reiz krāptās un krāpējas..

Edry situacija kaitina,jo tie abi,kurus krapj, dzivo ka cirkaa,jo majas ir klauni ar maskam un nelauj dzivot istu dzivi,ar kadu kur miil,nevis izliekas. Kads sezh un doma,kapec man nav otras pusites un varbut ta otra pusiite ir taa,kas sezh majas un gaida un doma,ka vinju mil un nekrapj!
Sibilla-manai draudzenei bija lidzigi. Cuuciski.

Jā, esmu kopā, bet nav vairs tas. Bet laikam, jau man bija vajadzīgs tāds trieciens, lai es izlīstu no sava rozā burbuļa. Vismaz nav vairs tas naivums, esmu viltīgāka un sapratu, ka mana intuīcija ir laba, tik es tai neklausu (arī par citās lietās intuīcija ir teikusi pareizi, bet neesmu tai klausījusi). Un vairs tā neuzticos savam puisim, ne arī kādam citam tā uzticētos.
Varbūt būtu labāk, ja tā nebūtu bijusi mana labākā draudzene. Kurai stāstīju visu un viņa lietas, ko manam puisim zināt nevajag, atstāstīja viņam. Visādi mēģināja skalot smadzenes, lai dabūtu viņu gultā. Nez tagad aizdomājos iespējams, ka viņa gribēja dabūt viņu sev. Jo es tiku lutināta man bija viss ko vēlos, kaut viņai tanī pašā laikā nebija puiša un dzīvoja pie vecākiem.

Zebiekste, neviena bridi nemacu vinu. Izsaku savu viedokli ,ka interesanti, ka cilveki, kas pasi piedzivojusi to bezspecibu, nenormalas skumjas utt, rikojas ta, lai citiem (ne tiem,kas vainigi pie vinas skumjam) velak tas pats butu.

Zebiekste, Tava gadijuma, manuprat, draudzene ir vainigaka par virieti, jo jus, cik sapratu, ar to virieti ilgi nebijat kopa pirms krapsanas, bet draudzene ta ilgi ar Tevi (pienemu) un ta ir ista nodeviba..

Jāpiekrīt Kaķim.

Tik nozelojami lasit, ka kada ir piedevusi, bet attiecibas vairs nav tadas, ka agrak un tas grauz, nevar uzticeties utt. Tad kada suda pec jabut kopa? Atcoknisies pec daziem gadiem un sapratisi, ka tos dazus gadus esi vnk padirsusi ta mulka del! Zinu vienu meiteni, kas skrien pakal kkadam idiotam, kas laiz pa kreisi kad vien ienak prata. Pat vinas maja, tusina laika, kamer si uz istabu aizgaja, sis virtuve ar citu cacu laizijas! un si piedeva, un sveti tic, ka vins vairs ta nedara. Vina pat telefona atrod milas sms no citam, bet tic, ka tas ir vnk draudzenes. Ta grib but ar to veci kopa, ka pati sev apzinati acis male ciet. Ok, ja dzeks nokrapj vienreiz, ir iespeja, ka vins loti nozelo un vairs neko tadu neatkartos. bet ja nolaiz 2 reizes, tad sekos ari 3.,4. un vel. Un ta "uzticiba" bus vnk pastiprinata piesardziba, lai draudzene neuzostu.

Mana visu iepriekšējo attiecību pieredze ir tāda - krāpj tad, kad nemīl un neciena savu otro pusi. Nespēju un nemaz negribu iedomāties par citiem iemesliem..


Pirmais puisis, pirmā mīlestība - biju jauna, naiva un ar tik milzīgām rozā brillēm uz acīm, ka pašai tagad kauns atcerēties. Es iekšēji jutu, ka viņš mani krāpj un pat neuztraucos par to (!) Mācījos vēl vidusskolā, viņš bija 8 gadus vecāks. Pavisam vienkārši pieķēru - iegāju dzīvoklī un tur viņš gulēja gultā apskāvis citu, aizvēru durvis un aizgāju prom.. tad ko tik man nesastāstīja, vēl viņam visādas "māsīcas", līdz kāda no viņām pēkšņi parādījās ar milzīgu vēderu, ar to arī viss beidzās.

Nākamais puisis bija mans upuris :D plāksteris pēc šīm attiecībām, pirmajā randiņā atzinās, ka mīl mani (un ko man stulbai vairāk vajadzēja :D) tikāmies 3 gadus, 2 no tiem bija attāluma attiecības, sākām dzīvot kopā un... es sāku krāpt viņu. Kāpēc? Es nemīlēju, necienīju viņu, man visas viņa darbības uzdzina šermuļus. Kāpēc neizšķīros? Viņš to vienkārši neļāva darīt, tas bija terors gada garumā, mani izsekoja, draudēja - gan man, gan maniem draugiem, mani ģimenei tika sastāstītas pilnas ausis, ko tik es nedaru utt. Tas viss bija šausminoši!

