tiek pieņemta par normu.
Par sirdsapzinu - kā jau te kāda teica, ja sirds ir nokauta, tad sirdsapziņas nav.

man tāpat ka Dominikai ir trauma un neuzticos vairs nevienam. bet visu laiku brīnos lasot, kāpēc meitenes ir pelnījušas tādus kretīnus, kuri sabojā dzīvi, uztveri ? kas tas ir? karma? par ko tas viss jaunām meitenēm ar tīru sirdi.. kad pirmās attiecības tik daudzām sabojā dzīvi..

negribas jau tā vispārināt, bet radinieces draugs septembrī brauks uz Rīgu studēt un es gandrīz 100% esmu pārliecināta, ka krāps, jo viņa paliks savā pilsētā. skumji, bet man tā šķiet, nevienam nesaku savas domas, vienīgi te varu izteikties..:(

It kā jau viegli pateikt, ka tad, ja mani krāps, savākšu mantas un uz neredzēšanos, bet tad, kad tas notiek, tad sāp, ļoti sāp, bet to " uz neredzēšanos" negribas teikt.

Man kaut kā liekas, ja kaut ko pēkšņi sāk uzsvērt, kā, piemēram, to, ka nekrāps, nemūžam nav krāpis un nemūžam nedarīs to vai arī, ja ilgu laiku ir bijis prom un uzsver to, cik ilgi sekss nav bijis, tad tur nav kaut kas tīrs. Vispār jau cilvēks pats pasaka to priekšā un, kad uzzina, tad jau liekas likumsakarīgas visas iepriekšējās darbības.

Arī nesaprotu tos un tās, kas paši bijuši krāpti, tagad to dara ar savām otrām pusēm, ņemot vērā to, ka tā briesmīga sajūta ir zināma.

Es savām sievietēm jau kopš, šķiet, pilngadības esmu teicis - Vari mani krāpt, bet tā, lai es to nekad neuzzinu. Ja es to uzzināšu, tad ar mums ir cauri :) Pats neesmu krāpis un arī netaisos. Kvalitatīvs sex ir ar mīļoto un tāda pamērcēšana random caurumā, manuprāt, nav labāka par Mašu Kulakovu ..

Savukārt, es arī kaut ko nesaprotu.
Tās, kuras esat krāpušas - pa kuru laiku jūs to dariet? Vai dzīvojot kopā tas ir iespējams? Kā vispār ir iespējams sakontaktēt ar kādu, lai nonāktu līdz krāpšanai, nemaz nerunājot par pašu laika pavadīšanu ar mīļoto?
Vai tas ir tādēļ, ka ar cilvēku, ar ko dzīvojat kopā nemaz tā īsti nekomunicējat, nepārrunājat plānus, dienas gaitas vakarā?

Kā tas ir iespējams?!

(nē, nu man nav interese īstenot kādu krāpšanu, bet es nestādos priekšā, kā tas iespējams)

Womankind, ja fantāzija strādā, visu var īstenot. bijušais sadomāja tādas pasakas, ka noticēju visam un aizdomas , ja arī bija radušās izdzisa momentā

esmu krāpta,pati esmu krāpusi. esmu uzzinājusi par to,ka mani krāpj no viena viņa ļoti laba drauga :D visu man izstāstīja no a-z pati tikai vienreiz atzinos,ka esmu krāpusi,pēc tam sapratu,nu i nafig! dzīvē tā notiek.

Nekad neesmu krāpusi otru pusi nevienās no savām attiecībām, lai gan iespējas teorētiski ir bijušas. Tagadējo vīrieti ļoti mīlu un nespētu čubināties ar kādu citu. Turklāt 100% pēc tādiem izgājieniem mēs šķirtos, jo viņš nepiedotu un es arī nespētu piedot sev. Tad nu izvēlos šīs attiecības nevis īslaicīgu padrā*anos ar kādu garāmgājēju, jo visu to pašu es varu dabūt mājās! :D

