"Es tevi mīlu!"-Cik ātri?

Spotorno, ja Tu pati atļaujies tā runāt, tad, manuprāt, diskutēt te tiešām nav vērts.

Atbildot uz jautājumu par to, kādēļ nerakstu par diskusijas tēmu. Jā, tici vai nē, ir cilvēki, kuriem nepatīk savu privāto dzīvi izlikt visu apskatei un vērtēšanai. Es esmu to vidū. Uzskatu, ka attiecības, kurās ir mīlestība, ir pārāk sakrālas, lai par tām plātītos forumā.

Salomē, nu ļoti labi, kur problēma? Redzi, es taču nesāku tevi pārliecināt, ka ir obligāti jāuzraksta. Kāpēc tad tu uzskati, ka tu man vari kaut ko pārmest? Katrs cilvēks pats izvēlas, ko rakstīt, es izeju no citiem apsvērumiem, tādiem, ka domāju par jaunatni, un to, ka šeit nāk jaunas meitenes 15-16gadīgas, kuras lasa visu šo. Ja redzu, ka pārsvarā dominē negatīvais attiecībās, neuzticēšanās, strīdi, kaut kādas nesaprašanas, tad uzrakstīšu, ka ne visiem tā ir, lai meitenes nezaudē cerību un nenolaiž savu pašvērtējumu!
Lūk mani vada šādi apsvērumi, tāpēc, ka gribu būt noderīga un padalīties ar ieteikumiem. Ja tev vai citiem pozitīva pieredze automātiski nozīmē lielīšanos un augstprātību, tad ko tur vēl runāt... Žēl, ka nevar cilvēcīgi parunāt par iemesliem, kāpēc attiecībās kaut kas nesanāk, jo automātiski tev uzbrauks, ka nemāki pieņems citu viedokli utt. Bet manu kāds pieņem, ja jau tā runājam? Ko es jums sliktu dodu?
Bet nu kā vienmēr, gribi labu, sanāk kā vienmēr, lāča pakalpojums...

Ko lai saka, ņemšu vienkārši vērā, ka arī šeit nevar padalīties ar pozitīvo, bet gan obligāti jāsūdzās par visu un sevi jāvērtē zemāk par pārējiem, lai tikai citi nepadomātu, ka tu stumj mākoņus.


Mademoiselle! šoreiz nē, viss ap un par ēdienu :D Čaiņiks jau uzvārījās!

Spotorno, taču pati redzi, kāda tā Tava dalīšanās ar pozitīvo ir. ;-)

Un, pārlasi, nekur neteicu, ka Tev ir jādara tā vai citādi. Teicu, ka tās ir manas domas. Mums abām uz tām ir tiesības.

Un, jā, es nevaru noklusēt, ja Tavi komentāri te neizklausās ne pamācoši, ne iedvesmojoši, bet vienkārši naivi. Tā nav slikta īpašība, nebūt nē, bet attaisnoties ar kaut kādu jaunās paaudzes skološanu un labā piemēra rādīšanu?.. Ja Tev tas palīdz gulēt, tad kaut vai ar pasaules glābšanu.

Ideālais ir garlaicīgs.

Man šodien lasaamais vakars, tieši pabeidzu diskusiju par daliišanos ar citiem labajaa
http://cosmo.lv/forums/topic/118801-veiksme-un-skaudiba/un nonaacu pie šiis diskusijas, manupraat viena otru lieliski papildina, ja saprataat, ko es ar to gribeeju teikt;) es absoluuti ticu, ka Spotorno tiesh taa arii domaa un juut, es aptuveni zinu sjo paari, un redzu, ka iistie ir viens otru atradushi, man tieshaam taa shkiet pat no malas, nevis no taa, ko vinja par to raksta, kaapeec ne, meitenes, kaapeec nebuut vienai pasakai, kaapeec manii viss shis neizraisiija ne mazaako aizkaitinaajumu?:)
P.s. Piedodiet par burtiem.

Es arii uzskatu, ka esmu atradusi preciizi to, ko man vajag, un mani neinteresee, cik garlaiciigi tas izklausaas:)

Salomē, nu es neesmu vainīga, ka citām tik ļoti interesē tas, ko es rakstu :) Acīmredzot, savā veidā kaut kā es pievelku cilvēkus diskutēt tieši ar mani, jo par to nesūdzos, man patīk diskutēt (domāju to jau visis pamanīja :D)
Un atkal otrā komentāra daļā aiziet tavs vizdegunīgais tonis. Savus komentārus neuzskatu nedz par naiviem, nedz kaut kādiem citu nicinošiem, bet gan ļoti konkrētiem un stabiliem, turklāt ļoti racionāliem, lai arī šeit pārsvarā, kad aiziet strīdēšanās, tik tiešām nositu savu laiku. Tikpat labi varētu tagad sākt ikvienā diskusijā piekasīties Taviem komentāriem, analizēt tos un pasviest tev kā sivēnu Tevis pašas rakstīto. Tikai atšķirībā no Tevis, man neinteresē nedz Tu, nedz pārējie. Ja man kaut kas interesē, tad to arī kādam uzrakstu vai adresēju.

karinjo, manuprāt, viens ir reāli redzēt un pazīt cilvēkus, otrs - reaģēt tikai uz portālā paustajiem komentāriem. es nebūt neapšaubu, ka pastāv saticīgas, harmoniskas un jaukas attiecības un man noteikti neskauž, ka citām tādas ir, bet es nudien nesaprotu, kā tas iet kopā ar tādu attiecību perfekcijas akcentēšanas kvantumu, kādu var manīt te?

kari, liels paldies par atbalstu un tādu komentāru, ļoti patīkami, patiesi :)

"Ideālais" nav īstais vārds. Īstais vārds ir "saderīgais". Satiekas 2 cilvēki, kuru personības saskarsmē nerīvējas, bet lieliski saslēdzas kopā, protams, ir maz problēmu. Diemžēl šeit nepiekritīšu par atzīšanos jūtās utt. nozīmi, jo iemīlēt mierīgi var arī kādu, kas tev galīgi neder.