Jā draudzeni pazīstu no bērnības. Tagad vēl sazinamies, bet vairs neko tādu viņai nestāstu. pati tagad savu dzīvi nokārtojusi. Man pat bija iespēja viņai atriebties ļoti līdzīgā veidā, bet esmu savādāka, jo neko tādu nespēju nodarīt. Un kkā arī neinteresēja. Nevaru izprast viņas rīcību.

Arī zinu vīrieti, kurš ir ļoti ērti iekārtojies, krāpjot savu sievieti ar divām (iespējams ir vēl kāda :D ) Katrai stāsta kādus pekstiņus. Nu ļoti labs aktieris :D

Tagadējais nokrāpa, kad bija lielā pālī (vēl sastrīdējušies bijām), viņš pēc nedēļas to uzzināja, pats pat neatcerējās, un uzreiz man uzrakstīja ar atzīšanos. Ticu, ka neatcerējās, jo dzērumā ir vienkārši šausmīgs, un reti kad nākamajā dienā kaut ko atcerās. Bet tāpēc arī nepatīk, ja kaut kur iet viens. Kopš tā gadījūma esam vairākas reizes šķīrušies, kur vienas šķiršanās laikā vēl laida ar vienu meiteni, nezinu, vai pārgulēja, it kā jau saka, ka nē, nestāvēja, par mani domāja, nu, nezinu. Bet tagad viss labi. Mēdzu ielīst skype, telefonā, palasīt, ko sarakstās, baidos. Esmu arī iepriekš daudz krāpta, tāpēc ar uzticību man ir kā ir.

bljaa un vel ar draudzeni sazinies.:D Nu sorry, tava vieta neesmu, baigi nevaru spriest,bet ja btu tava vieta, draudzenei paplukatu matus un vina varetu ieskrieties!

Mani krapa mans pirmais dzeks. Patiku vinam loti, bet vnk taja laika biju bailiga un nepieredzejusi. Pirma reize vel nebija bijusi un ari negribeju, un vispar tuviba nedaudz biedeja. Vinam, protams, nemties gribejas, tapec laida pa kreisi, nevis ar vienu konkretu, bet katrreiz ar citu, tiri seksa pec. Kad uzzinaju, pateicu, ka man vajag paris nedelas pardomam, pa to laiku samekleju sev plaksteri. tad sis uzrakstija draugos vai esmu apdomajusies un vai varam satikties, bet es neatbildeju. Nakamaja vakara vins mani ieraudzija kopa ar "plaksteri" (kurs izskatijas daudz labak par vinu), es ta mierigi piegaju vinam klat un pateicu "zini, es tomer izdomaju, ka mums nevajag", un aizgaju. Pec tam kadu laiku pamocijos, gribeju kko uzrakstit, satikties, bet sakodu zobus un kluseju. Toties plaksteris izradijas super dzeks, un nodraudzejamies veselu gadu.

negribu nosodīt, bet es arī nesaprotu - ja pati esi krāpta un zini, cik tas nenormāli sāpīgi, kā var ko tādu nodarīt otram...

Pirmajaas ilgstoshajaas attieciibaas (gandriz 4 gadi) es kraapu savu puisi.Nekad nedomaaju,ka kko tadu varetu darit. Dazas reizes biju kraapusi un daudzas reizes vnk satikos ar vienu viirieti,vnk gaajaam kkur ,pavadiijaam laiku kopaa ,vins bija vecaaks par mani,laikam savaas attieciibaas nebija taas uzmaniibas no drauga,taapeec taa dariiju. Domaaju,ka bijushais mani nebija kraapis,nekas neliecinaaja,nedomaaju,ka vins no tiem kursh kraaptu,paziistu vinju visu savu muuzhu. Mani nepiekjeera,bet varbuut ka juta,nezinu. Tagad domaajot par to,liekos sev pretiiga,ka taa kaadam vareeju dariit,nozheeloju.
Tagadeejaas attieciibaas esot,ceru ka mani nekraaps un ka pati nekraapshu,neveelos nekad ko taadu piedziivot.Ja mani kraaptu ,uzskatu ka 100% to justu,intuiicija man straadaa .
Uzticos savam draugam un domaaju,ka nekraaps,vins man liekas vairaak uztraucas par mani,vai to nedariitu.
Par to attieciibu saglabaashanu-ja mani nokraaptu,es nebuutu kopaa ar to cilveeku ne sekundi ilgaak,goda vaards,lai cik ljoti miileetu,taas buutu mociibas,visur saskatiitu melus un taa nevareetu buut ar kaadu kopaa,ja visu laiku buutu paranoja.