Pieķērusi nevienu tā tieši neesmu, bet ir pamatotas aizdomas, ka pirmais puisis paralēli draudzējās ar savu tagadējo sievu un bērna māti, ko sapratu 4 gadus pēc mūsu šķiršanās, jo nejauši ieraudzīju to sievieti draugiem.lv un viņas galerijā bija bildes ar to čali precīzi no laika, kad mēs IT KĀ draudzējāmies. Bet tas mani nekādā veidā nav padarījis pat atriebties kāru monstru vai padarījis vaļīgu manu uztveri&morāli. Tolaik es biju tāda panaiva un patizla (man bija 18, viņam - 25), tādēļ neuztveru šādus gājienus personīgi! :D

Un no otrā puiša izšķīros, jo nespēju viņam uzticēties. Tad pa laikam skype uzpeldēja kāda sarakste ar bijušo klases biedreni, tad manas draudzenes teica, ka viņš viņām raksta..it kā jau sarakstes tādas-nekādas, tomēr man tas nepatika. Gadu 'novilkām' un es atklāti pateicu, ka tādas attiecības nav man - kur pār plecu jāskatās un jāizspiego otrs.

Man bija līdzīgi kā zili_rudzi, reāla krāpšana nebija, bet domāju, ja es nebūtu uzzinājusi, tad būtu. Necēlu traci, nebļāvu - vnk pateicu, ka pareizākais man tagad ir aiziet... Nākamajā dienā bija jautājums vai spēšu piedot un ka negib, lai mēs šķiramies un neliks man vairs vilties.

No šīm neticigājām vajag izvairīties,bīstamas viņas kad viļās pazaudē cilvēcību,tad zemapziņā viņas pašas pat to var reāli neapzināties pēc tam visi viņu darbi uzvedība ir atriebība,pretējam dzimumam,Viņas ies un gūs orgasmu no tā,ka citus aplauž,bet ne jau visa pasaule apkārt ir palikusi nenormāla.Nenormāla ir palikusi tikai viņa viena ar savu nenormālo uztveri.Brīžiem ir vērts padomāt,kapēc esi tieši tāds,kā esi,jo uzvedība ir tikai zemapziņas gala rezultāts.

Es uzzināju tikai pēc 1gada attiecībām, ka esmu bijusi krāpta, draugs man ir melojis un tad kad teica, ka itkā strādā - patiesībā brauca uz tusiņiem un izklaidējās apkārt. Kā arī izrādījās, ka viņš ir narkomāns! Man bija skaisti jaunumi, bet kad uzzināju, ar mierīgu sirdi dzīvoju tālāk, jo paldies Dievam, tiku vaļā no tāda mērkaķa!

citējot Cataleya

Man liekas, vislaimīgākās ir sievietes, kuru vīrieši liek tām justies mīlētām , lolotām un dievinātām. Vissvarīgākajām viņu dzīvē. Tad domas par iespējamu krāpšanu nenāk ne prātā.

Nu kura patiešām mīlēta sieviete, kura tā arī jūtas, lauzīs galvu , vai tik draugs/ vīrs viņu nekrāpj??

zinu vienu puisi, kurš visas savas sievietes dievina, mīl, lolo, lutina, liek justies kā 7tajās debesīs, bet viņam viņas ir vairākas vienlaicīgi, protams, ja tu par to nezini tad galvu nelauzi, bet otrs variants -es viņam tiešā tekstā pajautāju cik vēl meiteņu bez manis tev ir? uz ko saņēmu godīgu atbildi- vēl divas, vai viņas viena par otru un mani zināja? sākumā nē, bet pēc tam gan. kapēc ko tādu jautāju, vnk intereses pēc, man viņš bija neteiksim plāksteris, bet laika kavēklis drīzāk, mani neuztrauca tās citas. un no tā laika man domas jautājumos par un ap attiecībām ir mainījušās.