Šī diskusija man atgādina to par veģetāriešiem.

Ja Tu visu laiku kladzini, ka Tev ir ideālas attiecības, Tu esi attiecību speciāliste, Tavs draugs ir ģēnijs, jums visu laiku viss ir balti un pūkaini, zūd ticamība, jo, tieši sāk šķist, ka pati sev to centies ieskaidrot, tādēļ tas ir jāraksta, jāsaka, jāatkārto,utt.

Es nezinu par atbalstu, karoga man nav rokaas, tas nav nekas personisks, kaa jebkas, ko es te virtuaali pasaku kadam, Tu jau zini, ka arii kaadu negaaciju esmu izspljaavusi savulaik, vaine:D Es vienkaarshi redzu, ka Tu tam patiesi no sirds tici, un zini, tas ir skaisti, un es tieshaam ar interesi par to lasu, kaa Tu, kaa juus abi.... un man galiigi nav iebilstams, ja Tu par to staasti:)

Zinu, paldies :) :) :)

Vīrietis pateica pirmais, bijām kopā 4 aptuveni mēnešus. Mana atbilde bija šāda:" Es šos vārdus lieki apkārt 'nemētāju'." Skarbi, bet neticēju mīlestībai kā tādai. Līdz viss mainījās... Es pateicu pēc 7 mēnešiem- tad, kad biju pārliecināta, ka varu uzticēties viņam.

Man jau gribeejaas atbildeet vairaakas stundas atpakal,bet skreeju uz darbu...tik loti gribeejaas pateikt Spotorno sos vaardus-man arii taa bija un daudzus gadus...es tiesaam domaaju ,ka mans pirmais viirs ir "mana aabola" otra puse !Tos laikus laikam nekad neaizmirsiisu-es nekad nespeeju iedomaaties,ka mees skirsimies!Es veel tagad domaaju-ja nebuutu atbraukusi uz gadu staadaat seit,mees veel tagad buutu kopaa...!Es arii ticu ,ka cilveeki kaut kaa sader kopaa-ir radiiti viens otram!Tomeer varu teikt ,ka mees mainaamies !Muusu skatiijums uz dziivi mainaas! Mana psihologe teica-taja laikaa, taja vietaa, man viirs bija loti iipass,jo man ir dzimusi sajaa lauliibaa briiniskiigi puisi!:)
Man liekas, tie vaardi-es tevi miilu ,peedeejos gados, naak aaraa ar taadu vieglumu...!:)
Atceros ,ka mans otrais viirs teica-tev jaapaliek pie manis,bet es neatceros ,ka vins toreiz teica-es miilu tevi!:D

5 dienas pirms gada dienas. mērķis bija gada dienā, bet abi neizturējām.
ļoti īpašs mirklis man, kuru atcerēšos visu mūžu.

Mīlēt nozīmē=uz visu dzīvi.Kad esi pārliecināts,ka visu dzīvi vēlies pavadīt ar cilv,tad var teikt.

+Cumshot, būtībā piekrītu šiem vārdiem. Man vakar gandrīz paspruka, bet vēl nevēlos teikt, ja jau būs visu dzīvi, tad būs vēl laiks pateikt :)

5 dienas pirms gada dienas. mērķis bija gada dienā, bet abi neizturējām.
ļoti īpašs mirklis man, kuru atcerēšos visu mūžu.

WTF? sarunājāt,ka teiksiet gada dienā abi? kaut kā stulbi sanāk..a, ja nu kāds negrib to teikt? un kā vispār tādas sajūtas var sarunāt??? diezgan muļķīgi , man šķiet..tādi tīņu gājieni.

Manējais arī pirmais pateica. Tad es vēl tikai par to domāju, bet tajā pašā dienā kaut kas notika, ka es to arī sapratu. Man vispār šķiet, ka mūsdienu vīrieši kaut kādi.. Sirsnīgāki.

Puisis mani ilgi aplidoja un kopā runājām par nākotnes idejām. Ļoti daudz saskanēja, kur ne, tur meklējām vidusceļu. Vēl bez visa viņš pacietīgi gaidīja uz mani, kad ļāušos mīlas nodarbēm. Tad arī sapratu, ka ar šo cilvēku vēlos būt kopā. Nolēmu, ka radīšu īpašu gaisotni un teikšu viņam par savām jūtām, bet viņš bija pirmais, tas notika apmēram pēc pusgada kopābūšanas. Starpcitu, tad arī notika viss, kam bija jānotiek. Varbūt tieši tāpēc atceros savu pirmo pieredzi...

Nav svarīgi, kurš pirmais to pasaka. Ikviens no mums baidās būt atraidīts, bet arī klusēt ir muļķīgi, jo kas zin, varbūt mēs savu dzīvi vienkārši izniekojam.