čujs, ņuhs un poņa, kaut arī dievojās, ka neko tādu nedara, viņu krustā varētu sist un neatzītos. :D
Neesmu kopā vairs, un labi vien ir.

Atcereejos,ka mans viirs teica,ka taas sievietes,kuru viiriesi daavina vinaam ziedus un lielas daavanas ,viss iespeejams tiek kraaptas!Taada kaa vainas sajuuta laikam...ka tomeer dara paari savai sievai!Es tagad saaku domaat-atbraucu maajaas no Latvijas un viss bija tik tiirs un smuks un vakarinas gatavas un ziedi vaazee....viela paardomaam!:D
Laikam jaamaak piedot !Jaamaak izstaaties no speeles ar paceltu galvu!

Prāts bez sirds ir cietsirdība, sirds bez prāta - pārgalvība, tikai savienojot sirdi un prātu cilvēks var saprast to, kas viņš ir

Es tiešām nesaprotu kā var ar tādu cilvēku vairs pat runāt, kur nu vēl mīlināties u.t.t. Man bieži ir jāredz viņš, kas mani krāpa, katru reizi manī asinis vārās, gribās viņu sist un lamāt, skrāpēt un bļaut par visu, bet jūs vēl ar seksu nodarbojaties ar tādiem :D

Cumshot, bet ja tā sirds ir vienkārši nokauta? Ko tad darīt?

mani krāpa pirmā mīletība. tagad to spēju saprast, jo džek tomēr ilgi nebija dabūjis - bija izbraucis peļņā uz ārzemēm bez manis, jo es vēl mācījos skolā. cik zināms tad uz beigām sadzēries neizvilka. aizmirsu, piedevu. līdz nākošajai reizei, kad 8. martā (!!) viņ'pārgulēja ar savu bijušo un VISI mūsu draugi to zināja. viņš bija tusiņā, es jau biju ceļā, bet pirms es pasēju atbraukt, viņš aizgāja ar to slampu uz mājām. gāju garām viņs logiem - ne speciāli, cita ceļa vnk nebija. redz'ju gaismu un, ja mana draudzene nebūtu mani aizvilkusi prom, droši vien būtu neprātā izdauzījusi stiklus. pats neko nenoliedza, izšķīrāmies. tādas sāpec nevienam nenovēlu. kopš tās reizes esmu krāpusi visus savus džekus. tīri sava egiosma pēc - es labāk esmu tā, kas sāpina, nevis tā, kuru sāpina. un tā sāpināšana ir vnk nezbēgama.

biju tā ar kuru krāpj. divreiz, abas reizes stulbene, nezināju, ka puisim ir meitene. otreiz g, diezan ātri atkodu, bet nelabojamais jau bija noticis - biju riktīgi ieķērusies. ar to puisi vēl ša tad satiekamies, pasežam...

pagaidām ga neesmu krāpusi to cilvēku, ar kuru es tagad esmu kopā. kaut kā neliekas, ka viņš būtu pelnījis tādu attieksmi, kaut gan mums ir kā ir ar attiecībām. šīs, iespējams, būs attiecības, kuras es drīzāk izbeigšu, ja gribēšu a citim laist, nevis slēpšos un krāpšu savu draugu. laikam mīlu, muļķe.

Lex- cepums Tev par jautājumu. Jo man tagad ir tāda situācija. Nav man sirds vairs jūtīga, vairs nevienam neuzticēšos, jo negribu nekad vairs izjust, kā tas ir, kad iedur dunci mugurā.
Nē, neesmu nekad krāpta, taču vairākas reizes esmu bijusi tā otrā. Un godīgi - nekad neko neesmu nožēlojusi. Vienmēr jau saka, ka mīļākās ir vainīgas, bet pēc sevis varu apgalvot - nav visi gadījumi vienādi, nav.
Kāpēc mana sirds nokauta - tas ir cits stāsts, bet šaja dzīvē mani vairs nekas nesāpinās un nepārsteigs un vienu sapratu - labāk būt maitai un nevienam nepieķerties - vieglāk dzīvot.

Bet paskatoties uz kopējo situāciju draugu/pazinu lokā, man jau sāk šķist, ka drīz zviedru ģimenes modelis būs norma!