Tieši tādēļ, lai nemocītos jautājumos- krāpa, vai nē. Atļāvu viņam 1 reizi nokrāpt. Kāpēc? Bija iestājusies rutīna seksā. Varbūt kāda teiks ka esmu stulba un ka vispār tas ir nepiņemami, bet tas mūsu attiecības padarīja stiprākas. Reiz kāds tuvs draugs( kurš krāpa savu draudzeni - es to zināju), ka esot kopā ar to citu, tajā brīdī saprot cik ļoti tomēr viņš mīl savu meiteni un tad novērtē, cik ļoti viņam paveicies utt. Jā, pēc tam kad manējais to izdarija - tai pat vakarā par to pateica, un teica ka tas nebija forši un ka tā nedarīs vairs un ka es viņam vislabākā un vismīļākā. Brīžiem likās, ka esmu totāla idiote- kā tā var, pat tad, ja es atļāvu- kāpēc viņš to izdarīja? Brīžiem liekas, ka tas ir labāk nekā viņš pa kluso to būtu izdarījis (?) Vai arī, ja neizdarītu- tad visu laiku būtu sarunas ap un par- lieki kašķi un neapmierinātības utt. Tagad, pasmejamies par to, un vispār , mēs esam ļoti atklāti savās attiecībās. Es laikam esmu bišk perversa, bet iedomājoties kā viņš ar to meiteni mīlējās, ļoti uzbudinos. Jā, viņš man pastāstija kur un kā tas bija. Mani interesē detaļas. Kādreiz arī šķita- nu manējais jau mani toč nekrāps- nu nav viņš tāds.. :)

izskatās, ka tā pieredze vairākumam nav īpaši jauka..

īstenībā drausmīgi, jo krāpšanu, manuprāt, ir grūti piedot un kur nu vēl aizmirst..

Es uzzināju pēc pusotra kopā pavadīta gada laikam, ka pēc pirmajiem trim attiecību mēnešiem viņš piedzēries kopīgas(!) ballītes laikā ārpusē paburzījis manu ļoti labu draudzeni. Kā? Banāli – mūsu draudzeņu trio trešā draudzene, kura bija netālu, nenoturējās un man pastāstīja, ka toreiz, tajā ballītē X atnāca un ieņirdza, ka tikko esot pabučojusies. Naiiiiiis! :D Nūū, bija elllīgas sajūtas. Visvairāk sāpēja tieši fakts, ka tā bija mana draudzene, kurai jau ar varu to mēli rīklē neviens negrūda, bet esmu žēlīga - lopiņiem arī pasaulē jādzīvo. :D

tiesi tapat ka Dominikai un Frambuesai, pec ta ka mani pirmajas attiecibas cakareja, nevienam neuzticos. Biezi savam tagadejam esmu atzinusies par bailem, ka vins mani piechakares un sapinas, pa kluso visu izpetu sad tad. Vienreiz kad atradu vinu kkada iepazisanas saite zem svesa varda un maz bikit catojam ar meiteni, nu ne pa jokam sacelu traci, bet beigas tur bija vnk akstisanas ar draugu..
Tas ex, kurs mani chakareja, man ir vnk kauns cik biju naiva un dumja! Vins mani chakareja ne ar vienu meiteni vien, un es piedevu piedevu piedevu... Vins lieliski maceja manipulet ar mani, ta bija gluzi ka emocionala vardarbiba... Kauns, ka neklausijos toreiz savu draudzeni un nepametu vinu uzreiz, jo biju taa ietekmeta no puisa puses! un galvenais ta draudzene teica, ka nozeloja, ka toreiz mus saveda kopa, bet tad jau es biju apmata, ka neko nevareja izdarit.. Viss beidzas, kad vins aizbrauca projam uz citurieni macities un es uzzinaju ka vins jau ar citu meiteni salaida. Es vinju vnk aizdzenu projam, atdevu mantas.. adios amigos. pec tam nelika mani miera, teica ka nozeloja, ludzas piedosanu.. aiz atriebibas vinu pakircinaju, bet man bija miers, tai laika uzradas citi puisi, kuriem intereseju. sapes bija pazudusas, un jau nepilna menesa laika! varbut tas bija izsapejis... un vel sodien divus gadus pec skirsanas sad tad uzrodas, lai lugtos, lai es ar vinu butu kopa.
BET pec vinja biju kopa ar citu puisi, kuru piekrapu.. man vnk vajadzeja izbaudit puisu uzmanibu, atgut pasvertejumu, kurs pec ta ex ne pa jokam bija iedragats. lieki teikt, ka to puisi pametu un vins diezgan pardzivoja. bet man vins nesaistiju. driz vien pec tam atradu savu tagadejo. kuram esmu ta atdevusies, bet ne lidz galam..

Jūsu puiši zina, ka šad tad izčekojat viņu pastus, sms? Ko saka vai ko teiktu, ja uzzinātu?

Es nekad neesmu krāpusi, nav man tādas vēlmes.
Mani draugs ir krāpis divreiz. Pats visu izstāstīja pēc pusotra gada. Par pirmo reizi man nebija ne jausmas, jo nebiju tajā dienā pilsētā, neko arī pēc tam neizrādīja. Par otro reizi nojauta bija jau sen, uzvedība bija mainījusies, viss bija mainījies, viņš bija svešs, rupjš, vienaldzīgs, provacēja mani uz visu, ļoti daudzas sarakstes ar daudzām meitenēm gan telefonā, gan draugiem.lv. Visas tās n-tās reizes viņš tik labi meloja par visu un padarīja mani par slikto, kad neticēju un jutos sagrauta. Jo es tāda biju. Viss mans ķermenis atgrūda visu un ikvienu, katru dienu pavadīju gultā kaucot, nekas mani nevarēja nomierināt, arī neviens. Mana vienīgā vēlme bija nomirt, nejust neko. Vienkārši nebūt. Viņš tika no manis vaļā, bet saprata, ka savā ziņā tā bija kļūda, vēlējās atpakal, tomēr jūtas ne tuvu nebija mirušas, savā ziņā iemīlējās no jauna.
Vēl joprojām esam kopā, ir pagājis divtik ilgs laiks, es zinu, ka viņš mani nekrāpj.
Tomēr reizēm uzpeld tās sajūtas, tās meitenes... tas grauž, sāp un indē.
Bet ar mums viss ir labi, es viņam uzticos, es viņu mīlu un ticu tam labākajam!

Es vēlaizvien nezinu visus sava ex krāpšanas aspektus, bet zinu, ka viņš to darīja, zinu ar ko un zinu, ka es biju vienīgā, kam par to tika noklusēts. Vēlaizvien jūtos aizvainota, lai gan jau gandrīz 6 gadi, kā neesam kopā, viņš bija skolas pēdējā gada mīlestība.
Aizkavējās ķīmijā ilgāk, gāja biežāk ar labāko draugu ārā, vēl šur tur aizkavējās. Es viņam ticēju, jo viņš izdomāja patiešām ticamus iemeslus savai kavēšanai. Bet tad, tā kā mācījāmies vienā skolā, ieraudzīju to, ka viņš mani krāpa. Sapratu visu uzreiz, momentā, viss salīmējās kopā, kāpēc bija prom, kur bija, ar ko bija.. Viņš tai meitenei pieskārās pie rokas, kad viņa gāja garām un tā uz viņu paskatījās.. Grūti to izskaidrot, bet tad, kad starp cilvēkiem ir kaut kas, viņi viens uz otru skatās ar tādu dziļu un sapņainu skatienu. Un tad man to pastāstīja mana labākā draudzene, ka to zināja visi, bet neviens man neteica. Sajutos kā muļķe. Vēlaizvien jūtos un neesmu to piedevusi. Nejau lielās mīlestības dēļ, bet gan dēļ tās muļķošanas dēļ..
Ko es darīju? Piedevu. Bijām kopā, bet kopš tās dienas jūtas pazuda. Tā vienkārši čiks un nav. Nebija jau arī nekas nopietns, cik jau nopietnas attiecības var būt skolas laikā, bet arī tas pats, kas bija, pazuda. Pati sāku krāpt, viņš arī turpināja to darīt.. Nu pilnīgi nejēdzīgas attiecības. Pārtraucām to visu pēc apmēram pusgada, varbūt mazliet mazāk.
Tāpēc par tām krāpšanām varu teikt tā- ja no malas redzat, ka kāds kādu krāpj, pasakiet. Vienmēr. Jo vēl briesmīgāka sajūta ir nevis uzzinot krāpšanu, bet gan uzzinot par krāpšanu tad, kad visi to ir zinājuši un tu esi bijusi muļķes lomā. Tāda sajūta, ka visi tevi ir nodevuši..